Asparagīnskābe
Vikipēdijas lapa
| Asparagīnskābe | |
|---|---|
  L-asparagīnskābes struktūrformula un molekulas modelis |
|
| Ķīmiskā formula | C4H7NO4 |
| Molmasa | 133,1 g/mol |
| Blīvums | 1660 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 271 °C (sadalās) |
| Viršanas temperatūra | - |
| Izoelektriskais punkts | 2,77 |
Asparagīnskābe (Asp, 2-aminobutāndiskābe, d-aminodzintarskābe, C4H7NO4) ir dzīvo organismu aminoskābe. Tās nosaukums, tāpat kā asparagīnam, cēlies no grieķu vārda asparagos - sparģelis. Asparagīnskābes sāļus un esterus sauc par asparaginātiem jeb aspartātiem (arī asparagīnskābi bieži dēvē par vienkārši par aspartātu).
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atrodama dzīvos organismos kā olbaltumvielu sastāvā, tā arī brīvā veidā. Asparagīnskābe pieder pie aizstājamām aminoskābēm, jo organismā veidojas, oksidējoties homoserīnam, kurš ir treonīna izomerizācijas produkts. Asparagīnskābe rodas arī, hidrolizējoties asparagīnam. Organismā asparagīnskābei ir svarīga loma slāpekļa vielmaiņā.
|
||||||||
