Albānijas Alpu nacionālais parks
| Albānijas Alpu nacionālais parks | |
|---|---|
|
IUCN II kategorija (nacionālais parks) | |
 Teti rudenī. | |
  Albānijas Alpu nacionālais parks  Albānijas Alpu nacionālais parks | |
| Atrašanās vieta | Škodras ķarka, Kukesi ķarka |
| Tuvākā pilsēta | Koplika |
| Koordinātas | 42°23′45″N 19°46′28″E / 42.39583°N 19.77444°EKoordinātas: 42°23′45″N 19°46′28″E / 42.39583°N 19.77444°E |
| Platība | 82 844,65 km² |
| Dibināts | 2022. gada 26. janvārī[1] |
| Pārvaldes institūcija | Aizsargājamo teritoriju valsts aģentūra |
Albānijas Alpu nacionālais parks (albāņu: Parku Kombëtar „Alpet e Shqipërisë“) ir lielākais nacionālais parks Albānijā. 2022. gadā izveidotais parks atrodas Albānijas ziemeļos, un tā platība ir 8844,65 hektāri.[2] Ievērojamākā kalnu grēda ir Albānijas Alpi (saukti arī par Nolādētajiem kalniem), kas ir arī iekļauta parka nosaukumā. Šeit atrodas lielākā daļa Albānijas virsotņu, kas pārsniedz 2000 m, tostarp Dināru augstākā virsotne Jezerca. Pārsvarā dominē augsts reljefs, tomēr sastopami arī ledāji, ielejas, upes, kalni, ūdenskritumi, blīvi meži un vairāki atsevišķi klinšu veidojumi. Parkā atrodamas grūti pieejamas teritorijas, kurās saglabājusies neskarta ekosistēma. Parks izveidots, lai aizsargātu dažādas ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, kā arī reģiona kultūrvēsturisko mantojumu. Reģions ir atzīts arī par putniem un augiem nozīmīgu vietu.[3]
Parks ziemeļos robežojas ar Melnkalni, bet dienvidos atrodas Nikaju-Merturu reģionālais dabas parks.
Parks tika izveidots, apvienojot Teti nacionālo parku (albāņu: Parku Kombëtar i Thethit), Valbonas ielejas nacionālo parku un Gaši dabas rezervātu. Teti nacionālais parks tika izveidots 1966. gadā,[4][5] aptverot lielu daļu Šalas ielejas 2630 hektāru platībā.[6][7] Valbonas ielejas nacionālais parks tika izveidots 1996. gadā. 2017. gadā Teta tika pasludināta par aizsargājamu vēsturisko centru.[8][9] ag Teti ciems plešas pāri Šalas ielejai, un to no četrām pusēm ieskauj vairāki divtūkstošnieki, piemēram, Radohina rietumos, Arapi un Popluka ziemeļos un Jezerca austrumos. Kalnu taka pa 1795 metru augsto Valbonas pāreju ved uz Valbonas ielejas nacionālo parku. Tāpat kā lielākajā daļā Albānijas Alpu, parkā dominē kaļķakmens un dolomīta ieži, un tajā ir redzamas galvenās karsta iezīmes, piemēram, Grunas kanjons un Arapi dienvidu nogāze, kas tiek uzskatīta par Balkānu augstāko klinšu virsmu.[10]
Flora
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neskatoties uz ierobežoto platību, parks izceļas ar ļoti daudzveidīgu floru — no 1500 līdz 1650 augu sugām, no kurām 70 sugas ir apdraudētas.[11][12] Teti ir daļa no lielas neskartas ekosistēmas. Bioģeogrāfiski parkā atrodas Dināru kalnu jauktie meži, Palearktikas mēreno platlapju un jaukto mežu biomas. Parkā ir trīs veidu meži. No 600 līdz 800 metru augstumam aug ozolu meži, kur dominē Austrijas ozols, austrumu skābardis, skābaržlapu ostrija, kizils un mannas osis.[11] No 900 līdz 1900 metriem aug dižskābarža meži ar parasto dižskābardi, sudrabeglēm un kalnu kļavām.[11] No 1900 līdz 2300 metriem alpīnajā zonā raksturīgi lakstaugi un krūmi, no kuriem visievērojamākie ir kadiķis un vītols. Starp svarīgākajiem šī stāva augiem ir augstkalnu skarene, Alpu miķelīte, āboliņš un ragainais vanagnadziņš.[11]
Fauna
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parka sauszemes teritorijā reģistrētas tikai 20 zīdītāju sugas.[13] Parkā mīt lieli zīdītāji, piemēram, brūnais lācis, stirnas, ģemzes, kā arī retas vai apdraudētas sugas, piemēram, pelēkais vilks, lūsis un savvaļas kaza.[13] Ir novērotas 50 putnu sugas, piemēram, klinšu ērglis, mazais piekūns, dzilnītis, sarkanrīklīte, melnais mežastrazds, brūnā čakste, mednis un klinšu irbe.[13] Bargo ziemu dēļ parkā ir maz rāpuļu un abinieku sugu. Parkā dzīvo 10 rāpuļu sugas un 8 abinieku sugas, tostarp Alpu salamandra, parastā varde, Alpu tritons un taimiņš.[13]
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Albānijas Alpiem endēmiskā suga Tulipa albanica -
Arapi, Albānijā garākā horizontālā ala atrodas zem sienas -
Grunas kanjonā ir plaši oglekļa veidojumi
.jpg)
.jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vendime të miratuara në mbledhjen e Këshillit të Ministrave».
- ↑ «Parku Kombëtar i Alpeve - AKZM». Agjensia Kombëtare e Zonave të Mbrojtura (albāņu). Skatīts: 2024-02-23.
- ↑ BirdLife International. «Thethi». datazone.birdlife.org (English).
- ↑ «RRJETI I ZONAVE TË MBROJTURA NË SHQIPËRI». mjedisi.gov.al (albāņu).
- ↑ Thethi-Guide. «Historia e Parkut Kombetar Theth» (albāņu). Skatīts: 2010. gada 28. jūlijs.
- ↑ «Thethi & Valbona Valley National Parks, and Gashi River Strict Nature Reserve Management Plan». researchgate.net (English).
- ↑ «Vlerësimi Strategjik Mjedisor për Planin e Integruar Ndersektorial te Bregdetit». planifikimi.gov.al (albāņu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 17. aprīlī.
- ↑ Albānijas tūrisma valsts aģentūra. «Valbona Valley National Park» (albāņu). Skatīts: 2010. gada 28. jūlijs.
- ↑ IUCN, World Wide Fund for Nature, Plantlife. «Important Plant Areas of the south and east Mediterranean region». portals.iucn.org (English).
- ↑ «Maja e Arapit, Geoquest Kletterführer». dav-augsburg.de (German). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. februārī. Skatīts: 2024. gada 17. aprīlī.
- ↑ 11,0 11,1 11,2 11,3 «VLERËSIMI STRATEGJIK MJEDISOR P.P.V. BASHKIA SHKODËR». bashkiashkoder.gov.al (albāņu). 118–119. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. septembrī. Skatīts: 2024. gada 17. aprīlī.
- ↑ Rudolf Abraham. The Peaks of the Balkans Trail: Montenegro, Albania and Kosovo. Cicerone Press Limited, 2017, 2017. gada 30. novembris. 27. lpp. ISBN 9781783625550.
- ↑ 13,0 13,1 13,2 13,3 «VLERËSIMI STRATEGJIK MJEDISOR P.P.V. BASHKIA SHKODËR». bashkiashkoder.gov.al (albāņu). 118–120. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. septembrī. Skatīts: 2024. gada 17. aprīlī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Albānijas Alpu nacionālais parks.
