Aldis Daugavvanags

Pievienot saites
Vikipēdijas lapa
Aldis Daugavvanags
Latvijas Policijas akadēmijas Publisko tiesību nodaļas dekāns
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja administratīvais direktors
LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis
Amatā
2018. gada 28. februāris — 2018. gada 17. oktobris
Priekštecis Raimonds Cerūzis[1]
Pēctecis amats likvidēts
Valsts akciju sabiedrības «Pasažieru vilciens» valdes loceklis
Amatā
2017. gada 22. jūnijs — 2022. gada 21. jūnijs
Dzimšanas dati 1973. gada 30. septembrī (50 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Jersika, Preiļu rajons, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Profesija psihologs, jurists, pasniedzējs
Augstskola

Latvijas Universitāte

Latvijas Policijas akadēmija

Aldis Daugavvanags (dzimis 1973. gada 30. septembrī Jersikā) ir latviešu psihologs, pētnieks, jurists, valsts un sabiedriskais darbinieks, nodarbojies arī ar fotomākslu. Kā psihologs specializējies ģimenes un intīmajā psiholoģijā. Bijis LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis (2018) un Latvijas Policijas akadēmijas Publisko tiesību nodaļas dekāns.[2]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aldis Daugavvanags dzimis Preiļu rajona Jersikas ciema kolhoza «Rīts» (no 1988. gada — «Jersika»[3]) lauku teritorijā 1973. gada 30. septembrī. Mācījies Līvānu 1. vidusskolā. Bijis fotomākslinieks, Līvānu fotomākslinieku apvienības «Fotons» dalībnieks, Gunārs Binde novērtējis viņa darbus kā uzmanības vērtus.[4] Ieguvis

Latvijas Universitātē sociālās psiholoģijas[5] zinātņu maģistra grādu.[6] Publicējis pētījumus par ģimenes un intīmo psiholoģiju.[7] Studējis Latvijas Policijas akadēmijā, kur ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu.[8]

Valsts dienests[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karjeru sācis kā ierindas policists. Dienējis kā administratīvais direktors Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.[5] Strādājis arī par dekānu Latvijas Policijas akadēmijā.[8] Norīkots stažēties kvalifikācijas celšanas studijām uz Ziemeļreinas-Vestfālenes un Bādenes-Virtembergas federālo zemju policijas akadēmijām Vācijā.[9] Vēlāk ievēlēts par Daugavpils Universitāte Tiesību zinātņu katedras docentu.[10] 2018. gada 28. februārī pēc izglītības ministra Kārļa Šadurska priekšlikuma norīkots darbam LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijā.[10] 2017. gadā uz pieciem gadiem ievēlēts par VAS «Pasažieru vilciens» valdes locekli.[5]

Zinātniskais darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstrādājis Latvijas tiesību juridisko terminoloģiju angļu valodā.[11] Daugavvanags veicis apjomīgu pētījumu par LPSR Valsts drošības komitejas jeb čekas represīvo lomu t.s. nepolitisko noziegumu izmeklēšanā, tajā skaitā pētījis Aleksandra Laventa darbību.[12] Veicis pētījumus par PSRS ierobežoto militārā kontingentu Afganistānā, okupētās Latvijas iedzīvotāju obligāto karadienestu tajā.[13] 20. gadsimta astoņdesmitajos gados veicis biogrāfisku pētījumu «Jakovs Zubarevs, Semjona dēls no Nikopoles» par 1944. gadā cīņā par Līvānu atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem kritušā PSRS Bruņoto spēku vecākā leitnanta ukraiņa Jakova Zubareva dzīvi un nāvi.[14]

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Daugavvanags, Aldis. Vai laba sieva pienes vīram čības? jeb ideālas sievas formula: par vīrieša un sievietes attiecībām, «Sarunas Par To», 2005.[7]
  • Daugavvanags, Aldis. «Angļu—latviešu juridisko terminu vārdnīca: 40 000 terminu ar attiecīgajiem frazeoloģismiem un vārdkopām», Rīga: Avots, 2008[15]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Sprūde, Viesturs. Kadru maiņa VDK komisijā, «Latvijas Avīze», 2017, 11. decembris.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. janvārī. Skatīts: 2019. gada 14. aprīlī.
  2. ↑ «Līvānu novada centrālās bibliotēkas informatīvais resurss - Content». livanub.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-09-12. Skatīts: 2020-05-07.
  3. ↑ Izskatot Valsts agrorūpnieciskās komitejas priekšlikumus, Latvijas PSR Ministru Padome nolēmusi Preiļu rajona Jersikas ciema kolhozu «Rīts» pārdēvēt par kolhozu «Jersika», «Ļeņina karogs», 1988, 15. novembris.
  4. ↑ Grūtups, Gaitis. Darbu izstāde Līvānos, «Ļeņina karogs», Nr. 54, 1986, 8. maijs, 3. lpp.
  5. ↑ 5,0 5,1 5,2 «AS „Pasažieru vilciens” valdes locekļa amatā ievēlēts Aldis Daugavvanags no 2017. gada 22. jūnija uz piecu gadu pilnvaru termiņu. Padome AS „Pasažieru vilciens” valdes locekļa amatā nominēja pārstāvi atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijām, ņemot vērā kandidāta profesionalitāti, kompetenci un pieredzi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 14. aprīlī.
  6. ↑ Aldis Daugavvanags: Čekas loma kontrabandas izmeklēšanā (1945—1985). Atsevišķu piemēru analīze., «Starptautiskā zinātniskajā konferencē "Lielais Brālis Tevi Vēro: VDK un tās piesegstruktūras», 2016., 12. augusts
  7. ↑ 7,0 7,1 Vai laba sieva pienes vīram čības? jeb ideālas sievas formula: par vīrieša un sievietes attiecībām stāsta jurists, seksologs, dabas pētnieks, tiesnese., «Sarunas Par To.», ISSN 1691-2152., Nr. 5[novecojusi saite] 2005, 10. jūnijs, 24.-26. lpp.
  8. ↑ 8,0 8,1 «Līvānu novada Centrālās bibliotēkas informatīvais resurss — Novadnieki — Aldis Daugavvanags». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 28. septembrī. Skatīts: 2019. gada 14. aprīlī.
  9. ↑ Apinīte, Vija. Iepazīst policijas darbinieku apmācību Vācijā, «Izglītība un Kultūra», [novecojusi saite]ISSN 1407-4036, Nr. 31, 2007, 23. augusts, 9. lpp [novecojusi saite]
  10. ↑ 10,0 10,1 Ministru kabineta 2014. gada 20. augusta rīkojums Nr. 84 «Grozījumi rīkojumā Par speciālās starpdisciplinārās komisijas izveidi Valsts drošības komitejas dokumentu izpētei», prot. Nr. 13 14. §, «Latvijas Vēstnesis», 43 (6129), 2018, 1. marts, (skatīts 2019, 12. aprīlis).
  11. ↑ [novecojusi saite] Daugavvanags, Aldis. «Angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca», Rīga: Avots, 2008
  12. ↑ Aldis Daugavvanags: Čekas loma kontrabandas izmeklēšanā (1945—1985). Atsevišķu piemēru analīze., «Starptautiskā zinātniskajā konferencē "Lielais Brālis Tevi Vēro: VDK un tās piesegstruktūras"», 2016., 12. augusts
  13. ↑ Audzināt patriotus, internacionālistus, «Ļeņina karogs», Nr. 142, 1987, 1. decembris, 1. lpp.
  14. ↑ Lapiņa, L. Savu varoņu cienīgi, «Ļeņina karogs», Nr. 127, 1985, 24. oktobris, 1. lpp.
  15. ↑ Daugavvanags, Aldis. «Angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca: 40 000 terminu ar attiecīgajiem frazeoloģismiem un vārdkopām», Rīga: Avots,[novecojusi saite] 2008, ISBN 9789984800530
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aldis_Daugavvanags&oldid=3948017"