Kārlis Šadurskis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kārlis Šadurskis
12.Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis (15978344936).jpg
Kārlis Šadurskis 2014. gadā
Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrs
Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Einars Repše
Priekštecis Kārlis Greiškalns
Pēctecis Juris Radzevičs
Amata sākums
2016. gada 11. februāris
Prezidents
Premjerministrs Māris Kučinskis
Priekštecis Mārīte Seile

Dzimšanas dati 1959. gada 11. oktobrī (57 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis
Politiskā partija LNNK
Jaunais laiks (2002—2008)
PS (2008—2011)
Vienotība (kopš 2011)
Dzīvesbiedrs(-e) Ilze Šadurska
Profesija matemātiķis
Augstskola Rīgas Politehniskais institūts

Kārlis Šadurskis (dzimis 1959. gada 11. oktobrī Rīgā) ir latviešu matemātiķis, profesors un politiķis, partijas "Vienotība" (iepriekš "Pilsoniskā savienība" un "Jaunais laiks") biedrs.

Vairāku Saeimu un Eiropas Parlamenta deputāts, atkārtoti izglītības un zinātnes ministrs (2002—2004, kopš 2016).

Izglītība un zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Beidza Rīgas 2. vidusskolu. 1982. gadā ar izcilību absolvēja Rīgas Politehnisko institūtu (tagad Rīgas Tehniskā universitāte), lietišķās matemātikas specialitātē. Turpinot akadēmisko izglītību, ieguva matemātikas doktora zinātnisko grādu.

Strādāja Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas katedrā par docentu, vēlāk asociēto profesoru, katedras vadītāju, tagad — profesoru Matemātikas nozarē, Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas apakšnozarē. Publicējis aptuveni 40 zinātnisko rakstu, viņa pētījumu virzieni ir stohastisku funkcionāldiferenciālvienādojumu kvalitatīvā teorija, asimptotiskās metodes, to lietojumi mikroekonomikas matemātisko modeļu stohastiskās dinamikas analīzei. Šai tēmai veltītas 18 zinātniskās publikācijas. Veic mācību un metodisko darbu RTU — lekciju kursu, bakalaura, maģistra darbu, doktora studiju vadību.

Piedalījies daudzās starptautiskās konferencēs un kongresos, ir vairāku sabiedrisko organizāciju — Eiropas Inženierizglītības asociācijas (SEFI) Matemātikas darba grupas (MWG), Latvijas matemātikas biedrības, Latvijas Zinātnieku savienības — biedrs, Latvijas Statistiķu asociācijas loceklis.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atmodas laikā darbojās Vides aizsardzības klubā, LNNK, Latvijas Tautas frontē, bija LTF Rīgas Tehniskās universitātes nodaļas vadībā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas pievērsās akadēmiskam darbam savā specialitātē.

2002. gadā no jauna iesaistījās politikā, bija viens no partijas Jaunais laiks dibinātājiem, vairāku partijas valžu loceklis. Ievēlēts 8. Saeimā. 2002. gada 7. novembrī Saeimas balsojumā tika apstiprināts par Izglītības un zinātnes ministru E. Repšes valdībā, vadīja ministriju līdz 2004. gada 9. martam. Būdams ministra amatā, strādāja pie paredzētās pārejas uz plašāku latviešu valodas izmantojumu mazākumtautību skolās, tomēr šī iecere sadūrās ar plašiem Krievu skolas aizstāvības štāba protestiem. Pēc valdības demisijas atjaunoja Saeimas deputāta mandātu, no 2004. gada decembra līdz 8. Saeimas pilnvaru beigām bija "Jaunā laika" frakcijas vadītājs parlamentā.

2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā, kur darbojās kā "Jaunā laika" frakcijas vadītāja vietnieks. 2008. gadā kopā ar deputātu grupu izstājās no "Jaunā laika" un bija jaunas partijas Pilsoniskā savienība dibinātāju skaitā. 2009. gadā kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās, paliekot tūlīt nākamais pēc parlamentā ievēlētajiem kandidātiem, tāpēc pēc Lisabonas līguma pilnīgas spēkā stāšanās K. Šadurskim pienācās Latvijai papildus piešķirtā deputāta vieta. 2010. gadā ievēlēts 10. Saeimā no apvienības "Vienotība" saraksta, ievēlēts par Saeimas sekretāru. Nekandidēja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanās, jo 2011. gada 1. decembrī saņēma Eiropas Parlamenta deputāta mandātu.

12. Saeimas vēlēšanās 2014. gada rudenī ievēlēts Saeimā. K. Šadurskis bija otrais visvairāk svītrotais deputāta kandidāts 12. Saeimas vēlēšanās.[1] Demisionējot Laimdotas Straujumas vadītajai valdībai, 2016. gada janvārī tika virzīts premjerministra amatam. K. Šadurska oponenti atkal sāka iemantojot krievu skolu protestu laikā tapušo iesauku Melnais Kārlis.[2]

Kad 2016. gada 11. februārī Saeima apstiprināja Māra Kučinska Ministru kabinetu, K. Šadurskis atkārtoti kļuva par izglītības un zinātnes ministru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kārlis Greiškalns
Mārīte Seile
Latvijas izglītības un zinātnes ministrs
2002. gada 7. novembris2004. gada 9. marts
2016. gada 11. februāris — pašreiz
Pēctecis:
Juris Radzevičs
amatā