Aleksanders Kvasņevskis
Aleksanders Kvasņevskis Aleksander Kwaśniewski | |
---|---|
Polijas prezidents | |
Amatā 1995. gada 23. decembris — 2005. gada 23. decembris | |
Premjerministrs | Juzefs Oleksijs, Vlodzimežs Cimoševičs, Ježijs Buzeks, Lešeks Millers, Mareks Belka, Kazimežs Marcinkevičs |
Priekštecis | Lehs Valensa |
Pēctecis | Lehs Kačiņskis |
| |
Dzimšanas dati |
1954. gada 15. novembris Bjalogarda, Polija |
Tautība | polis |
Politiskā partija |
PASP (Polska Zjednoczona Partia Robotnicza, 1977-1990) Polijas Sociāldemokrātiskā partija (Socjaldemokracja Rzeczypospolitej Polskiej, 1990-1995) |
Dzīvesbiedrs(-e) | Jolanta Kvasņevska |
Profesija | žurnālists |
Augstskola | Gdaņskas Universitāte (nav pabeidzis) |
Reliģija | agnostiķis |
Aleksanders Kvasņevskis (poļu: Aleksander Kwaśniewski, dzimis 1954. gada 15. novembrī) ir poļu politiķis, Polijas prezidents no 1995. līdz 2005. gadam. Sociālistiskās Polijas laikā darbojās poļu sociālistiskajā studentu organizācijā (Socjalistyczny Związek Studentów Polskich). 1988. - 1989. gadā bija Sporta ministrs komunistiskajā Zbigņeva Mesnera un Mečislava Rakovska vadītajā valdībā.
Pēc sociālisma sabrukuma Polijā, vadīja Polijas Apvienotās strādnieku partijas (Polska Zjednoczona Partia Robotnicza) mantinieci Polijas Sociāldemokrātijas (Socjaldemokracja Rzeczypospolitej Polskiej) partiju. Kā tās kandidāts uzvarēja Lehu Valensu 1995. gada Polijas prezidenta vēlēšanās. Kaut arī iesākumā jaunievēlētā prezidenta oponenti baidīja ar Polijas atgriešanos sociālismā, Kvasņevskis turpināja Polijas iesākto ceļu uz tirgus ekonomiku un iestāšanos NATO un ES, realizējot saukli par "visu poļu prezidentu". 1997. gadā referendumā tika pieņemta jauna valsts konstitūcija, vecās, modernizētas staļiniskās vietā. 1999. gadā Polija iestājās NATO.
2000. gadā ar ar 53.9% balsu tika ievēlēts uz otru termiņu. Pēc 2001. gada 11. septembra uzbrukuma ASV, atbalstīja ASV Karā pret terorismu. Polija bija viena no stingrākajām ASV atbalstītājām tās iebrukumā Irākā, tāpēc Polijas spēki vadīja vienu no Irākas okupācijas zonām. 2004. gadā Polija iestājās ES. Kvasņevskis bija viens no līderiem, kuri atbalstīja kristietības sakņu pieminēšanu jaunizstrādātājā Eiropas konstitūcijā. 2005. gadā beidzās Kvasņevska otrā (pēdējā) mandāta termiņš un par prezidentu tika ievēlēts konservatīvais politiķis Lehs Kačiņskis.
Kopš 2006. gada Kvasņevskis ir pasniedzējs Džordžtaunas Universitātē.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksanders Kvasņevskis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Lehs Valensa |
Polijas prezidents 1995 - 2005 |
Pēctecis: Lehs Kačiņskis |
Šī Polijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
- Nepabeigti raksti par Polijas politiķiem
- 1954. gadā dzimušie
- Polijas prezidenti
- Triju Zvaigžņu ordeņa lielkrusta komandieri
- Atzinības krusta lielkrusta komandieri
- Ar Olimpisko ordeni apbalvotie
- Rietumpomožes vojevodistē dzimušie
- Ar Krizantēmas ordeni apbalvotie
- Ar Lietuvas Dižkunigaiša Ģedimina ordeni apbalvotie
- Ar Kņaza Jaroslava Gudrā ordeni apbalvotie
- Ar ordeni "Par nopelniem" apbalvotie (Ukraina)
- Ar Baltā Ērgļa ordeni apbalvotie (Polija)