Aleksandra vārti

Vikipēdijas lapa
Aleksandra vārti
Aleksandra vārti
2002. gadā
Aleksandra vārti (Rīga)
Aleksandra vārti
Aleksandra vārti
Koordinātas 56°57′45.26″N 24°5′57.94″E / 56.9625722°N 24.0994278°E / 56.9625722; 24.0994278Koordinātas: 56°57′45.26″N 24°5′57.94″E / 56.9625722°N 24.0994278°E / 56.9625722; 24.0994278
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Viestura dārzs, Rīga, Latvija
Autors Johans Dāniels Gotfrīds
Tips triumfa arka
Sākuma datums 1815
Pabeigšanas datums 1817
Aizsardzības numurs 85
Vērtības grupa valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa vēsture
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir klasicisma arhitektūras piemineklis, kas celts pēc Romas triumfa arkas parauga[1] no 1815. līdz 1817. gadam un atrodas Viestura dārzā Latvijas galvaspilsētā Rīgā.[2]

Vienīgā triumfa arka Latvijā,[3] nosaukta Krievijas Impērijas ķeizara Aleksandra I Romanova vārdā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas triumfa arkas pamatus ielika 1815. gada 4. jūlijā par godu Krievijas Impērijas uzvarai Napoleona karos un tās ķeizara Aleksandra I nopelniem.[2] Finansiāli projektu atbalstīja Rīgas turīgie pilsoņi.[2] .[2] Celti Johana Dāniela Gotfrīda (Johannes Daniel Gottfriedt) vadībā, projekta autors nav zināms.[1] Sākotnēji Aleksandra vārti (tolaik vācu: Alexander Thor, Alexanderpforte atradās tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta, kur tos pēc Septītās koalīcijas kara beigām 1818. gada 28. augustā atklāja Aleksandrs I.[2]

Pilsētai izplešoties, 1904. gadā tos pārvietoja uz tagadējo Brīvības gatves posmu pie Šmerļa meža.[2] Pēc pulkveža Zemitāna nāves tos 1928. gadā pārdēvēja par Zemitāna vārtiem,[4] bet 1936. gadā pārcēla uz pašreizējo atrašanās vietu Viestura dārzā.[5]

  • Aleksandra vārti pie Rīgas austrumu robežas (ap 1880)

    Aleksandra vārti pie Rīgas austrumu robežas (ap 1880)

  • Aleksandra vārti Aleksandra ielas galā (19. gadsimta beigās)

    Aleksandra vārti Aleksandra ielas galā (19. gadsimta beigās)

  • Aleksandra vārti kā elektriskā tramvaja līnijas galapunkts (1901)

    Aleksandra vārti kā elektriskā tramvaja līnijas galapunkts (1901)

  • Rīgas Triumfa arka pēc pārcelšanas uz Šmerli (pēc 1904)

    Rīgas Triumfa arka pēc pārcelšanas uz Šmerli (pēc 1904)

  • Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur Triumfa arku Rīgā (1919. gada 6. jūlijā)

    Pulkvedis Zemitāns sešjūgā iebrauc caur Triumfa arku Rīgā (1919. gada 6. jūlijā)

  • Zemitāna vārti pirms to pārcelšanas uz Viesturdārzu (1935)

    Zemitāna vārti pirms to pārcelšanas uz Viesturdārzu (1935)

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arka balstās uz smilšakmens kolonnām, kas veidotas joniskajā kārtojumā. Arkas abās pusēs augšdaļā ir no bronzas izveidoti medaljoni, uz kuriem attēloti gan kara, gan miera simboli.[1]

Aleksandra vārti ir 10,1 metru augsti, 9,7 metrus plati, 5,5 metrus dziļi, savukārt caurbrauktuves platums ir 4,25 metri.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. ISBN 9984-9482-1-8.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Rīgas ielas. 3. sējums. Mārupe : Drukātava. 2009. 163. lpp. ISBN 9789984798868.
  3. ↑ «Triumfa arka». Citariga.lv. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
  4. ↑ zudusilatvija.lv
  5. ↑ «Aleksandra vārti Aleksandra vārti». Russkije.lv. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Aleksandra_vārti&oldid=3747794"