Aleksandra vārti
| Aleksandra vārti | |
|---|---|
 2002. gadā | |
  Aleksandra vārti | |
| Koordinātas | 56°57′45.26″N 24°5′57.94″E / 56.9625722°N 24.0994278°EKoordinātas: 56°57′45.26″N 24°5′57.94″E / 56.9625722°N 24.0994278°E |
| Atrašanās vieta |
 Viestura dārzs, Rīga, Latvija |
| Autors | Johans Dāniels Gotfrīds |
| Tips | Triumfa arka |
| Sākuma datums | 1815 |
| Pabeigšanas datums | 1817 |
| Aizsardzības numurs | 85 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Vēsture |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 18. decembris |
Aleksandra vārti (Aleksandra triumfa arka) ir arhitektūras piemineklis, kas atrodas Viestura dārzā Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Šī ir vienīgā triumfa arka Latvijā.[1] Nosaukti Krievijas imperatora Aleksandra I Romanova vārdā. Celti klasicisma stilā[2] pēc Romas triumfa arkas parauga.[3]
Vārti tika celti laikā no 1815. līdz 1817. gadam par godu Krievijas uzvarai 1812. gada karā un Aleksandra I nopelniem franču karaspēka sakāvē.[2] Finansiāli projektu atbalstījuši Rīgas turīgie pilsoņi.[2] Pamats likts 1815. gada 4. jūlijā.[2] Celti Johana Dāniela Gotfrīda (Johannes Daniel Gottfriedt) vadībā, projekta autors nav zināms.[3] Sākotnēji Aleksandra vārti atradās tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta, kur tos 1818. gada 28. augustā atklājis Aleksandrs I.[2] Pilsētai augot,[2] 1904. gadā tie tikuši pārvietoti uz Šmerļa ielu, 1936. gadā tika novietoti pašreizējā atrašanās vietā pie Viestura dārza.[4]
Arka balstās uz smilšakmens kolonnām, kas veidotas joniskajā kārtojumā. Arkas abās pusēs augšdaļā ir no bronzas izveidoti medaljoni, uz kuriem attēloti gan kara, gan miera simboli.[3]
Aleksandra vārti ir 10,1 metru augsti, 9,7 metrus plati, 5,5 metrus dziļi, savukārt caurbrauktuves platums ir 4,25 metri.[3]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Triumfa arka». Citariga.lv. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Rīgas ielas. 3. sējums. Mārupe : Drukātava. 2009. 163. lpp. ISBN 9789984798868.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ «Aleksandra vārti Aleksandra vārti». Russkije.lv. Skatīts: 2014. gada 11. janvārī.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Aleksandra vārti.- "Cita Rīga"
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar arhitektūru saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |