Aleksandrs Iļjins-Ženevskis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Iļjins-Ženevskis
Александр Фёдорович Ильин-Женевский
Aleksandrs Iļjins-Ženevskis 1927. gadā
Aleksandrs Iļjins-Ženevskis 1927. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1894. gada 16. novembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1941. gada 3. septembrī (46 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Novaja Ladoga, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahists, valsts darbinieks

Aleksandrs Iļjins-Ženevskis (krievu: Александр Фёдорович Ильин-Женевский; 1894. gada 16. novembris Sanktpēterburga1941. gada 3. septembris Novaja Ladoga) bija Krievijas šahists un valsts darbinieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jaunībā bijis aktīvs Sanktpēterburgas šaha turnīru dalībnieks. Pēc tam pieslējies boļševiku partijai un no 1912. gada atradies politiskā emigrācijā Ženēvā, kur uzvarējis pilsētas šaha čempionātā 1914. gadā. Par godu šim notikumam pievienojis savam uzvārdam otro daļu. Vēlāk atgriezies Krievijā, no 1916. gada piedalījies Pirmajā pasaules karā kā virsnieks, bet vēlāk Februāra revolūcijā un Oktobra revolūcijā.

Pēc Krievijas pilsoņu kara atradies vadošos amatos padomju valdībā. 1920. gadā Maskavā organizējis pirmo padomju Krievijas šaha čempionātu, kurā uzvarējis Aleksandrs Aļehins. 1921. gadā bijis padomju Krievijas konsuls Liepājā, kur piedalījies arī vietējos šaha turnīros. Septiņas reizes piedalījies PSRS šaha čempionātu finālos. Trīs reizes uzvarējis Ļeņingradas pilsētas šaha čempionātos: 1925., (dalījis 1.-4. vietu ar Grigoriju Levenfišu, Iļju Rabinoviču un Pjotru Romanovski), 1926. un 1929. gadā.[1][2][3] 1927. gadā uzvarējis PSRS arodbiedrību šaha čempionātā.[4] 1925. gadā piedalījies Maskavas starptautiskajā šaha turnīrā, kurā kopā ar Ernstu Grīnfeldu dalījis 9.-10. vietu (uzvarējis Jefims Bogoļubovs).[5] Turnīrā uzvarējis toreizējo Pasaules čempionu šahā Hosē Raulu Kapablanku, kas bijis viens no retajiem kubieša zaudējumiem pēc Pasaules šaha čempiona titula iegūšanas.[6]

Sarakstījis grāmatas par Maskavas starptautisko šaha turnīru (1926) un par Aļehina - Kapablankas maču par Pasaules šaha čempiona titulu (1927), kā arī autobiogrāfisko grāmatu "Padomju meistara piezīmes" (krievu: Записки советского мастера, 1929). Bijis PSRS šaha žurnālu "Шахматный листок" (1925—1930) un "Шахматы в СССР" (1936—1937).

Ļeņingradas blokādes laikā devies evakuācijā, taču gājis bojā vācu aviācijas uzlidojumā.

Devis ieguldījumu šaha atklātņu teorijā. Iļina-Ženevska vārdā ir nosaukts holandiešu aizsardzības variants: 1. d4 f5 2. c4 Zf6 3. g3 e6 4. Lg2 Le7 5. Zf3 0-0 6. 0-0 d6 7. Zc3 De8.[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]