Iļja Rabinovičs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Iļja Rabinovičs
Илья Леонтьевич Рабинович
Iļja Rabinovičs 1925. gadā
Iļja Rabinovičs 1925. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 11. maijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Sanktpēterburga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Miris 1942. gada 23. aprīlī (50 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kirova, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Pilsonība Karogs: Krievija Krievija
Karogs: Padomju Savienība PSRS
Nodarbošanās šahists

Iļja Rabinovičs (krievu: Илья Леонтьевич Рабинович; 1891. gada 11. maijs Sanktpēterburga1942. gada 23. aprīlis Kirova) bija Krievijas šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1912. gadā Viskrievijas amatieru turnīrā dalījis ceturto vietu ar Paulu Listu (uzvarējis Karels Hromādka).[1] 1914. gadā kļuvis par Krievijas šaha meistaru.

Pēc Pirmā pasaules kara kļuvis par vienu no Krievijas vadošajiem šahistiem. Četras reizes uzvarējis Ļeņingradas pilsētas šaha čempionātos: 1920., 1925., (dalījis 1.-4. vietu ar Grigoriju Levenfišu, Aleksandru Iļjinu-Ženevski un Pjotru Romanovski), 1928. un 1940. gadā.[2][3][4][5] No 1920. līdz 1939. gadam deviņas reizes piedalījies PSRS šaha čempionātu finālos, kuros lielāko panākumu sasniedzis 1934. gadā, kad kopā ar Grigoriju Lēvenfišu dalījis 1.-2. vietu.[6] Abi uzvarētāji kļuvuši par PSRS čempioniem šahā.

Daudzu starptautisko šaha turnīru dalībnieks. 1925. gadā Bādenbādenē ieņēmis 7. vietu (uzvarējis Aleksandrs Aļehins).[7] Tajā pašā gadā Maskavas turnīrā ieņēmis 16. vietu (uzvarējis Jefims Bogoļubovs).[8] 1934. gada Ļeņingradas šaha turnīrā ar Nīderlandes šahistu Makša Eives un Hansa Kmoha piedalīšanos palicis 4. vietā (uzvarējis Mihails Botviņņiks).[9] 1935. gada Maskavas starptautiskajā šaha turnīrā dalījis 11.-14. vietu (uzvarējuši Mihails Botviņņiks un Salo Flors).[10] 1939. gada Maskavas - Ļeņingradas treniņturnīrā dalījis 7.-8. vietu (uzvarējis Salo Flors).[11]

Pēc izglītības bijis matemātikas skolotājs. Vadījis šaha nodaļu Ļeņingradas laikrakstā Ленинградская правда. Divu šaha grāmatu autors: "Galotne: šaha partijas noslēguma stadija" (krievu: Эндшпиль: Заключительная стадия шахматной партии, Ļeņingrada, 1927) un "Atklātne: šaha partijas sākums" (krievu: Дебют: Начало шахматной партии, Maskava, 1931).

Ļeņingradas blokādes laikā 1941./1942. gada ziemu pavadījis aplenktajā pilsētā. Nomiris nākamajā pavasarī pēc evakuācijas uz Kirovu no nepietiekama uztura.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]