Aleksandrs Janeks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aleksandrs Janeks
Aleksandrs Janeks
Personīgā informācija
Dzimis 1891. gada 28. novembrī
Daugavpils, Vitebskas guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1970. gada 21. oktobrī (78 gadi)
Kalamazū, Mičigana Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Tautība Latvietis
Vecāki Miķelis Janeks, Berta Janeka (Bērne)
Dzīvesbiedre Marija Kaupa
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija
Alma mater Pēterburgas Universitāte
Pasniedzēji Pēteris fon Veimarns
Studenti Bruno Jirgensons, Mārtiņš Eduards Straumanis

Aleksandrs Miķelis Janeks (1891—1970) bija latviešu ķīmiķis un filozofs, Latvijas Universitātes profesors, Koloīdķīmijas laboratorijas vadītājs (1920—1944). Budisma popularizētājs Latvijā.[1]

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1891. gada 28. novembrī Daugavpilī skolotāja Miķeļa Janeka un viņa sievas Bertas, dzimušas Bērnes, ģimenē. Gada vecumā kopā ar vecāku ģimene pārcēlās uz Pēterburgu, kur viņa tēvs bija ierēdnis, vēlāk vācu aparātu firmas "Siemens" darbinieks, Pēterburgas Latviešu Labdarīgās biedrības rakstvedis.[2]

Mācījās Pēterburgas Sv. Katrīnas skolā (1899—1909), studēja Pēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes Ķīmijas nodaļā (1909—1915). Veica pētījumus dispersoidoloģijā (koloīdķīmijā) Petrogradas Kalnu institūtā (1916—1918). Krievijas pilsoņu kara laikā devās uz Jekaterinburgu, kur strādāja par docentu Urālu Kalnu institūtā (1918—1919), vēlāk par profesora v.i. Vladivostokas Politehniskajā institūtā (1919—1920).

1920. gadā Aleksandrs Janeks atgriezās dzimtenē un strādāja Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē par docentu (1920), vecāko docentu (1921). 1928. gadā viņš ar disertāciju Ein neues Kapillarphänomen ("Jauns kapilārais fenomens") aizstāvēja ķīmijas zinātņu doktora grādu un 1930. gadā tika ievēlēts par profesoru. Pasniedza dispersoidoloģijas, neorganiskās ķīmijas un ķīmijas vēstures kursus. Darbojās Latvijas Ķīmiķu un Bioloģijas biedrībās, kā arī bija Vācijas ķīmiķu biedrības (Berlīne) un Koloīdķīmiķu biedrības (Leipciga) biedrs. Vadīja Latvijas Bioloģijas biedrību (1932—1934), Latviešu un franču tuvināšanās biedrību (1935—1940) un Latvijas Ķīmijas biedrību (1934–1944). Pētīja reliģiski filozofiskas un kultūras problēmas, popularizēja budisma idejas, brīvi runāja latviešu, krievu, angļu, franču un vācu valodās.

Otrā pasaules kara beigās devās bēgļu gaitās uz Vāciju, kur strādāja Marburgas universitātē un saņēma A. fon Humbolta fonda stipendiju. 1950. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, no 1950. līdz 1958. gadam Kalamazū koledžā veica ķīmiskus pētījumus, strādāja par ķīmiķi Upjohn firmā, mācīja krievu un vācu valodu, lasīja lekcijas par kultūrvēstures jautājumiem.[3]

Miris 1970. gada 21. oktobrī Kalamazū.

Filozofiskie uzskati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

A. Janeka filozofiskos uzskatus izvērtējis filozofijas profesors Pauls Jurevičs: "Pēc Janeka uzkatiem “kā parastā, tā zinātniskā uztvere stipri pārveido īsto pasaules ainu tādā ziņā, ka tas, kas mums dots ir tikai vairāk vai mazāk kondensēts un dots uz reizi vienā momentā." [..] Pretim šim šķitumam Janeks nostāda īstenību, kas atklājas no viedokļa, ko viņš sauc par epallēlisku. [..] "Matērija, elektroni, atomi, tāpat dvēsele – viss tas ir tikai “kondensācija”, izskaidrošanas fikcijas, bet nekas reāls, ja vispār īstas esamības pasaulē nemaz nav, bet absolūtais ir – dotību nepārredzamā laicīgā secība, nerimstoša visa plūsma.""[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aleksandrs Janeks pētīja jaunas metodes koloīdšķīdumu pagatavošanā, izstrādāja jaunu elementu periodiskās sistēmas tabulu, publicējis 35 zinātniskos rakstus, ir vairāku mācību grāmatu autors.

Zinātniskās publikācijas ķīmijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. Отношение положительных и отрицательных дисперсоидовъ къ встряхиванию съ различными практически нерастворимыми веществами. Русск. хим. общ., 1916, № 48, с. 1044.
  • Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. Определение зарядов у дисперсоидовъ. Русск. хим. общ., 1916, № 48, с. 1045.
  • Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. О процессе “растворенiя” хлорного золота въ ароматических углеводородахъ. Русск. хим. общ., 1916, № 48, с. 1060.
  • Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. Отношение положительных и отрицательных дисперсоидовъ къ встряхиванию съ различными практически нерастворимыми веществами. Известия Уральского Горного института, 1918/19, № 1/3, с. 112.
  • Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. Определение зарядов у дисперсоидовъ. Известия Уральского Горного института, 1918/19, № 1/3, с. 113.
  • Веймарнъ П. П. фонъ, Янекъ А. О процессе “растворенiя” хлорного золота въ ароматических углеводородахъ. Известия Уральского Горного института, 1918/19, № 1/3, с. 127.
  • Янекъ А. Коагуляция дисперсоидныхъ растворовъ на поверхностяхъ раздела соприкасающихся фазъ. Известия Уральского Горного института, 1918/19, № 1, с. 45.
  • Янекъ А. Характеристика научной деятельности П. П. фонъ Веймарна. Известия Уральского Горного института, 1918/19, № 1/4, с. 28., atkārtota publikācija Молодaя Русь, 1919, май, с. 30–32.
  • Janek A. Rhythmisch gebänderte Niederschlagshäutchen auf Flüssigkeitsoberflächen. I.—II. Kolloid-Zeitschrift, 1923, 32(4) S. 252–253; 33(2), S. 86–89.
  • Janek A. Ein neues Kappilarphönomen. Acta Universitatis Latviensis, 1927, Nr. 17, atkārtots izdevums: Kolloidchemische Beihefte, 1927, 24, Heft 10–12, S. 418–448.
  • Janek A. Überführungsapparat. Kolloid-Zeitschrift, 1924, 39, S. 104.
  • Janek A. Tabaklauge als Reduktionsmittel zur Herstellung von Solen. Kolloid-Zeitschrift, 1927, 41, Heft 3, S. 242–243.
  • Janek A., Jirgensons B. Einflub der Alkohole auf die Koagulation von dispersoiden Lösungen. Kolloid-Zeitschrift, 1927, 41, Heft 1, S. 40–46.
  • Janek A., Jirgensons Br. Sensibilisierende und stabilisierende Wirkung der Haut auf kolloide Lösungen. Biochemische-Zeitschrift, 1927, 180, Heft 1/3, S. 193–200.
  • Janeks A., Jirgensons Br. Alkoholu iespaids uz dispersoīdu koagulāciju. Acta Universitatis Latviensis, 1927, 16, 509.–544. lpp.
  • Janeks A., Jirgensons B. Dažu mazšķīstošu organisko vielu iespaids uz elektrolītkoagulāciju. Latvijas Farmaceitu žurnāls, 1928, 5, 149.–152. lpp.
  • Janek A., Schmidt A. Überführung der dispersen Phase aus einem Dispersions-mittel in ein anderes durch Entmischung. I. Die Erscheinung und der Einflub der Hofmeisterschen Iononenreihe. Kolloid-Zeitschrift, 1930, 52, Heft 3, S. 280–288.
  • Janek A., Schmidt A. Die Koagulation von Kolloiden durch Emulsionen die sich bei Temperaturänderung bilden. Kolloid-Zeitschrift, 1930, 50, S. 263–265.
  • Janek A., Schmidt A. Kolloide Lösungen bei der Hydrolyse von Zerisulfat. Kolloid-Zeitschrift, 1933, 65, Heft 3, S. 295–297.
  • Janek A., Schmidt A. Überführung der dispersen Phase aus einem Dispersions-mittel in ein anderes durch Entmischung. II. Kolloid-Zeitschrift, 1934, 66, S. 296–302.
  • Janek A. Ein neues Verfahren zur Herstellung von Schwefelsolen. Kolloid-Zeitschrift, 1933, 64, Heft 1, S. 31–32.
  • Janek A. Kolloide Schwefellösungen durch Einwirkung von Schwefelsolen. Kolloid-Zeitschrift, 1933, 65, Heft 1, S. 65.
  • Janeks A. Divas jaunas koloīdā sēra pagatavošanas metodes. Latvijas Farmaceitu žurnāls, 1933, Nr. 8, 355.–356. lpp.
  • Janek A. Zur Statistik der Wertigkeiten. Zeitschrift für anorg. Chemie, 1944, Nr. 48, S. 354.

Filozofiskās publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Janeks A. Budas mācība. Valdības Vēstnesis, 1924, Nr. 62.
  • Janek A. Das Problem des Buddha. Der Phad III, 1925, S. 220.
  • Janek A. Nibbana – die höchste Kultur. Der Phad IV, 1926, S. 18.
  • Janek A. Ecce mundus. Der Phad IV, 1926, S. 91.
  • Janek A. Die Religion Buddhas. Der Phad IV, 1926, S. 132, 151.
  • Janek A. Hast du des Entstandenen Nichtigkeit erkannt, so bist du auch Erkenner des Ewigen goworden. Der Phad V, 1928, S. 6.
  • Janeks A. Die Realität vom Standpunkt des Epallelismus. Latvijas Farmaceitu Žurnāls, 1935, Nr. 4, 150.–155. lpp.; Nr. 5, 190.–196. lpp.; Nr. 6, 230.–234. lpp.
  • Janeks A. Der Epallelismus und die naturwissenschaftliche Forschung. Latvijas Farmaceitu Žurnāls, 1937, Nr. 4, 167.–172. lpp.; Nr. 5, 215.–219. lpp.; Nr. 6, 247.–255. lpp.
  • Janeks A. Kurze Übersicht über den epallelistschen Standpunkt und seine Stellung zur Frage über das Wesen der naturwissenschaftlichen Forschung. Latvijas Farmaceitu Žurnāls, 1937, Nr. 7, 310.–313. lpp.

Monogrāfijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Янек А. Краткий учебник дисперсоидологии. Современное учение о коллоидах в общедоступном изложении. Петроград: Склад изд. у К. Л. Риккера, 1915. - 248 с.
  • Janeks A. Neorganiskā ķīmija. Rīga: A. Ošiņš, R. Mantinieks (1921, 1930, izdota četras reizes)
  • Janēks A. Dispersoidoloģijas pamati. 2. papild. izdev. I daļa. Koloidu problēma un koloīdie šķīdumi. Rīga: F. Vītuma izd., 1925. 101 lpp.
  • Janeks A. Buddhas mācību pamati. Rīga: F. Vītuma izdevums, 1925. 88 lpp.
  • Janeks A. Dzīve un reliģija. Rīga: F. Vītuma izdevums, 1925. 48 lpp.
  • Janek A. Ein neues Kappilarphönomen. Rīga, 1927, 64 S.; LĶVM 59. krāj., 2. apr. (Dr. chem. disertācija)
  • Janek A. Die Realität vom Stanpunkt des Epallelismus. Rīga: Grāmatrūpnieks, 1935, 17 lpp. atkārtots izdevums: Burtnieks, 1936, Nr. 3.
  • Janeks A. Der Epallelismus und die naturwissenschaftliche Forschung. Rīga: Latvijas Farmaceitu biedrība, 1937, 22. lpp.
  • Janeks A. Fizikālās pasaules izpratnes būtība (Epalēliskā viedokļa pamatojums). Rīga: Latvijas Farmaceitu biedrība, 1939, 20. lpp.
  • Janeks A. Fizikālā pasaule un zinātne. Rīga, autora izdevums, 1940. 60 lpp.
  • Janeks A. Elementu periodiskā sistēma. Rīga, autora izdevums, 1943, 3 lpp.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Universitāte. 1919.–1929. Rīga: LU, 1929, 118.–119. lpp.
  • Straumanis M. Ķīmija. No: Zinātne Tēvzemei. 1918.–1938. Rīga: LU, 1938, 159.–160. lpp.
  • Ķešāns A. Ķīmijas fakultāte. Latvijas Universitāte divdesmit gados. 1919–1939. I daļa. Rīga: LU, 1939, 390. lpp.
  • Janeks Aleksandrs Miķelis. Es viņu pazīstu. Latviešu biogrāfiskā vārdnīca. Rīga: Biogrāfiskais apgāds, 1939, 209.–210. lpp
  • Latvju enciklopēdija. 1. sēj. Stokholma: Trīs zvaigznes, 1950/1951, 511. lpp.
  • Latvju enciklopēdija. 1962–1982. 2. sēj. Rockville: Amerikas latviešu apvienības institūts, 1985, 2. lpp.
  • Latvijas enciklopēdija: 3 sējums (I - LATV). Rīga: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005. - 799 lpp.
  • Acta Latgalica 9: Daugavpils: Latgolas Pētnīceibas institūts, 1997. - 463 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. VII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 13 869-13 870. sleja.
  2. timenote.info
  3. ALEKSANDRS MIĶELIS JANEKS Latgales Centrālā bibliotēka
  4. Jurevičs P. Filozofija. Latviešu literatūras vēsture. Rīga: Literatūra, 1937, 420.–421. lpp.