Augusts Ķešāns

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augusts Ķešāns
Augusts Ķešāns
Personīgā informācija
Dzimis 1881. gada 27. oktobrī
Mores pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1954. gada 10. aprīlī (72 gadi)
Rīga, LPSR, (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība Latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija
Alma mater Rīgas Politehniskais institūts
Pasniedzēji Pauls Valdens
Sasniegumi, atklājumi bora savienojumu pētījumi

Augusts Ķešāns (1881-1954) bija latviešu ķīmiķis, Latvijas Universitātes profesors. Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem. Viens no latviešu valodas ķīmijas terminoloģijas radītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1881. gada 27. oktobrī Mores pagasta Peļņu mājās lauku amatnieka Dāvida Ķešāna ģimenē.[1] Mācījās Mālpils pagastskolā un Rīgas Pētera I reālskolā (1896-1902). Piepelnījās ar privātstundām, kādu laiku strādāja kancelejā. Studēja Rīgas Politehniskā institūta Ķīmijas nodaļā (1903-1913), kur vēlāk strādāja par asistentu, Pirmā pasaules kara laikā evakuējās uz Ukrainu. 1919. gadā Augusts Ķešāns atgriezās Rīgā un turpināja strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātē. 1926. gadā ievēlēts par privātdocentu, pēc doktora disertācijas "Pētījumi par mangāna un kobalta borātiem" aizstāvēšanas par docentu, lasīja lekcijas neorganiskajā ķīmijā. 1933. gadā Augusts Ķešāns kļuva par profesoru un Ķīmijas fakultātes dekānu, strādāja par žurnāla "Ķīmijas apskats" redaktoru.[2] Kad 1944. gada rudenī universitātes rektora pienākumu izpildītājs inženierzinātnieks Vilhelms Burkēvics pameta Latviju, Universitātes vadību viņš uzticēja ķīmijas profesoram A. Ķešānam.[3]

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā sāka nodarboties ar bora savienojumu pētīšanu, 1946. gadā sāka vadīt Latvijas Zinātņu akadēmijas Ķīmijas institūta Neorganiskās ķīmijas laboratoriju. Miris 1954. gada 10. aprīlī, apglabāts Pirmajos Meža kapos.

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Kvalitatīvas chēmiskās analīzes gaita". Praktikums (1921). No 1936. gada nosaukums "Ievads kvalitatīvā ķīmiskā analīzē"
  • Kvantitātīvā litija noteikšana fostfātu analizēs
  • Kvalitatīvās ķīmiskās analīzes gaita: tabulas un reakcijas ar īsu teorētisku ievadu ‎
  • Skābeņskābes atdalīšana kvalitatīvās analīzes gaitā ar bismuta oksinitrāta palīdzību ‎
  • Pētījumi par mangāna un kobalta borātiem: disertācijas darbs ķīmijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai
  • Prof. Dr. chem. h. c. V. M. Fišera zinātniskā darbība (A. Ķešāna un G. Vanaga referāts Latvijas ķīmijas biedrībā)
  • Kvantitatīvā litija noteikšana fosfātu analīzēs (1943) ‎
  • Fosforskābes atdalīšana kvantitātīvā analizē bismūta fosfāta veidā ‎
  • А. Д. Кешан, Проблемы химии боратов, Сб. Химия боратов 1953. - стр. 13.
  • А. Кешан, Совещание по вопросам химии боратов, Изв. АН СССР ОХН, 1953, № 3, 575.
  • А. Кешан, С. Вимба, Гексаборат кобальта, Изв. АН ЛССР, 1953, 3(68), 123.
  • А. Кешан, Е. Шварц, Гексаборат калия­магния, Изв. АН ЛССР, 1953, 8 (73), 107.
  • A. Кешан, Е. Шварц, Гексаборат аммония­магния, Изв. АН ЛССР, 1954, 8 (85), 137.
  • А. Кешан, С. Вимба, Додекабораты калия­кобальта и аммония­ко­бальта, Изв. АН ЛССР, 1954, 3 (80), 115.
  • Кешан А.Д. Синтез боратов в водном растворе и их исследование (Kešāns A. The Synthesis of Borates in Aqueous Solutions and their Study). Rīga: 1955, 178 lpp. (krieviski)
  • А. Кешан, С. Вимба, Е. Шварц, Состояние боратов в водных раство­рах. I Бораты щелочных металлов и аммония, Изв. АН ЛССР, 1955, 7 (96), 127.; II Бораты щелочно­земельных металлов, Изв. АН ЛССР 1955, 8 (97), 125.; III Бораты тяжелых металлов. Изв АН ЛССР, 1955, 12 (101), 121

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Haralds Gode. "Profesors Augusts Ķešāns un viņa ieguldījums borātu ķīmijā"
  • "Augusts Ķešāns dzīvē un darbā". Haralds Gode, Bruno Purin̦š, LZA Neorganiskās ķīmijas institūts, Latvijas Valsts universitāte, Rīgas Politehniskais institūts. Rīga: Zinātne, 1981 - 339 lappuses

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]