Aleksandrs Lagimovs
| ||||||||||||||||||
Aleksandrs Lagimovs (dzimis 1903. gada 24. februārī, miris 1990. gada 8. decembrī) bija latviešu gleznotājs, grafiķis un pedagogs.
Bērnību pavadīja Ventspilī, Pirmā pasaules kara gadus kopā ar tēvu bija bēgļu gaitās Krievijā, Samāras guberņā. Latvijā atgriezās 1921. gadā. Mācījās Rīgas 2. papildskolā un Rīgas Pilsētas amatnieku skolas daiļkrāsošanas nodaļā. No 1924. līdz 1925. gadam dienēja Latvijas armijā. No 1928. līdz 1940. gadam studēja Latvijas Mākslas akadēmijā, kopš 1934. gada Grafikas meistardarbnīcā pie profesora Riharda Zariņa. Paralēli mācībām un studijām strādāja dažādus pagaidu darbus, tostarp fotosalonā „Gaisma” (Rīgā, K. Barona ielā 30, par fotogrāfa mācekli, vēlāk — palīgu), Operas dekorāciju darbnīcā, Medicīnas akadēmijas Anatomijas fakultātē (par zīmētāju) u.c.
Sākoties Otrajam pasaules karam, no akadēmijas izslēgts pirms diplomdarba aizstāvēšanas. 1944. gada rudenī apcietināts un aizvests uz Vācijas koncentrācijas nometni Štuthofā, Dancigā. Pēc atbrīvošanas atgriezies Latvijā 1945. gada pavasarī. Neveiksmīgi mēģinājis iekļauties vietējā mākslas dzīvē: viņa atkārtotie iesniegumi Latvijas PSR mākslinieku savienībai, kā arī izstādēm iesniegtie darbi noraidīti. Pieņemts darbā kombinātā „Māksla”, kur ar pārtraukumiem strādājis no 1945. līdz 1965. gadam, sākumā kā mākslinieks-noformētājs, vēlāk — portretu cehā. Bijis precējies ar Nadeždu Lagimovu (dz. Pokladi), dēls Nikolajs, meita Irēna; mazdēls, mūziķis Raimonds Lagimovs pazīstams ar pseidonīmu Dambis. Ilgus gadus vadījis tēlotājas mākslas studiju "Spektrs". Mūža nogali pavadījis Bulduros.
Agrākie zināmie Aleksandra Lagimova darbi saglabājušies no 20. gadsimta 30. gadu otrās puses — atsevišķas iespiedgrafikas lapas ar figurāliem, žanriskiem un ainaviskiem motīviem, kā arī eļļas tehnikā gleznotas kompozīcijas — portreti un ainavas. Darbiem raksturīga uzticība akadēmiski reālistiskai tradīcijai: stabila kompozīcija, stingrs zīmējums, tonālas krāsu pārejas u.tml. Darbos nolasāmas konkrētu akadēmijas pedagogu — Riharda Zariņa un Vilhelma Purvīša ietekmes. Savdabīgs, izmēros nelielu, ekspresīvu, melnbaltu grafiku cikls saglabājies no koncentrācijas nometnē pavadītā perioda. Vēlāk Aleksandrs Lagimovs strādājis pārsvarā eļļas glezniecības tehnikā un viņa rokraksts kļuvis arvien neviendabīgāks. Viņa iecienītākie žanri: ainava (nereti, plenēriska), klusā daba un portrets, retāk sastopamas figurālas žanriskas kompozīcijas un akti (kopš 20. gadsimta 70. gadu otrās puses).
Izstādēs periodiski piedalījies kopš 1936. gada. Sarīkojis sešas personālizstādes. 1995./1996. gadā Rīgā notikusi mākslinieka piemiņas izstāde ar viņa un viņa vadītās studijas „Spektrs” dalībnieku darbiem. 2013. gadā mākslinieka simtdesmitgade tika atzīmēta galerijā “Istaba” ar viņa gleznu izstādi “Patriots”.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|