Alfrēds Feils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Alfrēds Feils
Alfrēds Feils
Personīgā informācija
Dzimis 1902. gada 29. maijā
Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 5. oktobrī (40 gadi)
Krasnojarskas novads, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Profesionālā informācija
Stils simfoniskā mūzika, vokālā mūzika
Mācības Latvijas konservatorija
Skolnieki Gunārs Ordelovskis, Ģederts Ramans, Viktors Sams, Andrejs Krūmiņš

Alfrēds Feils (1902—1942) bija latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks. Latgales Tautas konservatorijas direktors (1932-1941), 1940. gada Latgales novada Dziesmu svētku organizators Daugavpilī. Sadarbībā ar Daugavpils simfoniskā orķestra diriģentu Teodoru Tomsonu organizējis vokāli simfoniskās mūzikas koncertus Daugavpilī un citās Latgales pilsētās.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1902. gada 29. maijā Rīgā bankas direktora Kārļa Feila ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā Feilu ģimene tika izsūtīta uz Krieviju. Pēc atgriešanās dzimtenē mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā (1920-1923). Studēja Latvijas konservatorijā, kur apguva ērģeļu spēli Paula Jozuusa klasē, mācījās mūzikas teoriju un kompozīciju pie profesora Jāzepa Vītola, piedalījās koncertos kā koncertmeistars un ērģelnieks.

1928. gadā absolvēja Latvijas Konservatoriju ar brīvmākslinieka-ērģelnieka diplomu. 1930. gadā sāka strādāt Daugavpilī par Latgales Tautas konservatorijas skolotāju, bija tās direktors (1932-1941). Vienlaikus bija Daugavpils 1. pilsētas ģimnāzijas mūzikas skolotājs, Daugavpils Latviešu biedrības jauktā kora diriģents, ar kuru piedalījies 1938. gada IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā un 1940. gada Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī. Līdztekus tiešajiem darbiem nodarbojās ar kompozīciju, rakstīja kora un solo dziesmas, orķestra skaņdarbus, publicēja mūzikas kritikas rakstus un recenzijas.

1938. gada IX Dziesmu svētkos vīru kori dziedāja Alfrēda Feila dziesmu "Atdzimšanai".

1941. gada jūnija deportāciju laikā arestēts un izsūtīts uz Krasnojarskas novadu Sibīrijā, kur gājis bojā Gulaga soda nometnē pie Jeņisejskas 1942. gada 5. oktobrī.[1][2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aptuveni 70 kora dziesmu, to vidū 25 tautasdziesmu apdares ("Div' pļaviņas es nopļāvu", "Kas maņ beja nadzeivot" u.c.), krājums "Septiņpadsmit dziesmas koriem" (1937)

Feila tautasdziesmu apdares attīsta Emiļa Melngaiļa un Jēkaba Graubiņa pieeju šim žanram – gan tautas mūzikas diatonisma pārtverē, gan arī tehniskas brīvības, virtuozitātes un ilustratīva skaņu raksta izvēršanā. Te Feils izpaužas kā inteliģents, mēra sajūtas apveltīts mūziķis, kas labi pārvalda kompozīcijas tehniku un sasniedz iecerētos izteiksmes mērķus.[3]

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ilga Hammere Viņu aizšūpoja Jeņisejas ūdeņi "Māksla", 1994, Nr. 4;
  • Komponists Alfrēds Feils "Latvju Mūzika", Nr. 23, ASV, 1994.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Cik sarautu stīgu, cik apklusušu dziesmu…». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.
  2. Latgales kultūras darbinieki (sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka). 1.grām. - Rīga: Jumava, 2008. – 174.-176. lpp.
  3. Latvijas mūzikas informācijas centrs