Alfrēds Feils

Alfrēds Feils;
Personīgā informācija
Dzimis	1902. gada 29. maijā ; Rīga, Vidzemes guberņa (tagad Latvija)
Miris	1942. gada 5. oktobrī (40 gadi); Krasnojarskas novads, PSRS (tagad Krievija)
Tautība	latvietis
Profesionālā informācija
Stils	simfoniskā mūzika, vokālā mūzika
Mācības	Latvijas konservatorija
Skolnieki	Gunārs Ordelovskis, Ģederts Ramans, Viktors Sams, Andrejs Krūmiņš
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Alfrēds Feils (1902—1942) bija latviešu komponists, diriģents un ērģelnieks. Latgales Tautas konservatorijas direktors (1932-1941), 1940. gada Latgales novada Dziesmu svētku organizators Daugavpilī. Sadarbībā ar Daugavpils simfoniskā orķestra diriģentu Teodoru Tomsonu organizējis vokāli simfoniskās mūzikas koncertus Daugavpilī un citās Latgales pilsētās.

Dzīvesgājums

Dzimis 1902. gada 29. maijā Rīgā bankas direktora Kārļa Feila ģimenē. Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1914. gadā Feilu ģimene tika izsūtīta uz Krieviju. Pēc atgriešanās dzimtenē mācījās Rīgas 1. ģimnāzijā (1920-1923). Studēja Latvijas konservatorijā, kur apguva ērģeļu spēli Paula Jozuusa klasē, mācījās mūzikas teoriju un kompozīciju pie profesora Jāzepa Vītola, piedalījās koncertos kā koncertmeistars un ērģelnieks.

1928. gadā absolvēja Latvijas Konservatoriju ar brīvmākslinieka-ērģelnieka diplomu. 1930. gadā sāka strādāt Daugavpilī par Latgales Tautas konservatorijas skolotāju, bija tās direktors (1932-1941). Vienlaikus bija Daugavpils 1. pilsētas ģimnāzijas mūzikas skolotājs, Daugavpils Latviešu biedrības jauktā kora diriģents, ar kuru piedalījies 1938. gada IX Vispārējos latviešu dziesmu svētkos Rīgā un 1940. gada Latgales novada dziesmu svētkos Daugavpilī. Līdztekus tiešajiem darbiem nodarbojās ar kompozīciju, rakstīja kora un solo dziesmas, orķestra skaņdarbus, publicēja mūzikas kritikas rakstus un recenzijas.

1938. gada IX Dziesmu svētkos vīru kori dziedāja Alfrēda Feila dziesmu "Atdzimšanai".

1941. gada jūnija deportāciju laikā arestēts un izsūtīts uz Krasnojarskas novadu Sibīrijā, kur gājis bojā Gulaga soda nometnē pie Jeņisejskas 1942. gada 5. oktobrī.^[1]^[2]

Darbi

Aptuveni 70 kora dziesmu, to vidū 25 tautasdziesmu apdares ("Div' pļaviņas es nopļāvu", "Kas maņ beja nadzeivot" u.c.), krājums "Septiņpadsmit dziesmas koriem" (1937)

Feila tautasdziesmu apdares attīsta Emiļa Melngaiļa un Jēkaba Graubiņa pieeju šim žanram – gan tautas mūzikas diatonisma pārtverē, gan arī tehniskas brīvības, virtuozitātes un ilustratīva skaņu raksta izvēršanā. Te Feils izpaužas kā inteliģents, mēra sajūtas apveltīts mūziķis, kas labi pārvalda kompozīcijas tehniku un sasniedz iecerētos izteiksmes mērķus.^[3]

Literatūra

Ilga Hammere Viņu aizšūpoja Jeņisejas ūdeņi "Māksla", 1994, Nr. 4;
Komponists Alfrēds Feils "Latvju Mūzika", Nr. 23, ASV, 1994.

Atsauces

↑ «Cik sarautu stīgu, cik apklusušu dziesmu…». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 6. augustā. Arhivēts 2013. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
↑ Latgales kultūras darbinieki (sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka). 1.grām. - Rīga: Jumava, 2008. – 174.-176. lpp.
↑ «Latvijas mūzikas informācijas centrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.

[1] «Cik sarautu stīgu, cik apklusušu dziesmu…». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 6. augustā. Arhivēts 2013. gada 24. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

[2] Latgales kultūras darbinieki (sast.: Jānis Paukšte, Anna Rancāne, Ilona Salceviča, Irēna Vilčuka). 1.grām. - Rīga: Jumava, 2008. – 174.-176. lpp.

[3] «Latvijas mūzikas informācijas centrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2013. gada 6. augustā.

[1]

[2]

[3]