Alfrēds Bertušs

Vikipēdijas lapa
Alfrēds Bertušs
Alfrēds Bertušs
Personīgā informācija
Dzimis 1849. gada 23. novembrī
Bauska, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1890. gada 12. aprīlī (40 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pēterburga, Krievijas impērija
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Zinātne Bioloģija

Alfrēds Bertušs (1849—1890) bija latviešu veterinārārsts, mikrobiologs. Gājis bojā inficējoties zinātniskā pētījuma laikā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1849. gada 23. novembrī Bauskā[1] vai Panevēžas apriņķī.[2] Bērnību pavadīja Mežotnes muižā, kur viņa tēvs bija muižas deģis un alus brūža vadītājs. Mācījās Bauskas pilsētas skolā, pēc tam Jelgavas reālskolā. 1873. gada rudenī uzsāka studijas Tērbatas Veterinārajā institūtā (Kaiserliche Veterinair-Institut zu Dorpat), kuru pabeidza 1877. gadā. Bija studentu korporācijas Fraternitas Dorpatensis loceklis. Pēc maģistra grāda aizstāvēšanas devies uz Aizkaukāzu.

No 1881. gada bija Krievijas impērijas armijas kavalērijas veterinārārsts. Kopš 1884. gada dzīvoja Pēterburgā, kur kopā ar Kristapu Helmani pētīja ļauno ienāšu slimību. Miris pēc inficēšanās 1890. gada 12. aprīlī, apglabāts Jaunsvirlaukas pagasta Vimbu kapos.[3]

Pēc viņa nāves 1891. gadā Kristaps Helmanis Pēterburgas Eksperimentāli medicīniskajā institūtā (Институт экспериментальной медицины) un Oto Kalniņš Tērbatā publicēja darbus par malleīna atrašanu un tā lietošanu ļauno ienāšu diagnozē, izveidoja mallerīna ražotni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]