Amonija karbonāts

Amonija karbonāts
Amonija karbonāta formulvienības modelis Amonija karbonāta struktūrformula Pulverveida amonija karbonāts
Citi nosaukumi	brieža raga sāls, briežraga sāls, ogļskābais amonijs, ožamais sāls
CAS numurs	506-87-6
Ķīmiskā formula	(NH4)2CO3
Molmasa	96,09 g/mol
Blīvums	1600 kg/m3
Kušanas temperatūra	58 °C (sadalās)
Viršanas temperatūra	—
Šķīdība ūdenī	100 g/l (15 °C); karstā ūdenī sadalās

Amonija karbonāts ((NH₄)₂CO₃) ir viens no amonija sāļiem — balta, kristāliska, higroskopiska viela ar amonjaka smaku. To var uzskatīt par amonija hidroksīda un ogļskābes sāli. Labi šķīst ūdenī, nešķīst spirtā, sērogleklī, šķidrā amonjakā.

Vēsture

Senāk amonija karbonāts un hidrogēnkarbonāts tika iegūts ragu (tai skaitā briežu ragu), kaulu, ādu un citu keratīnu saturošu organisku materiālu sausajā destilācijā, tādēļ vēsturiski tiek saukts par brieža raga sāli. Destilācijas procesā izdalās amonjaks, CO₂ un ūdens tvaiki, kas savā starpā reaģē. Asās amonjaka smakas dēļ šo vielu dēvēja arī par ožamo sāli.

Iegūšana

Iegūst, oglekļa dioksīdam reaģējot ar amonjaka ūdens šķīdumu. Var iegūt arī, savā starpā reaģējot amonjakam, CO₂ un ūdens tvaikiem (reakcijas produkts strauji jāatdzesē).

Amonija karbonāts veidojas amonija sulfāta reakcijā ar kalcija karbonātu:

(NH₄)₂SO₄ + CaCO₃ → (NH₄)₂CO₃ + CaSO₄

Noteiktos apstākļos šī reakcija var noritēt pretējā virzienā.

Tehniskais amonija karbonāts jeb brieža raga sāls mēdz saturēt arī amonija hidrogēnkarbonātu NH₄HCO₃ un amonija karbaminātu NH₄COONH₂ (karbamināti jeb karbamāti ir karbamīnskābes NH₂−COOH sāļi; karbamīnskābi var uzskatīt par ogļskābi, kurai viena −OH grupa aizvietota ar aminogrupu −NH₂). Amonija karbaminātam reaģējot ar ūdeni, apgriezeniski veidojas amonija karbonāts:

NH₄COONH₂ + H₂O ⇄ (NH₄)₂CO₃

CO₂ un NH₃ ūdens šķīdumos var veidoties arī amonija seskvikarbonāts (NH₄)₂CO₃·2NH₄HCO₃·H₂O. Visas minētās vielas ir samērā līdzīgas pēc īpašībām un var tikt izmantotas vienādi.

Īpašības

Amonija karbonāts ir visai nestabils kā cietā veidā, tā arī šķīdumā. Jau istabas temperatūrā lēnām atšķeļ amonjaku, veidojot amonija hidrogēnkarbonātu. Paaugstinātā temperatūrā ātri sadalās par amonjaku, ogļskābo gāzi un ūdeni:

(NH₄)₂CO₃ → CO₂ + 2NH₃ + H₂O

Ūdens šķīdumos hidrolizējas:

(NH₄)₂CO₃ + H₂O ⇄ NH₄OH + NH₄HCO₃

Izmantošana

Tā kā amonija karbonāts jau pie 58 °C sadalās, veidojot lielu daudzumu gāzu, to, tāpat kā maizes raugu vai cepamo pulveri, pārtikas rūpniecībā izmanto kā mīklas irdinātāju (pārtikas piedeva E503). Lieto arī kā vīna rūgšanas paātrinātāju.

Var izmantot amonija sulfāta iegūšanai no ģipša, kā arī par reaģentu citu amonija sāļu iegūšanai un rūpniecisko gāzu attīrīšanai no sērūdeņraža un sērorganiskajiem savienojumiem. Ar amonija karbonāta palīdzību var atdalīt magnija sāļus no kālija sāļiem, iegūstot tos no jūras ūdens (magnija karbonāts atšķirībā no kālija karbonāta ir mazšķīstošs). To lieto arī par ugunsdzēsības sastāvu komponentu.