Jānis Streičs
| Jānis Streičs |
|
|---|---|
.jpg)
Jānis Streičs 2011. gadā, saņemot Ministru kabineta balvu Rīgā
|
|
| Dzimis | 1936. gada 26. septembrī  Preiļu pagasts, Latvija |
| Nodarbošanās | kinorežisors, scenārists, aktieris |
Jānis Streičs (dzimis 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā) ir latviešu kinorežisors, aktieris, rakstnieks, gleznotājs, publicists un sabiedrisks darbinieks.[1] Trīs no Streiča režisētajās filmām ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā labākā filma — filmas "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991).
Satura rādītājs
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Jānis Streičs piedzima 1936. gada 26. septembrī Preiļu pagastā burtiski uz ceļa starp Jasmuižu un Preiļiem. Tēvs — Jānis Streičs, māte — Olga Streiča. Drīz ģimene labāka atalgojuma meklējumos pārcēlās uz Rīgu un tūdaļ tālāk uz Kurzemi Sabiles pusē. Tur 1938. gadā piedzima Streiča māsa Ruta un 1939. gadā — brālis Ēriks. Pēc 1940. gada Streiču ģimene atgriezās dzīvot Preiļu pusē, Gailīšu pagastā. 1942. gadā piedzima Streiča māsa Anastasija. Kad Streičam palika 11 gadi, no apendicīta nomira viņa māte Olga.[2] Kopš tā laika bērnus audzināja mātes māsa un mātes māte. Streičs mācījās turpat vietējā Gailīšu pagasta skolā, pēc tam — Rēzeknes pedagoģiskā skolā. Tad Streiču iesauca armijas obligātajā dienestā Krievijā Voroņežas apgabalā. Dienesta laikā viņš organizēja karavīru pašdarbību. Pēc dienesta Jānis Streičs atgriezās Latvijā un devās uz Rīgu, lai varētu nodarboties ar kino un teātri.[2]
1959. gadā Streičs uzsāka mācības Konservatorijas Teātra fakultātes režijas kursā, veidoja uzvedumu režijas, tēloja citu režisoru iestudējumos. Pēc studiju beigšanas 1963. gadā Streičs uzsāk darbu Rīgas kinostudijā, vispirms kā režisora asistents sava pedagoga kinorežisora Aleksandra Leimaņa filmā "Cielaviņas armija" (1964), bet vēlāk kā otrais režisors Leimaņa filmā ""Tobago" maina kursu" (1965). Kā režisors Streičs debitēja 1967. gadā ar filmu "Kapteiņa Enriko pulkstenis" (kopā ar Ēriku Lāci). Pirmā patstāvīgā Jāņa Streiča kinorežija ir filma "Šauj manā vietā" (1970).
Savas karjeras laikā Streičs piedalījies vairāk nekā 30 filmu tapšanā, veicot darbu dažādās jomās — kā asistents, otrais režisors, mākslinieciskais vadītājs, pedagogs, režisors, scenārists, aktieris, diktors. Pavisam Jānis Streičs uzņēmis 22 spēlfilmas, pazīstamākās no tām ir filmas "Teātris" (1978), "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" (1981), "Cilvēka bērns" (1991), kas ieguvušas Latvijas kinofestivāla "Lielais Kristaps" balvu kategorijā "labākā filma". Par filmu "Rūdolfa mantojums" (2010) Streičs ticis nominēts kategorijā "Labākais režisors".
Streičs ir daudzu starptautisko filmu festivālu laureāts — saņēmis balvas kinofestivālos Maskavā, Bostonā, Čikāgā. Streiča režisētā filma "Cilvēka bērns" saņēmusi galveno balvu Sanremo autorfilmu festivālā (1992), otro godalgu Starptautiskajā bērnu filmu festivālā Čikāgā, galveno balvu Maskavas kinofestivālā "Otrā pirmizrāde" (1993). 1998. gadā Jānis Streičs apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, viņš ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis, bijis Latvijas Kinematogrāfistu savienības priekšsēdētājs un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs.[3]
Sieva — Vida, meita — Viktorija, dēli — Māris un Kristaps (miris).
Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Gads | Nosaukums | Režisors | Scenārists | Aktieris | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|---|
| 1967 | "Kapteiņa Enriko pulkstenis" |  |
kopā ar Ēriku Lāci | ||
| 1969 | "Līvsalas zēni" | |
|
kopā ar Ēriku Lāci | |
| 1970 | "Šauj manā vietā" | |
|
||
| 1972 | "Vālodzīte" | |
|||
| 1973 | "Cāļus skaita rudenī" | |
|||
| 1974 | "Uzticamais draugs Sančo" | |
|||
| 1975 | "Mans draugs - nenopietns cilvēks" | |
|||
| 1976 | "Meistars" | |
|
||
| "Šīs bīstamās balkona durvis" | |
||||
| 1977 | "Vīrietis labākajos gados" | |
|||
| 1978 | "Teātris" | |
|
|
|
| 1979 | "Nepabeigtās vakariņas" | |
|
||
| 1981 | "Limuzīns Jāņu nakts krāsā" | |
|||
| "Atcerēties vai aizmirst" | |
||||
| 1983 | "Svešās kaislības" | |
|
||
| 1985 | "Tikšanās uz Piena Ceļa" | |
|||
| 1986 | "Aizaugušā grāvī viegli krist" | |
|
||
| 1989 | Carmen Horrendum | |
|||
| A bil ļi Karotin? (А был ли Каротин?) | |
||||
| 1991 | "Cilvēka bērns" (Cylvāka bārns) | |
|
|
[4] |
| 1993 | "Būris" | |
|||
| 1997 | "Likteņdzirnas" | |
|
||
| 2000 | "Vecās pagastmājas mistērija" | |
|
||
| 2002 | "Ipolits" | |
|
Televīzijas filma | |
| "Naktssargs un veļas mazgātāja" | |
|
Televīzijas filma [4] | ||
| 2004 | "Rudens rozes" | |
|
||
| 2010 | "Rūdolfa mantojums" | |
|
|
Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 1976. gadā saņēmis Latvijas PSR Nopelniem bagātā mākslas darbinieka goda nosaukumu
- 1976. gadā saņēmis Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmiju par filmām "Uzticamais draugs Sančo" un "Mans draugs - nenopietns cilvēks"
- 1977. gadā saņēmis balvu par labāko režiju filmai "Mans draugs - nenopietns cilvēks" II Vissavienības strādnieku šķirai veltīto filmu festivālā Čeļabinskā
- 1984. gadā saņemts žūrijas diploms filmai "Svešās kaislības" Vissavienības kinofestivālā Kijevā
- 1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Lancmanim un Streičam piešķir Ministru kabineta balvas
- ↑ 2,0 2,1 «Jānis Streičs». Grāmata 21.
- ↑ «Jānis Streičs (26.09.1936)». filmas.lv.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Jānis Streičs». mākslinieki.lv.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jānis Streičs |
- IMDb profils (angliski)
- filmas.lv profils (latviski)
|
||||||||||||||||||||||||||
|
