Andrejs Valdmanis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Valdmanis
Personīgā informācija
Dzimis 1906. gada 8. septembrī
Dobeles apr. Kalnmuižas pag. "Adieņos", Latvijā
Miris 1994. gada 6. septembrī (87 gadi)
Rīgā, Latvijā
Tautība latvietis
Zinātniskā darbība
Darba vietas Vissavienības Zootehnikas un putnkopības institūts (Maskavā), LPSR ZA Zootehnikas un zooloģijas institūts (Rīgā), LPSR ZA Bioloģijas institūts (Salaspils)
Alma mater Ļeņingradas Piena un dārzeņu institūts
Sasniegumi, atklājumi Dr.biol., LPSR ZA Akadēmiķis

Dr. biol., akadēmiķis Andrejs Valdmanis (1906—1994) bija latviešu biologs, bioķīmiķis un dzīvnieku fiziologs. Lauksaimniecības dzīvnieku vitaminizētas ēdināšanas bioķīmisko un fizioloģisko pamatu izstrādātājs, dzīvnieku barības piedevu (premiksu) izgudrotājs, vairāku patentu īpašnieks. Vairāk kā simts zinātnisku publikāciju autors un līdzautors. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks. LPSR ZA Bioloģijas institūta direktors (1963-1970).

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1906.gadā Dobeles apriņķa Kalnmuižas pagasta "Adieņu" mājās. Tēvs Roberts un māte 1903.gadā iestājušies KSDSP un aktīvi piedalījušies 1905.gada revolūcijā. Bēguļojot no soda ekspedīcijas, 1914.gadā devušies uz Krieviju un Latvijā atgriezušies 1918.gadā. Vecāki pēc Sarkanās armijas sakāves 1919.gadā atkal dodas uz Krieviju. Dēlu un meitu viņi atstāj pie mātes tēva Penkules pagasta "Vecķirpēnos", kuru 1919.gadā nošauj fon der Golca vienības, turot aizdomās par savas meitas atbalstīšanu.

A.Valdmanis mācījies Jelgavas lauksaimniecības vidusskolā (1919-1923).[1] Pēc skolas beigšanas, sekojot vecāku izsaukumam, dodas uz Padomju Savienību. No 1924.līdz 1925.gadam strādājis par asistentu - kontrolieri sovhozā "Berjozka" Pleskavas apgabalā. 1925.gadā iestājies Ļeņingradas Piena un dārzeņu institūta Zootehnikas fakultātē, kuru absolvējis 1929.gadā. Darbu A.Valdmanis uzsāk 1929.gadā kā zinātniskais līdzstrādnieks Ļeņingradas lauksaimniecības un zootehnikas institūtā Zagorskā, Piemaskavā. 1931.-1937.gadam viņš ir zinātniskais līdzstrādnieks un docents Vissavienības Zootehnikas un putnkopības institūtā Maskavā.

1937. gadā A.Valdmaņa vecāki tiek apcietināti un sodīti ar nāvi. Viņš arī tiek apcietināts un 1938.gadā notiesāts pēc PSRS Kriminālkodeksa 58.panta piespriežot 10 gadus ieslodzījumā. Sodu A. Valdmanis izcieš Kargopolē, Arhangeļskas apgabalā, strādādams par zootehniķi PSRS Iekšlietu ministrijas saimniecībā (ITL MVD). Par priekšzīmīgu darbu atbrīvots 4 mēnešus pirms termiņa beigām. Reabilitēts 1955.gadā. Pēc atbrīvošanas kopā ar sievu un 9 gadus veco dēlu devies uz Latviju un apmeties Jelgavas rajona Kroņauces pagasta "Adieņos". Tajā pašā gadā A. Valdmanis uzsāk darbu kā vecākais zinātniskais līdzstrādnieks LPSR ZA Zootehnikas un zooloģijas institūtā. 1951.gadā viņš kļūst par šī institūta Bioķīmijas laboratorijas vadītāju un pēc institūta reorganizācijas par Dzīvnieku fizioloģijas sektora vadītāju LPSR ZA Bioloģijas institūtā. No 1963.līdz 1970.gadam A. Valdmanis ir Bioloģijas institūta direktors (vienīgais bezpartejiskais). Pēc aiziešanas pensijā viņš vēl līdz 1989.gadam vada Dzīvnieku fizioloģijas un bioķīmijas laboratoriju.
Dr.biol. Andrejs Valdmanis miris 1994.gada 6.septembrī.

Zinātniskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1949.gadā Andrejam Valdmanim piešķirts Bioloģijas zinātņu kandidāta grāds un 1959.gadā – Bioloģijas zinātņu doktora grāds. A.Valdmaņa vadībā izstrādāti lauksaimniecības dzīvnieku vitaminizētas ēdināšanas bioķīmiskie un fizioloģiskie pamati, izstrādātas un ieviestas ražošanā dzīvnieku barības piedevas (premiksi), reģistrēti vairāki patenti. Viņa izgudrojumi izpelnījušies godalgas Vissavienības tautsaimniecības sasniegumu izstādē. Vairāk kā simts publikāciju autors un līdzautors. 1963.gadā A.Valdmanis ievēlēts par LPSR ZA Akadēmiķi. 1971 gadā piešķirts "Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka" goda nosaukums.

Divu monogrāfiju autors:

  • Андрей Валдманис, Значение витаминов в питании сельскохозяйственных животных и птицы. Рига, 1957.
  • Андрей Валдманис, Витамины и животноводство. Рига, 1977.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādes (VDNH) Bronzas medaļa, 1956.
  • Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādes (VDNH) Mazā zelta medaļa, 1960.
  • Vissavienības Tautsaimniecības sasniegumu izstādes (VDNH) 1.pakāpes diploms, 1961.
  • Sarkanā Karoga darba ordenis, 1965, 1976.
  • Medaļa “Par priekšzīmīgu darbu atzīmējot V.I. Ļeņina 100-gadi”, 1970.
  • LPSR Augstākās Padomes Goda raksti 1964, 1967, 1981.
  • Tautu draudzības ordenis, 1986.
  • LPSR Valsts prēmija,1965, 1980.
  • A.Kirhenšteina prēmija, 1978.

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Padomju enciklopēdija, 10.1 sēj. Rīga, 1987.
  • LPSR ZA Arhīvs, fonds nr.1, apraksts nr.15., lieta nr.4197
  • Latvijas Nacionālais arhīvs. Latvijas valsts arhīvs. Fonds: LR Izglītības un zinātnes min. LU Bioloģijas institūts. 2367-1

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]