Andris Marts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andris Marts
Andris Marts
Personīgā informācija
Dzimis 1952. gada 16. oktobrī (69 gadi)
Blomes pagasts, Smiltenes rajons (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejnieks, rakstnieks un komponists
Augstskola Daugavpils pedagoģiskais institūts

Andris Marts (īstajā vārdā Atis Priedītis) ir latviešu dzejnieks, rakstnieks un komponists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1952. gada 16. oktobrī Smiltenes rajona Blomes ciemā. Mācījies Blomes astoņgadīgajā skolā un Smiltenes vidusskolā. 1970. gadā uzsācis studijas Daugavpils pedagoģiskajā institūtā, kuru absolvējot ieguvis fizikas un matemātikas skolotāja diplomu. Pēc institūta beigšanas dzīvojis un strādājis Jēkabpils rajona Gārsenē (1975—1980), Rīgas rajona Mālpilī (1980—1994) un kopš 1994. gada Siguldā. 1981. gadā, studējot neklātienē, ieguvis arī mūziķa diplomu Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, bet 2007. gadā — datormācības skolotāja diplomu Latvijas Universitātē.

Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rakstīt dzejoļus un komponēt sācis 1973. gadā studiju laikā DPI. 1979. gadā Latvijas Radio profesionāli tika ierakstītas pirmās četras viņa dziesmas. Dziesmas aranžēja Alnis Zaķis un Ivars Vīgners. Ierakstus veica solisti: Aija Kukule ("Caur vakara krēslu" ar Imanta Ziedoņa tekstu)[1]; Margarita Vilcāne ("Kas notiek, kad pasaka galā" ar Ārijas Elksnes tekstu); Žoržs Siksna un Valda Eizenšmite ("Vasaras vidus dziesmiņa" ar Ojāra Vācieša tekstu); Latvijas Radio jauktais ansamblis 4+4 ("Izkapts ābelē" ar Māra Čaklā tekstu). Pavadījumus ierakstīja Latvijas Televīzijas un radio estrādes orķestris. Nākamie Latvijas radio ieraksti tapa tikai 1995.gadā. Dziesmas "It kā klusa šūpļa dziesma" ar Friča Bārdas tekstu un "Sniega pārslas aiz loga" ar paša autora tekstu profesionāli ierakstīja Latvijas Radio bērnu vokālais ansamblis Dzeguzīte (vadītāja Daila Martinsone) un soliste Krista Teivāne.

Kopumā komponists ir ierakstījis apmēram 100 dziesmas. Profesionāli ierakstītas ir 20 dziesmas.

Šobrīd Atis Priedītis ar pseidonīmu Andris Marts aktīvi nodarbojas ar dzejoļu un prozas darbu rakstniecību. Savas grāmatas sāka izdot 2018. gada pavasarī un pašlaik jau ir izdotas 16 Andra Marta autorgrāmatas.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.

Autobiogrāfiskas atmiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Gan jau rīts mūs atradīs — grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis. Autorizdevums (2018)

Dzejoļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 12 stāsti par mīlestību. Varakļāni: Domu pērles (2018)
  • Par visu. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2018)
  • Pirms sapnis izgaist, naktī iet. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020)
  • Pamazām apmulst pavasarī. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020)
  • Pasauli zīmēt mēs sākām divatā. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021)
  • Pieskāriens no debesīm. Alises Hanas glezniņas un Andra Marta dzejoļi. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021)

Fantastikas žanra grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kristaps — slepenie protokoli. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019)
  • Zēns, meitene, internets un gadījums — otra autore Anete Felkere. Rīga: Avots (2019)[2]
  • Kas notika pirms "Reiz bija" — otra autore Anete Felkere. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020)
  • Zēns, meitene, internets un gadījums 2.daļa Satikšanās — otra autore Anete Felkere. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2020)

Literārās pasakas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Noslēpumainās upes stāsti. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021)
  • Tas, kurš draudzējas ar zvaigznēm. Annas Ābeles ilustrācijas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021)
  • Sarunas ar rasas lāsēm. Ritas Ingas Freimanes gleznošanas studijas dalībnieku gleznas. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2021)

Dziesmu notis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cerību zvaigznīte — grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019)

Citas grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Kad kļuvu vientulībai lieks — Aidas Skalbergas gleznu reprodukcijas un Andra Marta dzejoļi. Varakļāni: Domu pērles (2018)
  • Skalbergu dzimtas leģendas — Skalbergu dzimtas ciltskoka pētījums, grāmata izdota ar īsto vārdu Atis Priedītis, citi autori: Guntis Priedīte un Kaspars Skalbergs. Rīga: Ezerrozes grāmatas (2019)

Balvas un atzinība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
  • No 1978 gada līdz 1985 gadam kā komponists ar savām dziesmām vairākas reizes kļuva par Latvijas televīzijas konkursa skolēniem "Ko tu proti" laureātu. Par visspožāko panākumu šai konkursā uzskatāma televīzijas skatītāju balva par Mālpils vidusskolas skolēnu dziedāto dziesmu "Satiksimies pie Mēness, tēt'".
  • 1983. gadā Mālpils vidusskolas skolēnu vokālais ansamblis ar komponista dziesmu "Tārpa kuplejas"[3] tika ar grandiozām ovācijām uzņemts 5.Rīgas Starptautiskajā Politiskās dziesmas festivāla koncertos kuri notika LU Lielajā aulā.
  • No 1996 gada līdz 1998 gadam Ata Priedīša vadītā Siguldas meiteņu grupa "Daijana" ar komponista speciāli šai grupai rakstītām dziesmām regulāri kļuva par Latvijas bērnu popmūzikas aptaujas "Mazais patskanis" uzvarētāju, gan ikmēneša skatītāju balsojumos gan arī konkursa fināla balsojumos.[4]
  • 1999. gadā soliste Inese Ērmane ar komponista dziesmu "Man jau pietiktu ar to"[5] ieguva Galveno balvu (Grand prix) Siguldā notiekošajā jauno vokālistu konkursā "Gaujas atbalss".
  • 1999. gadā Atis Priedītis ar Danas Blonskas dziedāto dziesmu "Tikai līdz upei"[6] piedalījās dziesmu konkursā "Dziesma 2000" un fināla balsojumā ieguva 6.vietu.[7]
  • 2017. gadā komponists ar Anitas Zambares un Helvija Kārkliņa izpildīto dziesmu "It kā klusa šūpļa dziesma" (Friča Bārdas teksts) kļuva par Radio SWH jauno dziesmu konkursa "Priekšnams" aprīļa mēneša aptaujas uzvarētāju. Dziesmai ir izveidots arī videoklips, tā autore Zanda Puče.[8]
  • 2020. gadā grāmatu, kura tika uzrakstīta kopā ar jauno rakstnieci Aneti Felkeri "Zēns, meitene, internets un gadījums" Latvijas bibliotekāri savā aptaujā iekļāva to 25 labāko grāmatu skaitā, kuras domātas jauniešiem.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]