Jānis Tepfers

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Jānis Tepfers

Jānis Tepfers (1898-1994) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937—1938), Latvijas vēstnieks Somijā (1938—1940). Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvis Zviedrijā (1954—1991).

Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1898. gada 16. janvārī Iecavas pagastā aptiekāra ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā (1909—1915), Pirmā pasaules kara laikā devās bēgļu gaitās uz Tērbatu, kur turpināja mācības Luda Bērziņa un Friča Šmidhena vadītajā ģimnāzijā. Studēja Tērbatas Universitātē medicīnu (1917—1918). Latvijas brīvības cīņu laikā 1918. gada decembrī kopā ar vecāko brāli Verneru Tepferu iestājās Atsevišķajā studentu rotā. No 1919. gada 1. decembra bija Latvijas pagaidu valdības ārlietu ministra Z. A. Meierovica adjutants, pavadīja ministru ārzemju ceļojumos Latvijas valsts de iure atzīšanas sarunās (1920—1921) un Dženovas konferencē (1922).[1]

No 1923. gada bija LR Ārlietu ministrijas atašejs, tad I. šķiras sekretārs, administratīvās un protokola nodaļas vadītājs (1928—1934), Administratīvi juridiskā departamenta direktors (1934—1937). Līdztekus studēja tieslietas Latvijas Universitātē (1921—1937). LR Ārlietu ministrijas ģenerālsekretārs (1937—1938). No 1938. gada novembra sūtnis Somijā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūlijā atbrīvots no amata un pārcēlies uz dzīvi Zviedrijā. No 1942. gada bija tulks Zviedrijas Ārlietu ministrijā. Pēc kara beigām bankas darbinieks (1947—1959), līdztekus no 1948. gada vadīja Nacionālā fonda padomes darbu, līdz 1954. gadam bija Zviedrijas Latviešu padomes vicepriekšsēdētājs. No 1954. gada Latvijas diplomātiskā dienesta vadītāja Kārļa Zariņa pārstāvis Zviedrijā (1954—1991). Piedalījies visās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs no 1964. līdz 1983. gadam.

Miris 1994. gada 9. aprīlī Stokholmā.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apbalvots arī ar Austrijas, Beļģijas, Dānijas, Dienvidslāvijas, Igaunijas, Itālijas, Lietuvas, Luksemburgas, Norvēģijas, Polijas, Portugāles, Somijas, Ungārijas, Vācijas, Vatikāna, Zviedrijas ordeņiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 585. sleja.
  2. mfa.gov.lv
  3. Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1928), 4. lpp.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Vilis Šūmanis
Latvijas sūtnis Somijā
19381940
Pēctecis:
Anna Žīgure