Anna Priede
| ||||||||||||||
Anna Priede (dzimusi 1920. gada 11. maijā Petrogradā, mirusi 2007. gada 2. septembrī Rīgā) bija Latvijas Nacionālās operas primabalerīna.
Sava laika spožākā Latvijas baletdejotāja, pazīstama ar savu izpildījumu baletos "Gulbju ezers", "Romeo un Džuljeta" un "Apburtā princese".
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1920. gada 11. maijā Petrogradā pulksteņmeistara un juveliera Augusta Priedes ģimenē. Drīz vien viņas vecāku ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā, kur māte strādāja Liepājas operas baletā, kura sešgadīgā Anna pirmoreiz stājās publikas priekšā Meierbēra operā "Āfrikāniete". Mācījās Helēnas Tangijevas-Birznieces un Aleksandras Fjodorovas studijās, vēlāk Harija Plūča vadītajā Nacionālās operas baletskolā, izpildīja galvenās lomas Leo Delība baletā "Kopēlija" un Johana Štrausa baletā "Vīnes valsis". 1937. gadā izlaiduma koncertā baletdejotāja izpildīja vēlāk karjerā tik ļoti nozīmīgo "Odetas" lomu Čaikovska baletā "Gulbju ezers", pēc tam Odetas lomu viņa dejoja Latvijas Nacionālās operas baleta trupas sastāvā.
1951. gadā, kad dejotāja jau bija kļuvusi par baleta trupas prima ballerina assoluta, Odetas lomai Annas Priedes repertuārā piebiedrojās arī melnā gulbja loma. Viena no slavenākajām un pašai mīļākajām lomām Annai Priedei bija Džuljeta Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta". Priede bijusi bez partnera, bet trupas vadītājs Jevgēņijs Čanga nopētījis tikko teātrī ienākušo divdesmitgadīgo baletdejotāju Haraldu Ritenbergu un kādā mēģinājumā noprasījis: "Annu pacelt vari? Tātad dejosit kopā!" Annas Priedes un Haralda Ritenberga duets ir viens no leģendārākajiem Latvijas baleta vēsturē, dejotāji ir vieni no izcilākajiem Romeo un Džuljetas lomu izpildītājiem. Māris Liepa, noskatoties baleta ģenerālmēģinājumu teicis, ka "Skatuves mīlestība savijās kopā ar dzīves mīlestību". Ritenbergs bijis Annas Priedes pēdējā mīlestība, 1954. gadā abiem baletdejotājiem piedzimusi meita Alla Priede, kura arī kļuva par dejotāju. Balerīna bija izcila spāniskās un čigāniskās lomās, piemēram, Kitrijas lomā Ludviga Minkusa baletā "Dons Kihots", kurā slavenos 32 fuette dejotāja griezusi, it kā rotaļājoties, pat esot mūža piecdesmitgadē.
1962. gadā pēc izrādes "Gulbju ezers" trupas administrācija pierunājusi vēl dejotspējīgo balerīnu doties pensijā, šo lēmumu arī nevarēja novērst Annas Priedes stiprais balsts, baletmeistars Jevgēņijs Čanga. Mirusi 2007. gada 2. septembrī.[1]
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2010. gadā klajā nāca režisora Roberta Rubīna uzņemtā dokumentālā filma "Ar sirsnīgiem sveicieniem… Anna Augustovna". Filmas pamatā izmantota Annas Priedes rakstītā autobiogrāfija un viņas vēstules. Annas Priedes stāstu par sevi papildina laikabiedru, kolēģu un meitu atmiņas.[2]
Lomas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Roze (J. Kalniņš, Lakstīgala un roze, 1938)
- Odeta - Odīlija (Čaikovskis, Gulbju ezers, 1944, 1951)
- Hēra, Esmeralda (Punji, Grigo, Esmeralda, 1945, 1951)
- Valsis, Prelīde, Mazurka (Šopēns, Šopeniāna, 1934, 1945, 1958)
- Kitrija (Minkuss, Dons Kihots, 1941, 1945, 1951, 1960)
- Aurora (Čaikovskis, Apburtā princese 1948)
- Džuljeta (Prokofjevs, Romeo un Džuljeta, 1953)
- Raimonda (Glazunovs, Raimonda, 1954)
- Žizele (Adāns, Žizele, 1956)
- Medora (Adāns, Korsārs, 1956)
- Annele (Štrauss, Pie zilās Donavas, 1957)
- Frigija (Hačaturjans, Spartaks, 1960)
- Meitene (Rahmaņinovs, Simfoniskās dejas 1961)
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves māksliniece (1951)
- Latvijas PSR Tautas skatuves māksliniece (1954)
- Staļina prēmija (1951)
- Triju Zvaigžņu ordenis, III pakāpe (1997)
- Aldara gada balva par mūža ieguldījumu (1998)
- Kultūrkapitāla fonda mūža stipendija (1999)
- H. Tangijevas-Birznieces balva (2003)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mirusi leģendārā balerīna Anna Priede». delfi.lv. 2007-09-03.
- ↑ «VIDEO: Filmas "Ar sirsnīgiem sveicieniem… Anna Augustovna" treileris». diena.lv. 2010-05-28. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-07. Skatīts: 2014-01-25.