Pāriet uz saturu

Haralds Ritenbergs

Vikipēdijas lapa
Haralds Ritenbergs
Haralds Ritenbergs 1959. gadā
Haralds Ritenbergs 1959. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1932. gada 11. maijā
Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Miris 2025. gada 21. decembrī (93 gadi)
Dzīves vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija[1]
Tautība latvietis
Nodarbošanās baletdejotājs, aktieris, pedagogs
Dzīvesbiedre
Bērni
  • Alla Priede
  • Dīns Ritenbergs
  • Erlends Ritenbergs

Haralds Ritenbergs (dzimis 1932. gada 11. maijā Rīgā, miris 2025. gada 21. decembrī)[2] bija latviešu baletdejotājs, kinoaktieris, pedagogs.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1932. gadā Rīgā fabrikas strādnieka un šuvējas ģimenē. Bērnībā dzīvoja Gregora ielā Zasulauka apkaimē. Mācījās Rīgas Ausekļa 46. pamatskolā (1941—1945), Rīgas pilsētas 22. pamatskolā (1945—1948), Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā (1948—1952).[3] No 1950. līdz 1977. gadam viņš bija Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Nacionālā teātra baleta solists,[2] 1953. gadā kļuva par Latvijas Teātra darbinieku savienības biedru, 1961. gadā — par Latvijas Kinematogrāfistu savienības biedru.[1]

1978. gadā H. Ritenbergs uzsāka darbu Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā,[2] bija tās vadītājs.[4] Attēloja Romeo Sergeja Prokofjeva baletā "Romeo un Džuljeta", dejoja Pētera Čaikovska baletā "Gulbju ezers", baletā "Pērs Gints". H. Ritenbergs tēlojis lomas vairākās kinofilmās, tai skaitā "Vella kalpi", "Vella kalpi Vella dzirnavās", "Šķēps un roze" un "Nauris".[5]

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot | labot pirmkodu]

1958. gadā Ritenbergs saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātā skatuves mākslinieka goda nosaukumu. Par Ako lomu "Rigonda" 1959. gadā viņš saņēma Latvijas PSR Valsts prēmiju.[2] 1965. gadā kļuva par Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieku.[2] 1999. gadā viņu apbalvoja ar ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2]

Personīgā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

Attiecībās ar balerīnu Annu Priedi piedzima meita Alla Priede (1954),[6] kas arī pati vēlāk kļuva par baletdejotāju.[7] Laulībā ar Birutu Ritenbergu 2 dēli — dvīņi Erlends un Dīns Ritenbergi (1969) — Latvijas Nacionālās operas baleta solisti.

Filmogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 «LRSP Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». Makslinieki.lv. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.
  2. 1 2 3 4 5 6 Latvijas enciklopēdija. 4. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2007. 1001. lpp. ISBN 978-9984-9482-4-9.
  3. Haralds Ritenbergs: Ogļrača darbs baleta čībiņās neatkariga.nra.lv 25.04.2021.
  4. «Harijam Ritenbergam 75». Apollo.lv. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.[novecojusi saite]
  5. «Haralds Ritenbergs». Nfc.lv. Skatīts: 2012. gada 18. jūlijā.[novecojusi saite]
  6. Andrejs Šavrejs. «Легенда по имени Анна», 2017. gada 31. decembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 27. Februāris. Skatīts: 2018. gada 19. februāris.
  7. «Latvijas Radošo savienību padome». Skatīts: 2018. gada 19. februāris.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]