Helēna Tangijeva-Birzniece

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Helēna Tangijeva-Birzniece
Personīgā informācija
Dzimusi 1907. gada 13. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pavlovska, Krievijas impērija
Mirusi 1965. gada 31. jūlijā (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Nodarbošanās Baletdejotāja, baletmeistare

Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi 1907. gada 13. aprīlī, mirusi 1965. gada 31. jūlijā) bija Latvijas baletdejotāja un baletmeistare.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Helēna dzimusi 31. martā (13. aprīlī) Pavlovskā. Viņas vectēvs bija armeņu kņazs, vecmāte bija muižniece. Viņa āgri sāka studēt baletu - 8 gadu vecumā Čekriginu baleta privāta studijā Pēterburgā.

1924. gadā absolvējusi Petrogradas horeogrāfijas skolu, kurā viņai pasniegusi A. Vaganova, O. Preobraženska.[1] Ļeņingradā dzīvojusi līdz 1927. gadam.[2]

Helēna sāka karjeru Marijinas teātrī, un jau no 1925.g. kļuva par pasniedzēju Ļeningradas horeogrāfijas skolā.

1927.g. skaista jauna sieviete precējies ar Aleksandru Birznieku, Latvijas diplomatu.

No 1927. līdz 1939. gadam bija baleta soliste Latvijas Nacionālajā operā.[1] Vadījusi privātu baleta studiju no 1928. līdz 1944. gadam.[1] No 1945. līdz 1952. gadam un no 1956. gada bija galvenā baletmeistare Operas un baleta teātrī.[1] No 1952. līdz 1956. gadam — baletmeistare Operetes teātrī.[1] 1948. gadā kļuvusi par pedagoģi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.[1] Starp viņas audzēkņiem bijuši tādi baletdejotāji kā Anna Priede, Mirdza Griķe, Velta Vilciņa, Ināra Gintere, Ausma Dragone, Ināra Ābele, Sarmīte Jakse.[3]

1948. gadā saņēmusi Latvijas PSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces goda nosaukumu, 1956. gadā — Latvijas PSR Tautas skatuves mākslinieces goda nosaukumu.[1] 2007. gadā tikusi uzņemta dokumentālā filma "Tangijeva, Bravo!".[1] Tikusi iekļauta Latvijas kultūras kanonā.[3] Viņas vārdā nosaukta balva, kas kopš 1996. gada tiek pasniegta par izciliem sasniegumiem.[4]

Mirusi 1965. gadā. Apbedīta Meža kapos.[1]

Lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
Gads Izrāde Autors Loma
1929 "Kopēlija" Delībs, LeoLeo Delībs Svanila
1931 "Dons Kihots" Minkuss, LudvigsLudvigs Minkuss Kitrija
1933 "Sarkanā magone" R. Gliers Tao Hoa
1935 "Mīlas uzvara" Mediņš, JānisJānis Mediņš Aina

Iestudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
Gads Izrāde Autors Piezīmes
1945 "Dons Kihots" Minkuss, LudvigsLudvigs Minkuss
1947 "Laima" Liepiņš, AnatolsAnatols Liepiņš
1948 "Apburtā princese" Čaikovskis, PēterisPēteris Čaikovskis
1951 "Gulbju ezers" Čaikovskis, PēterisPēteris Čaikovskis
1954 "Raimonda" Glazunovs, AleksandrsAleksandrs Glazunovs
1959 "Rigonda" Grīnblats, RomualdsRomualds Grīnblats Latvijas PSR Valsts prēmija
1962 "Apburtā princese" Čaikovskis, PēterisPēteris Čaikovskis
1964 "Gulbju ezers" Čaikovskis, PēterisPēteris Čaikovskis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 1,8 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 435. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  2. «Tangijeva-Birzniece Helēna». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 30. novembrī.
  3. 3,0 3,1 «Tangijeva-Birzniece Helēna». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 30. novembrī.
  4. «Haralds Ritenbergs saņems Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu». Opera.lv. Skatīts: 2014. gada 30. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]