Helēna Tangijeva-Birzniece

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Helēna Tangijeva-Birzniece
Bek-Melin Tangijeva
Pētera Čaikovska baletā "Apburtā princese" Ļeņingradā
Pētera Čaikovska baletā "Apburtā princese" Ļeņingradā
Personīgā informācija
Dzimusi 1907. gada 13. aprīlī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pavlovska, Krievijas impērija
Mirusi 1965. gada 31. jūlijā (58 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Nodarbošanās Baletdejotāja, baletmeistare
Dzīvesbiedrs Aleksandrs Birznieks

Helēna Tangijeva-Birzniece (dzimusi 1907. gada 13. aprīlī, mirusi 1965. gada 31. jūlijā) bija Latvijas baletdejotāja un baletmeistare. Viņas audzēknes bija Anna Priede, Mirdza Griķe, Velta Vilciņa, Ināra Gintere, Ausma Dragone, Ināra Ābele, Sarmīte Jakse.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1907. gada 31. martā (13. aprīlī) Pavlovskā (pēc citiem datiem Tbilisi) armēņu izcelsmes dzelzceļa stacijas priekšnieka[2] Aleksandra Bek-Melin Tangijeva un viņa sievas Jeļizavetas ģimenē.[3] Viņas vectēvs bija Krievijas impērijas armijas virsnieks B. M. Tagijancs.[4]

8 gadu vecumā viņa Petrogradā sāka mācīties Čekriginu privātā baleta studijā, vēlāk Petrogradas teātra skolā pie O. Preobraženskas un A. Vaganovas, kuru absolvēja 1924. gadā.[5] Dejoja Valsts akadēmiskā operas un baleta teātra trupā, no 1925. gada bija Ļeningradas horeogrāfijas skolas pedagoģe. 1927. gada 5. jūlijā Ļeņingradā Jēzus baznīcas mācītājs Jānis Zālītis Tangijevu salaulāja ar Latvijas ģenerālkonsulu Ļeņingradā Aleksandru Heinrihu Birznieku un viņa pārcēlās uz dzīvi Latvijā.[6]

No 1927. līdz 1939. gadam Helēna Birzniece bija baleta soliste Latvijas Nacionālajā operā[5] un vadīja privātu baleta studiju (1928-1944).[5] Bija pirmā Ainas lomas izpildītāja Jāņa Mediņa baletā “Mīlas uzvara”, ko 1935. gadā iestudēja Osvalds Lēmanis, piedalījās viesizrādēs Briselē, Antverpenē, Kauņā (1930), Berlīnē (1931), Helsinkos (1932, 1936) un Stokholmā (1935).

Pēc Otrā pasaules kara Tangijeva no 1945. līdz 1952. gadam un no 1956. gada bija galvenā baletmeistare Operas un baleta teātrī,[5] līdztekus no 1948. gada strādāja par pedagoģi Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.[5] 1947. gadā viņa iestudēja savu pirmo latviešu oriģinālbaletu "Laima", 1958. gadā M. Ravēla viencēliena baletu "Bolero", 1959. gadā baletu "Rigonda". Bija arī Latvijas PSR Valsts muzikālās komēdijas teātra baletmeistare (1952—1956).[5] Mirusi 1965. gadā. Apbedīta Meža kapos.[5]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā uzņemta dokumentālā filma "Tangijeva, Bravo!".[5] Tangijeva-Birzniece iekļauta Latvijas kultūras kanonā.[1] Viņas vārdā nosaukta balva, kas kopš 1996. gada tiek pasniegta par izciliem sasniegumiem.[7]

Lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
Gads Izrāde Autors Loma
1929 "Kopēlija" Delībs, LeoLeo Delībs Svanila
1931 "Dons Kihots" Minkuss, LudvigsLudvigs Minkuss Kitrija
1933 "Sarkanā magone" R. Gliers Tao Hoa
1935 "Mīlas uzvara" Mediņš, JānisJānis Mediņš Aina

Iestudējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šis saraksts ir nepilnīgs; Tu vari palīdzēt, to papildinot.
Gads Izrāde Autors Piezīmes
1945 "Dons Kihots" Minkuss, LudvigsLudvigs Minkuss
1947 "Laima" Liepiņš, AnatolsAnatols Liepiņš
1948 "Apburtā princese" Čaikovskis, PēterisPēteris Čaikovskis
1951 "Gulbju ezers" Čaikovskis, PēterisPēteris Čaikovskis
1954 "Raimonda" Glazunovs, AleksandrsAleksandrs Glazunovs
1959 "Rigonda" Grīnblats, RomualdsRomualds Grīnblats Latvijas PSR Valsts prēmija
1962 "Apburtā princese" Čaikovskis, PēterisPēteris Čaikovskis
1964 "Gulbju ezers" Čaikovskis, PēterisPēteris Čaikovskis

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Tangijeva-Birzniece Helēna». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 30. novembrī.
  2. Helēna Tangijeva-Birzniece Nacionālā enciklopēdija
  3. latviski rakstītajā laulības apliecībā viņa minēta kā pareizticīgā Helēna Aleksandra meita Bek-Melin Tangijeva, dzimusi Pavlovskā 1907. gada 21. maijā".
  4. No tautskolotāja par diplomātu Rihards Treijs "Latvijas Vēstnesis" 27.02.2003., Nr. 32
  5. 5,0 5,1 5,2 5,3 5,4 5,5 5,6 5,7 Latvijas enciklopēdija. 5. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2009. 435. lpp. ISBN 978-9934-8068-0-3.
  6. «Tangijeva-Birzniece Helēna». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 30. novembrī.
  7. «Haralds Ritenbergs saņems Helēnas Tangijevas-Birznieces balvu». Opera.lv. Skatīts: 2014. gada 30. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]