Antikrists
Antikrists, arī Antikristus, ir kristiešu jēdziens par labā cīņu ar ļauno par valdīšanu pasaulē. Antikrists būs īpaši ļaunprātīgs un varens cilvēks, kurš panāks masveida atkrišanu no Kristus mācības pirms viņa otrreizējās atnākšanas uz Zemes.[1]
Jēdzienu radījusi divu sengrieķu vārdu kombinācija ἀντί + Χριστός (anti + Kristus). Grieķu valodā Χριστός nozīmē "svaidītais", un vārds Kristus cēlies no tā. "Ἀντί" grieķiski nozīmē ne tikai "pret" un "pretēji", bet arī "vietā".[2]
Kristīgajā eshatoloģijā par Antikristu vai antikristiem sauc cilvēku vai cilvēkus, par kuriem Bībele ir pravietojusi, ka tie nostāsies pret Jēzu Kristu un aizstās to pirms Kristus otrās atnākšanas.[3] Termins "Antikrists" (ieskaitot vienu daudzskaitļa formu) Jaunajā Derībā ir atrodams četras reizes, tikai Jāņa pirmajā un otrajā vēstulē.[4] Antikrists tur tiek nosaukts kā tas, “kas noliedz Tēvu un Dēlu”. Analoģiska koncepcija ir arī islāmā, kur pirms pasaules gala ieradīsies vienacains "apmānītājs" (arābiski Dadžals).[5] Korānā šī persona nav minēta, bet vairākkārt atrodama pravieša Muhameda hadītos.
Plašākā nozīmē šis termins kristiešu izpratnē attiecas uz ikvienu, kas iebilst pret Kristu un evaņģēliju (Lūkas 11:23) vai nepatiesi apgalvo, ka ir pats Kristus, Viņa pārstāvis (Marka 13:5) vai pravietis (Mateja 7:21-23). Evaņģēlists Jānis vēstulēs rakstīja, ka antikristu kļuvis daudz.[2] Vienlaikus viņš nodala tos no īstā un vienīgā Antikrista, kas nāks vēlāk.[2] Vēlākos laikos par antikristiem dēvētas daudzas ievērojamas tolaiku personas.[6]
Reizēm tiek apgalvots, ka Antikrista lomu izpildīs cilvēkā iemiesojies Sātans, taču šādam viedoklim nav atrodams pamatojums Bībelē.[2]
Antikrista koncepcijas pamatošanai tiek meklēti pamatojumi Vecajā Derībā, tomēr tie ir neskaidri un, piemēram, jūdu rabīns Abarbanels norāda, ka šādam Antikristam atbilst jūdu Mesija, kuram vēl jānāk un jāpārvar citas ticības, ieskaitot kristietību (jo jūdu ticība Kristu par šādu Mesiju neatzīst).[7]
Līdzīgs termins, "pseidokristus" jeb "viltus Kristus" ir sastopams arī evaņģēlijos. Mateja evaņģēlijā (24. nodaļa) un Marka evaņģēlijā (13. nodaļa) Jēzus brīdina savus mācekļus, lai viltus pravieši viņus nemaldina, kuri uzdos sevi par Kristu, darot "lielas zīmes un brīnumus". Līdzīga "antidieva" koncepcija sastopama jau Homēram.[8]
Antikrists ir populārs masu kultūrā, tai skaitā filmās ("Omen", "Antikrists", "Atstātie" u.c.)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Aquino: 2 Tesalon.». www.clerus.org. Skatīts: 2023-10-28.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 «Антихрист - Православная Богословская Энциклопедия». www.biblioteka3.ru. Skatīts: 2023-10-28.
- ↑ «АНТИХРИСТ». www.pravenc.ru. Skatīts: 2023-10-28.
- ↑ «El Anticristo». Catholic.net (spāņu). Skatīts: 2023-10-28.
- ↑ Al-Dajjal (Impostor) Al-Islam.org
- ↑ «ЭСБЕ/Антихрист — Викитека». ru.wikisource.org (krievu). Skatīts: 2023-10-28.
- ↑ «Абарбанэль о христианском учении об Антихристе». jedwabny.narod.ru. Skatīts: 2023-10-28.
- ↑ Enciclopedia Católica. Anticristo.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antikrists.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar reliģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |