Artūrs Plēsnieks

Vikipēdijas lapa
Artūrs Plēsnieks Weightlifting pictogram.svg
Personas dati
Dzimis 1992. gada 21. janvārī (31 gads)
Valsts karogs: Latvija Dobele, Latvija
Tautība latvietis
Augums 180 cm[1]
Svars 105 kg[1]
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Latvija Latvija
Sporta veids Svarcelšana
Disciplīna Līdz 105 kg
Treneris Eduards Andruškevičs[2]
Bijušie treneri Juris Andruškevičs
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 3 (2012 2016, 2020)
Labākais sasniegums 3. vieta (2020)
Personiskie rekordi
Raušana 181 kg[nepieciešama atsauce]
Grūšana 230 kg[3]
Summa 410 kg (179+226)[3]
 
Medaļas
Olympic rings with transparent rims.svg Olimpiskās spēles
Bronza 2020 109 kg
Pasaules čempionāts
Bronza 2015 105 kg
Sudrabs 2017 105 kg
Eiropas čempionāts
Zelts 2016 105 kg
Bronza 2013 105 kg

Artūrs Plēsnieks (dzimis 1992. gada 21. janvārī Dobelē)[4][5] ir latviešu svarcēlājs, Latvijas rekordists svarcelšanā. 2020. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs, 2016. gada Eiropas čempions, 2017. gada pasaules vicečempions.

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar svarcelšanu nodarbojas kopš deviņu gadu vecuma.[4] Ar panākumiem startējis jaunatnes sacensībās. 2008. gada Eiropas čempionātā U-17 vecuma grupā A. Plēsnieks guva uzvaru ar summā paceltiem 338 kg. Tā paša gada Eiropas junioru čempionātā viņš izcīnīja otro vietu ar 343 kg. 2009. gadā sportists guva medaļas U-20 vecuma grupā gan Eiropas, gan Pasaules čempionātos, kā arī guva uzvaru 2009. gada Eiropas čempionātā junioriem.

2010. gada Eiropas čempionātā pieaugušajiem A. Plēsnieks izcīnīja 9. vietu.[6] 2010. gadā viņš kļuva par pasaules junioru čempionu (385 kg),[7] nākamajā gadā izcīnīja sudrabu. 2011. gadā uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem[8] un ieņēma 15. vietu Pasaules čempionātā pieaugušajiem. 2009. un 2010. gadā bija pretendents uz Latvijas Gada balvu sportā kā gada uzlecošā zvaigzne. 2012. gada aprīlī izcīnīja 5. vietu Eiropas čempionātā ar kopsummā paceltu 381 kg.[9] Tāpat izcīnīja sudrabu 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem.[10]

A. Plēsnieks kvalificējās startam 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[11] Tajās viņš ar jaunu personisko rekordu summā izcīnīja 7. vietu.[12] 2013. gadā ar jaunu Latvijas rekordu izcīnījis 4. vietu Eiropas čempionātā (tā paša gada novembrī tika paziņots, ka pēc Davita Gogijas diskvalifikācijas Plēsniekam piešķirta bronzas medaļa),[13] grūšanā bijis 2. vietā.[14] 2013. gadā kļuvis arī par Eiropas U-23 čempionu.[15] Tā paša gada oktobrī izcīnījis 5. vietu Pasaules čempionātā ar kopsummā paceltiem 393 kilogramiem.[16] 2014. gada Eiropas čempionātā ierindojies 4. vietā,[17] bet Pasaules čempionātā — 10. vietā.[18]

2015. gadā Plēsnieks laboja Latvijas rekordu (405 kg) un izcīnīja bronzas medaļu Pasaules čempionātā.[19] 2016. gadā Plēsnieks kļuva par Eiropas čempionu, summā paceļot 403 kg.[20] 2016. gadā pārliecinoši kvalificējās olimpiskajām spēlēm Rio. Olimpiskajās spēlēs traumas dēļ neizdevās iecerētais. Pēc OS veica kreisā pleca operāciju. 2017. gadā veiksmīgi izcīnīja 2. vietu pasaules čempionātā, summa paceļot 402 kg.

2021. gada Eiropas čempionātā izcīnīja 6. vietu.[21]

2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, uzlabojot personisko rekordu grūšanā, izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 109 kg.

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2007. gadā pārcēlies uz dzīvi Ventspilī. 2012. gadā apprecējies, sieva ir bijusī svarcēlāja.[22]

Sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Sacensības Raušana Grūšana Summa
Rezultāts Vieta
2007 Eiropas čempionāts junioriem 128 165 293 5
2008 Eiropas čempionāts 141 185 326 13
2008 Eiropas U-17 čempionāts 147 191 338 1
2008 Eiropas čempionāts junioriem 150 193 343 2
2009 Pasaules U-20 čempionāts 160 206 366 3
2009 Eiropas U-20 čempionāts 166 205 371 2
2009 Eiropas čempionāts jauniešiem 160 207 367 1
2010 Eiropas čempionāts 166 207 373 9
2010 Pasaules čempionāts junioriem 170 215 385 1
2011 Eiropas čempionāts 170 210 380 7
2011 Pasaules čempionāts junioriem 172 210 383 2
2011 Eiropas čempionāts junioriem 165 207 372 1
2011 Pasaules čempionāts 168 212 380 15
2012 Eiropas čempionāts 170 211 381 5
2012 Pasaules čempionāts junioriem 172 215 387 2
2012 Olimpiskās spēles 175 215 390 7
2013 Eiropas čempionāts 175 222 397 3[13]
2013 Pasaules Universiāde 170 205 375 7
2013 Eiropas U-23 čempionāts 175 221 396 1
2013 Pasaules čempionāts 178 215 393 5
2014 Eiropas čempionāts 172 218 390 4
2014 Pasaules čempionāts 174 216 390 10
2015 Eiropas čempionāts 173 221 394 8
2015 Eiropas U-23 čempionāts 176 220 396 1
2015 Pasaules čempionāts 179 226 405 3
2016 Eiropas čempionāts 177 226 403 1
2016 Olimpiskās spēles 181 218 399 8
2017 Pasaules čempionāts 180 222 402 2
2018 Pasaules čempionāts 174 217 391 10
2019 Eiropas čempionāts 180 225 405 4
2019 Pasaules čempionāts 173 221 394 9
2021 Eiropas čempionāts 175 219 394 6
2021 Olimpiskās spēles 180 230 410 3

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  2. ↑ «Artūrs Plēsnieks». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
  3. ↑ 3,0 3,1 «Plēsnieks: "Traumu laikā bija daudz brīžu, kad vēlējos beigt karjeru"». Sportacentrs.com. Skatīts: 2021. gada 3. augustā.
  4. ↑ 4,0 4,1 «Rekordkārais skolnieks Artūrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 30. novembrī.
  5. ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks dodas pēc pirmās medaļas pieaugušo konkurencē». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
  6. ↑ «18 gadus vecais svarcēlājs Plēsnieks EČ ieņem devīto vietu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 30. novembrī.
  7. ↑ Plēsnieks triumfē pasaules junioru čempionātā
  8. ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks pārliecinoši kļūst par Eiropas junioru čempionu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 30. novembrī.
  9. ↑ «Plēsnieks izcīna piekto vietu Eiropā». Sportacentrs.com. 2012. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlī.
  10. ↑ «Plēsniekam sudrabs pasaules junioru čempionātā». Sportacentrs.com. 2012. gada 18. maijā. Skatīts: 2012. gada 18. maijā.
  11. ↑ «Starptautiskā federācija apstiprina svarcēlāja Plēsnieka kvalificēšanos Londonas olimpiskajām spēlēm». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 9. jūnijā.[novecojusi saite]
  12. ↑ «Plēsniekam jauns personiskais rekords un septītā vieta». Sportacentrs.com. 2012. gada 6. augustā. Skatīts: 2012. gada 6. augustā.
  13. ↑ 13,0 13,1 Plēsniekam piešķir bronzu pavasarī notikušajā Eiropas čempionātā
  14. ↑ «Plēsniekam Latvijas rekords un 4. vieta Eiropā, grūšanā - mazais sudrabs». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 14. aprīlī.
  15. ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks kļuvis par Eiropas U-23 čempionu». Apollo.lv. Skatīts: 2013. gada 28. septembrī.
  16. ↑ «Plēsniekam 5.vieta pasaulē un Latvijas rekords raušanā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 27. oktobrī.
  17. ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks izcīna ceturto vietu Eiropas čempionātā». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 16. aprīlī.
  18. ↑ «Plēsnieks pasaules čempionātā iegūst 10.vietu un pietuvojas Rio». Sportacentrs.com. 2014. gada 15. novembrī. Skatīts: 2014. gada 15. novembrī.
  19. ↑ «Plēsnieks ar valsts rekordu izcīna pasaules čempionāta bronzu». Sportacentrs.com. Skatīts: 2015. gada 28. novembrī.
  20. ↑ LETA. «Plēsnieks aizraujošā cīņā kļūst par Eiropas čempionu svarcelšanā». delfi.lv (latviešu), 2016-04-16. Skatīts: 2021-08-10.
  21. ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks izcīna 6.vietu Eiropas čempionātā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-08-10.
  22. ↑ «Lepns būt vienīgais pasaules klases svarcēlājs Latvijā. Intervija ar Artūru Plēsnieku». Delfi.lv. 2014. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 22. aprīlī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Artūrs_Plēsnieks&oldid=3664100"