Artūrs Plēsnieks
 Artūrs Plēsnieks 2016. gadā | ||||||||||||||||||||||||||||
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis | 1992. gada 21. janvārī Dobele, Latvija | |||||||||||||||||||||||||||
| Tautība | latvietis | |||||||||||||||||||||||||||
| Augums | 180 cm[1] | |||||||||||||||||||||||||||
| Svars | 105 kg[1] | |||||||||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts | Latvija | |||||||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | Svarcelšana | |||||||||||||||||||||||||||
| Disciplīna | Līdz 110 kg | |||||||||||||||||||||||||||
| Treneris | Eduards Andruškevičs[2] | |||||||||||||||||||||||||||
| Bijušie treneri | Juris Andruškevičs | |||||||||||||||||||||||||||
| Olimpisko spēļu informācija | ||||||||||||||||||||||||||||
| Dalības reizes | 3 (2012 2016, 2020) | |||||||||||||||||||||||||||
| Labākais sasniegums | 3. vieta (2020) | |||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||
Artūrs Plēsnieks (dzimis 1992. gada 21. janvārī Dobelē)[3][4] ir latviešu svarcēlājs, Latvijas rekordists svarcelšanā. 2020. gada vasaras olimpisko spēļu bronzas medaļas ieguvējs, 2016. gada Eiropas čempions, 2017. gada pasaules vicečempions.
Karjera
[labot | labot pirmkodu]Ar svarcelšanu nodarbojas kopš deviņu gadu vecuma.[3] Ar panākumiem startējis jaunatnes sacensībās. 2008. gada Eiropas čempionātā U-17 vecuma grupā A. Plēsnieks guva uzvaru ar summā paceltiem 338 kg. Tā paša gada Eiropas junioru čempionātā viņš izcīnīja otro vietu ar 343 kg. 2009. gadā sportists guva medaļas U-20 vecuma grupā gan Eiropas, gan Pasaules čempionātos, kā arī guva uzvaru 2009. gada Eiropas čempionātā junioriem.
2010. gada Eiropas čempionātā pieaugušajiem A. Plēsnieks izcīnīja 9. vietu.[5] 2010. gadā viņš kļuva par pasaules junioru čempionu (385 kg),[6] nākamajā gadā izcīnīja sudrabu. 2011. gadā uzvarēja Eiropas čempionātā junioriem[7] un ieņēma 15. vietu Pasaules čempionātā pieaugušajiem. 2009. un 2010. gadā bija pretendents uz Latvijas Gada balvu sportā kā gada uzlecošā zvaigzne. 2012. gada aprīlī izcīnīja 5. vietu Eiropas čempionātā ar kopsummā paceltu 381 kg.[8] Tāpat izcīnīja sudrabu 2012. gada Pasaules čempionātā junioriem.[9]
A. Plēsnieks kvalificējās startam 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.[10] Tajās viņš ar jaunu personisko rekordu summā izcīnīja 7. vietu.[11] 2013. gadā ar jaunu Latvijas rekordu izcīnījis 4. vietu Eiropas čempionātā (tā paša gada novembrī tika paziņots, ka pēc Davita Gogijas diskvalifikācijas Plēsniekam piešķirta bronzas medaļa),[12] grūšanā bijis 2. vietā.[13] 2013. gadā kļuvis arī par Eiropas U-23 čempionu.[14] Tā paša gada oktobrī izcīnījis 5. vietu Pasaules čempionātā ar kopsummā paceltiem 393 kilogramiem.[15] 2014. gada Eiropas čempionātā ierindojies 4. vietā,[16] bet Pasaules čempionātā — 10. vietā.[17]
2015. gadā Plēsnieks laboja Latvijas rekordu (405 kg) un izcīnīja bronzas medaļu Pasaules čempionātā.[18] 2016. gadā Plēsnieks kļuva par Eiropas čempionu, summā paceļot 403 kg.[19] 2016. gadā pārliecinoši kvalificējās olimpiskajām spēlēm Rio. Olimpiskajās spēlēs traumas dēļ neizdevās iecerētais. Pēc OS veica kreisā pleca operāciju. 2017. gadā veiksmīgi izcīnīja 2. vietu pasaules čempionātā, summa paceļot 402 kg.
2021. gada Eiropas čempionātā izcīnīja 6. vietu.[20]
2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, uzlabojot personisko rekordu grūšanā, izcīnīja bronzas medaļu svara kategorijā līdz 109 kg.[21]
2024. gada olimpiskajām spēlēm Parīzē nekvalificējās.[22] 2025. gada Pasaules čempionātā viņš summā pacēla 379 kg, kas bija jauns Latvijas rekords svara kategorijā līdz 110 kilogramiem, bet Pasaules čempionāta kopvērtējumā šis rezultāts deva 16. vietu.[23]
Privātā dzīve
[labot | labot pirmkodu]2007. gadā pārcēlies uz dzīvi Ventspilī. 2012. gadā apprecējies, sieva ir bijusī svarcēlāja.[24]
Sasniegumi
[labot | labot pirmkodu]| Gads | Sacensības | Raušana | Grūšana | Summa | |
|---|---|---|---|---|---|
| Rezultāts | Vieta | ||||
| 2007 | Eiropas čempionāts junioriem | 128 | 165 | 293 | 5 |
| 2008 | Eiropas čempionāts | 141 | 185 | 326 | 13 |
| 2008 | Eiropas U-17 čempionāts | 147 | 191 | 338 | 1 |
| 2008 | Eiropas čempionāts junioriem | 150 | 193 | 343 | 2 |
| 2009 | Pasaules U-20 čempionāts | 160 | 206 | 366 | 3 |
| 2009 | Eiropas U-20 čempionāts | 166 | 205 | 371 | 2 |
| 2009 | Eiropas čempionāts jauniešiem | 160 | 207 | 367 | 1 |
| 2010 | Eiropas čempionāts | 166 | 207 | 373 | 9 |
| 2010 | Pasaules čempionāts junioriem | 170 | 215 | 385 | 1 |
| 2011 | Eiropas čempionāts | 170 | 210 | 380 | 7 |
| 2011 | Pasaules čempionāts junioriem | 172 | 210 | 383 | 2 |
| 2011 | Eiropas čempionāts junioriem | 165 | 207 | 372 | 1 |
| 2011 | Pasaules čempionāts | 168 | 212 | 380 | 15 |
| 2012 | Eiropas čempionāts | 170 | 211 | 381 | 5 |
| 2012 | Pasaules čempionāts junioriem | 172 | 215 | 387 | 2 |
| 2012 | Olimpiskās spēles | 175 | 215 | 390 | 7 |
| 2013 | Eiropas čempionāts | 175 | 222 | 397 | 3[12] |
| 2013 | Pasaules Universiāde | 170 | 205 | 375 | 7 |
| 2013 | Eiropas U-23 čempionāts | 175 | 221 | 396 | 1 |
| 2013 | Pasaules čempionāts | 178 | 215 | 393 | 5 |
| 2014 | Eiropas čempionāts | 172 | 218 | 390 | 4 |
| 2014 | Pasaules čempionāts | 174 | 216 | 390 | 10 |
| 2015 | Eiropas čempionāts | 173 | 221 | 394 | 8 |
| 2015 | Eiropas U-23 čempionāts | 176 | 220 | 396 | 1 |
| 2015 | Pasaules čempionāts | 179 | 226 | 405 | 3 |
| 2016 | Eiropas čempionāts | 177 | 226 | 403 | 1 |
| 2016 | Olimpiskās spēles | 181 | 218 | 399 | 8 |
| 2017 | Pasaules čempionāts | 180 | 222 | 402 | 2 |
| 2018 | Pasaules čempionāts | 174 | 217 | 391 | 10 |
| 2019 | Eiropas čempionāts | 180 | 225 | 405 | 4 |
| 2019 | Pasaules čempionāts | 173 | 221 | 394 | 9 |
| 2021 | Eiropas čempionāts | 175 | 219 | 394 | 6 |
| 2021 | Olimpiskās spēles | 180 | 230 | 410 | 3 |
| 2025 | Pasaules čempionāts | 170 | 209 | 379 | 10 |
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
- ↑ «Artūrs Plēsnieks». Olimpiade.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 19. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 19. jūlijā.
- 1 2 «Rekordkārais skolnieks Artūrs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 30. novembrī.
- ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks dodas pēc pirmās medaļas pieaugušo konkurencē». Diena.lv. Skatīts: 2013. gada 27. jūnijā.
- ↑ «18 gadus vecais svarcēlājs Plēsnieks EČ ieņem devīto vietu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 30. novembrī.
- ↑ Plēsnieks triumfē pasaules junioru čempionātā
- ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks pārliecinoši kļūst par Eiropas junioru čempionu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2011. gada 30. novembrī.
- ↑ «Plēsnieks izcīna piekto vietu Eiropā». Sportacentrs.com. 2012. gada 14. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 14. aprīlī.
- ↑ «Plēsniekam sudrabs pasaules junioru čempionātā». Sportacentrs.com. 2012. gada 18. maijā. Skatīts: 2012. gada 18. maijā.
- ↑ «Starptautiskā federācija apstiprina svarcēlāja Plēsnieka kvalificēšanos Londonas olimpiskajām spēlēm». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 9. jūnijā.[novecojusi saite]
- ↑ «Plēsniekam jauns personiskais rekords un septītā vieta». Sportacentrs.com. 2012. gada 6. augustā. Skatīts: 2012. gada 6. augustā.
- 1 2 Plēsniekam piešķir bronzu pavasarī notikušajā Eiropas čempionātā
- ↑ «Plēsniekam Latvijas rekords un 4. vieta Eiropā, grūšanā - mazais sudrabs». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 14. aprīlī.
- ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks kļuvis par Eiropas U-23 čempionu». Apollo.lv. Skatīts: 2013. gada 28. septembrī.
- ↑ «Plēsniekam 5.vieta pasaulē un Latvijas rekords raušanā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 27. oktobrī.
- ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks izcīna ceturto vietu Eiropas čempionātā». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 16. aprīlī.
- ↑ «Plēsnieks pasaules čempionātā iegūst 10.vietu un pietuvojas Rio». Sportacentrs.com. 2014. gada 15. novembrī. Skatīts: 2014. gada 15. novembrī.
- ↑ «Plēsnieks ar valsts rekordu izcīna pasaules čempionāta bronzu». Sportacentrs.com. Skatīts: 2015. gada 28. novembrī.
- ↑ LETA. «Plēsnieks aizraujošā cīņā kļūst par Eiropas čempionu svarcelšanā». delfi.lv (latviešu), 2016-04-16. Skatīts: 2021-08-10.
- ↑ «Svarcēlājs Plēsnieks izcīna 6.vietu Eiropas čempionātā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2021-08-10.
- ↑ «Plēsnieks grūšanā labo Latvijas rekordu un izcīna olimpisko bronzas medaļu». Sportacentrs.com (latviešu). 2021-08-03. Skatīts: 2024-04-09.
- ↑ «Tokijas bronzas medaļnieks Plēsnieks nekvalificējas Parīzes spēlēm». Sportacentrs.com (latviešu). 2024-04-08. Skatīts: 2024-04-09.
- ↑ «Plēsniekam jauni Latvijas rekordi un 16. vieta pasaules čempionātā». Sportacentrs.com (latviešu). 2025-10-10. Skatīts: 2025-10-12.
- ↑ «Lepns būt vienīgais pasaules klases svarcēlājs Latvijā. Intervija ar Artūru Plēsnieku». Delfi.lv. 2014. gada 22. aprīlī. Skatīts: 2014. gada 22. aprīlī.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- IWF profils (angliski)
- IWRP profils (angliski)
- Institut für Angewandte Trainingswissenschaft profils (vāciski)
- LOV profils[novecojusi saite]
