Laura Ikauniece
 Laura Ikauniece 2013. gadā | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Personas dati | ||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimusi |
1992. gada 31. maijā Ventspils, Latvija | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Pārstāvētā valsts |
Latvija | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Dzīvesvieta |
 Tallina, Igaunija | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Augums | 179 cm[1] | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Svars | 60 kg[1] | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Izglītība | Latvijas Universitāte | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Profesionālā informācija | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Sporta veids | vieglatlētika | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Disciplīna | Septiņcīņa | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Treneris | Andrejs Nazarovs | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Dalība sacensībās | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Dalība OS | 2 (2012, 2016) | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Dalība PČ | 3 (2013, 2015, 2017) | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Dalība EČ | 3 (2012, 2014, 2016) | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Personiskie rekordi | ||||||||||||||||||||||||||||||||
| Septiņcīņa |
6815 punkti (2017)  | |||||||||||||||||||||||||||||||
| Sasniegumi un apbalvojumi | ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Latvijas Gada sportiste (2015, 2016) | ||||||||||||||||||||||||||||||||
|
Medaļas
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
Laura Ikauniece (bijusi arī Laura Ikauniece-Admidiņa, dzimusi 1992. gada 31. maijā Ventspilī) ir latviešu vieglatlēte, startē daudzcīņas sacensībās, Latvijas rekordiste septiņcīņā (pieaugušajiem (6815 punkti), junioriem un jauniešiem) un pieccīņā. Kopš 2010. gada ir Latvijas Olimpiskās vienības sastāvā. 2012. gada Eiropas čempionātā Laura Ikauniece izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā, 2015. gada pasaules čempionātā — bronzas medaļu. 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs izcīnījusi 4. vietu. Ir atzīta par 2013., 2015. un 2017. gada Latvijas labāko vieglatlētu un par gada labāko sportisti Latvijā 2015. un 2016. gadā.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laura Ikauniece ir dzimusi 1992. gada 31. maijā Ventspilī, tomēr bērnību un jaunietes gadus pavadījusi Majoros, Jūrmalā.[2] Viņas māte Vineta Ikauniece ir labākā sprintere Latvijas vieglatlētikas vēsturē, pašreizējā Latvijas rekordiste vairākās sprinta distancēs, savukārt viņas tēvs Aivars Ikaunieks bijis barjersprinteris, viņa personiskais rekords 110 m/b distancē ir 13,4 sekundes (viens no labākajiem personiskajiem rekordiem Latvijā),[3] pēc tam bijis treneris dažādos sporta veidos, bet šobrīd dzīvo Lielbritānijā (vecāki ir šķīrušies). Lauras Ikaunieces vectēvs Ēriks Plūksna nodarbojies ar tāllēkšanu un diska mešanu,[4] savukārt mātes brālis Adris Plūksna bijis bobslejists (startējis divās ziemas olimpiskajās spēlēs).[5] Bērnībā Laura Ikauniece dejojusi sporta un hiphopa dejas.[4]
2014. gada jūlijā apprecējusies ar vieglatlētu Rolandu Admidiņu,[6] bijuši precējušies līdz 2019. gadam.[7] Šobrīd dzīvo Tallinā, viņas dzīvesbiedrs ir Igaunijas vieglatlēts Magnuss Kirts.[8] 2024. gada oktobrī ģimenē piedzima dēls.[9]
Izglītību ieguvusi Majoru pamatskolā, Bulduru Dārzkopības vidusskolā, Rīgas Tālmācības vidusskolā[4] un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē,[10] ko absolvējusi 2015. gadā.[2]
Karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vieglatlētikā trenējas kopš deviņu gadu vecuma Jūrmalas sporta skolā,[5] taču daudzcīņai pievērsusies 2006. gadā 14 gadu vecumā.[11]
2009. gada Pasaules čempionātā jauniešiem sportiste izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā ar 5647 punktiem.[12][13] 2009. gada Eiropas Jaunatnes olimpiādē Laura Ikauniece ieņēma 3. vietu augstlēkšanas sacensībās (1,82 m)[14] un 4. vietu tāllēkšanā (6,12 m; divus centimetrus atpaliekot no otrās vietas).[15] 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem viņa ieņēma 6. vietu septiņcīņā ar izcīnītiem 5618 punktiem. 2011. gada Eiropas U-20 junioru čempionātā viņa izcīnīja bronzas medaļu septiņcīņā ar 6063 punktiem, kas bija jauns sportistes personiskais rekords.[16][17]
2012. gada maijā sacensībās Gecisā, Austrijā, viņa laboja personisko rekordu septiņcīņā, uzlabojot to līdz 6282 punktiem, un tādējādi izpildīja 2012. gada vasaras olimpisko spēļu A normatīvu.[18]
2012. gada 30. jūnijā ar jaunu personisko rekordu (6335 punkti) Laura Ikauniece izcīnīja sudraba medaļu Eiropas čempionātā Helsinkos. Viņa tikai par 10 punktiem apsteidza 3. vietas ieguvēju, Latvijas rekordisti Aigu Grabusti. Šo sacensību laikā sportiste laboja personiskos rekordus piecās no septiņām disciplīnām.[19] Lauras Ikaunieces sudraba medaļa bija Latvijas sportistu augstākais sasniegums čempionātā, kā arī Latvijas sportistu pirmā medaļa lielākajās sacensībās (Olimpiskās spēles, Pasaules un Eiropas čempionāti) daudzcīņā. Tāpat šī ir sestā Latvijas sportistu izcīnītā medaļa Eiropas čempionātos pēc neatkarības atjaunošanas.[20] Lai arī pašās sacensībās Ikauniece ierindojās 3. vietā, taču 2013. gadā ukrainietei Ludmilai Josipenko (sākotnējā sudraba medaļas īpašniece) tika piespriesta diskvalifikācija un medaļu īpašnieces mainījās.[21]
2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs viņa ar 6414 punktiem izcīnīja 9. vietu, kas ir jauns sportistes personiskais rekords un atkārtots Latvijas rekords.[22] Vēl Laura Ikauniece sasniedza jaunu personisko rekordu 200 m un 800 m distancēs, kā arī tika atkārtots personiskais rekords augstlēkšanā. Sezonas noslēgumā viņas treneris A. Austrups tika apbalvots ar Eiropas Vieglatlētikas asociācijas balvu par "nozīmīgu ieguldījumu sportā un kalpošanu tā labā, demonstrējot izcilas trenera iemaņas".[23] Pati Laura tika atzīta par 2012. gada uzlēcošo zvaigzni Latvijas sportā.[24]
2013. gada Eiropas čempionātā telpās Laura Ikauniece pieccīņā izcīnīja 10. vietu ar 4224 punktiem.[25] 2013. gada pirmajās septiņcīņas sacensībās Hypo-Meeting Gecisā, Austrijā, viņa izcīnīja 6. vietu ar 6186 punktiem.[26] 2013. gada Universiādē Kazaņā, Krievijā, viņa, uzstādot personisko rekordu lodes grūšanā, izcīnīja sudraba medaļu septiņcīņā.[27] Pēc Ukrainas sportistes Tatjanas Černovas diskvalifikācijas par dopinga lietošanu (diskvalificēta 2016. gadā, apelācija noraidīta 2017. gadā), L. Ikauniece kļuva par Universiādes čempioni. Tā paša gada Pasaules čempionātā, kas notika Krievijas galvaspilsētā Maskavā, viņa ieņēma 11. vietu, kas bija Latvijas sportistu augstākais sasniegums.
2014. gada janvārī tika atzīta par 2013. gada labāko Latvijas vieglatlētu.[28] 2014. gada februārī sasniedza Latvijas rekordu pieccīņā.[29]
2015. gada 31. maijā, izcīnot 8. vietu prestižajās daudzcīņu sacensībās Austrijas pilsētā Gecisā laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6436 punkti[30] (iepriekšējais viņas personiskais rekords bija ar A. Grabusti dalīts Latvijas rekords). 5. jūlijā Eiropas kausa otrās līgas sacensībās Inovroclavā viņai izdevās vēl vairāk uzlabot Latvijas rekordu, sasniedzot 6470 punktus.[31] 2015. gada Pasaules čempionātā ar jaunu Latvijas rekordu (6516 punkti) izcīnīja bronzas medaļu. Tā bija trešā medaļa Latvijas sportistiem Pasaules čempionāta vēsturē (divas no tām izcīnītas pēc neatkarības atgūšanas). Ikauniece ieguva 2015. gada pasaules daudzcīņnieku kausu.[32]
2016. gada 29. maijā Gecisā atkal laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6622 punkti un ieņemot otro vietu prestižākajās daudzcīņas komercsacensībās.[33] 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs, uzstādot personisko rekordu trijās disciplīnās, L. Ikauniece izcīnīja 4. vietu ar 6617 punktiem, par 5 punktiem atpaliekot no personiskā un nacionālā rekorda un tikai par 36 punktiem no bronzas medaļas ieguvējas.[34] Pēc olimpiskajām spēlēm sportistes treneris Austrups paziņoja par sadarbības pārtraukšanu.[35]
2017. gada 28. maijā Gecisā atkal laboja Latvijas rekordu, sasniedzot rezultātu 6815 punkti un ieņemot trešo vietu prestižākajās daudzcīņas komercsacensībās.[36]
Divreiz (2015. un 2016. gadā) saņēmusi Latvijas Gada balvu sportā kā labākā sportiste.
Pēc traumu izdziedēšanas starptautiskā līmenī L. Ikauniece atgriezās 2019. gada ziemas sezonā, kad Eiropas čempionātā telpās Glāzgovā ieguva piekto vietu un uzstādīja jaunu Latvijas rekordu pieccīņā (4701 punkts).[37] 2019. gada maijā, veicot pirmo septiņcīņu pēc ilga sacensību pārtraukuma, viņai izdevās sasniegt labu rezultātu 6476 punkti un iegūt otro vietu prestižajās Gecisas sacensībās, kur pirms diviem gadiem viņa uzstādīja Latvijas rekordu.
Personiskie rekordi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Disciplīna | Rezultāts | Datums | Vieta | Piezīmes |
|---|---|---|---|---|
| Pieccīņa (telpas) | 4701 punkti | 2019. gada 1. marts | .svg){kind=small} Glāzgova, Skotija, Lielbritānija |
Latvijas rekords |
| Septiņcīņa | 6815 punkti | 2017. gada 28. maijs |  Gecisa, Austrija |
Latvijas rekords |
| 200 m | 23,64 s | 2016. gada 28. maijs | Gecisa, Austrija |
|
| 800 m | 2:09,43 min | 2016. gada 13. augusts |  Riodežaneiro, Brazīlija |
|
| 100 m/b | 13,07 s | 2016. gada 28. maijs | Gecisa, Austrija |
|
| Augstlēkšana | 1,84 m | 2014. gada 2. augusts | Ogre, Latvija |
|
| Tāllēkšana | 6,64 m | 2017. gada 28. maijs | Gecisa, Austrija |
|
| Lodes grūšana | 14,03 m | 2018. gada 19. jūlijs | Tallina, Igaunija |
|
| Šķēpa mešana | 55,93 m | 2016. gada 13. augusts | Riodežaneiro, Brazīlija |
Sasniegumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Sacensības | Norises vieta | Datums | Vieta | Disciplīna | Rezultāts | Rezultāts pa disciplīnām |
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 2009 | Pasaules jaunatnes čempionāts |  Bresanona, Itālija
|
2009. gada 11. jūlijs | 2. vieta | Septiņcīņa | 5647 punkti | 14,22 — 1,82 — 9,71 — 24,75 — 5,67 — 42,53 — 2:20,94 |
| Eiropas Jaunatnes olimpiāde |  Tampere, Somija
|
2009. gada 21. jūlijs | 3. vieta | Augstlēkšana | 1,82 metri | — | |
| 2009. gada 24. jūlijs | 4. vieta | Tāllēkšana | 6,12 metri | — | |||
| 2010 | Pasaules junioru čempionāts |  Monktona, Kanāda
|
2010. gada 23. jūlijs | 6. vieta | Septiņcīņa | 5618 punkti | 14,57 — 1,69 — 10,80 — 25,47 — 5,85 — 49,04 — 2:21,40 |
| 2011 | Eiropas junioru čempionāts | Tallina, Igaunija
|
2011. gada 22. jūlijs | 3. vieta | Septiņcīņa | 6063 punkti | 13,97 — 1,78 — 12,09 — 24,93 — 5,90 — 50,70 — 2:16,31 |
| 2012 | Eiropas čempionāts | Helsinki, Somija
|
2012. gada 30. jūnijs | 2. vieta | Septiņcīņa | 6335 punkti | 13,53 — 1,83 — 11,81 — 24,36 — 6,31 — 47,32 — 2:12,82 |
| Olimpiskās spēles | Londona, Apvienotā Karaliste
|
2012. gada 4. augusts | 9. vieta | Septiņcīņa | 6414 punkti | 13,71 — 1,83 — 12,64 — 24,16 — 6,13 — 51,27 — 2:12,13 | |
| 2013 | Eiropas čempionāts telpās |  Gēteborga, Zviedrija
|
2013. gada 1. marts | 10. vieta | Pieccīņa | 4224 punkti | 8,67 — 1,75 — 11,91 — 5,92 — 2:18,24 |
| Universiāde |  Kazaņa, Krievija
|
2013. gada 11. jūlijs | 1. vieta | Septiņcīņa | 6321 punkts | 13,85 — 1,80 — 12,88 — 24,08 — 6,20 — 48,67 — 2:14,10 | |
| Pasaules čempionāts | Maskava, Krievija
|
2013. gada 13. augusts | 11. vieta | Septiņcīņa | 6159 punkti | 13,89 — 1,80 — 12,36 — 24,73 — 5,96 — 50,75 — 2:16,05 | |
| 2014 | Eiropas čempionāts |  Cīrihe, Šveice
|
2014. gada 15. augusts | 6. vieta | Septiņcīņa | 6310 punkti | 13,61 — 1,82 — 12,58 — 24,75 — 6,20 — 51,30 — 2:16,90 |
| 2015 | Pasaules čempionāts |  Pekina, Ķīna
|
2015. gada 23. augusts | 3. vieta | Septiņcīņa | 6516 punkti | 13,21 — 1,77 — 12,71 — 23,97 — 6,32 — 53,67 — 2:13,79 |
| 2016 | Eiropas čempionāts |  Amsterdama, Nīderlande
|
2016. gada 6. jūlijs | 23. vieta | 100 m/b | 13,51 s | — |
| Olimpiskās spēles | Riodežaneiro, Brazīlija
|
2016. gada 13. augusts | 4. vieta | Septiņcīņa | 6617 punkti | 13,33 — 1,77 — 13,52 — 23,76 — 6,12 — 55,93 — 2:09,43 |
Sezonu labākie rezultāti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Gads | Rezultāts | Vieta | Datums |
|---|---|---|---|
| 2008 | 5175 punkti |  Jalta, Ukraina
|
2008. gada 17. maijs |
| 2010 | 5618 punkti | Monktona, Kanāda
|
2010. gada 23. jūlijs |
| 2011 | 6063 punkti | Tallina, Igaunija
|
2011. gada 22. jūlijs |
| 2012 | 6414 punkti | Londona, Apvienotā Karaliste
|
2012. gada 4. augusts |
| 2013 | 6321 punkts | Kazaņa, Krievija
|
2013. gada 8. jūlijs |
| 2014 | 6320 punkti | Gecisa, Austrija
|
2014. gada 1. jūnijs |
| 2015 | 6516 punkti | Pekina, Ķīna
|
2015. gada 23. augusts |
| 2016 | 6622 punkti | Gecisa, Austrija
|
2016. gada 29. maijs |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «2012. gada Olimpisko spēļu profils». London2012.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 Freimanis, Jānis. "Uz naglām". Sporta Avīze 2015. gada oktobris (10.): 34.–42. lpp. ISSN 1691-0451.
- ↑ «Laurai Ikauniecei izdevies piepildīt mammas sapni par līdzdalību olimpiādē». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 22. jūlijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Blaua, Līga (2012. gada 1. augustā). "Viss vēl tikai būs". Ieva 31 (770): 12.—15. lpp. ISSN 1407-2033.
- ↑ 5,0 5,1 Ģirts Kasparāns (2012. gada 13. jūlijā). "Mātes sapnis piepildījies". SestDiena: 20.—24. lpp.
- ↑ «Apprecējusies smukā vieglatlēte Laura Ikauniece. FOTO». Kasjauns.lv. 2014. gada 7. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 8. jūlijā.
- ↑ «Laurai Ikauniecei gads sākas ar pārmaiņām privātajā dzīvē». LA.lv (latviešu). Skatīts: 2019. gada 20. janvārī.
- ↑ «Vieglatlēte Laura Ikauniece paziņo par bērniņa gaidībām». tv3.lv (latviešu). 2024-07-02. Skatīts: 2024-09-28.
- ↑ «"Es pret šo varētu iemainīt visas savas medaļas!" Vieglatlēte Laura Ikauniece atklāj, ka šis ir bijis viņas dzīves veiksmīgākais gads». https://jauns.lv (latviešu). 2024-12-28. Skatīts: 2024-12-31.
- ↑ «Ikauniece: Ir bijis pat tā, ka mamma halātā man rāda, kā pareizi jāskrien no zemā starta». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 30. augustā.
- ↑ «Dieva dotais pašas rokās». Sporto.lv. 2009. gada 24. jūlijā. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 5. novembrī. Skatīts: 2012. gada 30. jūnijā.
- ↑ Laurai Ikauniecei pasaules sudrabs, sportacentrs.com
- ↑ «Valsis vieglatlētikas stadionā». Diena.lv. Skatīts: 2012. gada 30. augustā.
- ↑ Laura Ikauniece izcīna bronzu Eiropas Jaunatnes olimpiādē Arhivēts 2009. gada 26. jūlijā, Wayback Machine vietnē., apollo.lv
- ↑ «10th European Youth Olympic Festival 2009 - Athletics». Tampereenpyrinto.fi. Skatīts: 2012. gada 30. jūnijā.[novecojusi saite]
- ↑ Ikauniecei bronza Eiropas U-20 čempionātā, sportacentrs.com
- ↑ Septiņcīņniece Ikauniece izcīna bronzas medaļu Eiropas junioru čempionātā, delfi.lv
- ↑ «Ikauniecei olimpiskais A normatīvs septiņcīņā». Sportacentrs.com. 2012. gada 27. maijā. Skatīts: 2012. gada 27. maijā.
- ↑ «Ikauniece izcīna Eiropas bronzu septiņcīņā». Sportacentrs.com. 2012. gada 30. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 30. jūnijā.
- ↑ «Septiņcīņniece Ikauniece izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā». Kasjauns.lv. Skatīts: 2012. gada 1. jūlijā.
- ↑ LVS. «Aigai Grabustei – bronzas medaļa Eiropas čempionātā». Sportacentrs.com, 2014. gada 21. janvārī. Skatīts: 2014. gada 21. janvārī.
- ↑ «Ikauniece noslēdz olimpiādi ar jaunu rekordu un 9. vietu». Sportacentrs.com. Skatīts: 2012. gada 4. augustā.
- ↑ «Eiropas Vieglatlētikas asociācija apbalvo Ikaunieces treneri Austrupu». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 3. novembrī.
- ↑ «Par Latvijas gada labākajiem sportistiem atzīti Štrombergs un Radeviča». Delfi.lv. Skatīts: 2012. gada 22. decembrī.
- ↑ «Jeļizarova labo Latvijas rekordu, taču finālā neiekļūst; Ikauniece desmitā». Sportacentrs.com. 2013. gada 1. martā. Skatīts: 2013. gada 2. martā.
- ↑ «Ikauniecei sestā vieta prestižās sacensībās Gecisā». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
- ↑ «Ikauniece - pasaules Universiādes vicečempione». Sportacentrs.com. Skatīts: 2013. gada 12. jūlijā.
- ↑ «Ikauniece atzīta par Latvijas gada vieglatlētu». Diena.lv. 2014. gada 14. janvārī. Skatīts: 2014. gada 14. janvārī.
- ↑ «Laura Ikauniece par 33 punktiem labo Latvijas rekordu pieccīņā». Sportacentrs.com. 2014. gada 8. februārī. Skatīts: 2014. gada 8. februārī.
- ↑ Ikauniecei-Admidiņai astotā vieta un labots Latvijas rekords prestižajās Gēcisas sacensībās LSM.lv
- ↑ Ikauniece-Admidiņa Polijā labo sev piederošo Latvijas rekordu, sportacentrs.com
- ↑ «Ikauniece-Admidiņa kļūst par pasaules daudzcīņnieku kausa ieguvēju». Tvnet.lv. 2015. gada 20. septembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. septembrī. Skatīts: 2015. gada 22. septembrī.
- ↑ «Ikauniecei-Admidiņai jauns valsts rekords un sudrabs prestižās sacensībās Austrijā». diena.lv. Skatīts: 2016. gada 1. jūnijā.
- ↑ «Ikauniece-Admidiņa varonīgi izrauj ceturto vietu olimpiskajās spēlēs». diena.lv. 2016. gada 14. augustā. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- ↑ «Ikaunieces-Admidiņas treneris pārtrauc sadarbību ar sportisti». delfi.lv. 2016. gada 15. augustā. Skatīts: 2016. gada 15. augustā.
- ↑ Ikauniece–Admidiņa prestižajās sacensībās Gecisā labo Latvijas rekordu septiņcīņā
- ↑ Ikauniece ar Latvijas rekordu paliek piektā Eiropas telpu čempionātā daudzcīņā LSM
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Laura Ikauniece |
- Olympedia profils (angliski)
- LOK profils
- World Athletics profils (angliski)
- Trach and Field vieglatlētes profils (angliski)
- Latvijas vieglatlēta(-es) profils
- LVS profils
- LOV profils[novecojusi saite]
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Anastasija Grigorjeva |
Latvijas gada sportiste 2015—2016 |
Pēctecis: Aļona Ostapenko |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
