Arturs Bērziņš (rakstnieks)
- Šis raksts ir par rakstnieku. Par citām jēdziena Artūrs Bērziņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Arturs Bērziņš (1882-1962) bija latviešu publicists, teātra vēsturnieks un kritiķis. Latvijas Nacionālā teātra direktors (1925-1937). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1882. gada 22. augustā Vecpiebalgas pagasta "Spietēnu" mājās amatnieka ģimenē (tagad Inešu pagastā[2]). Mācījās Vecpiebalgas draudzes skolā. Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas vasaras sapulcēs sniedza bibliogrāfiski kritiskus pārskatus par lugu izdevumiem (1908–1910). No 1910. gada bija žurnālists Rīgā.
Pēc Pirmā pasaules kara un Latvijas brīvības cīņām bija Latvijas Nacionālā teātra dramaturgs (1919–1921), līdztekus studēja tieslietas Latvijas Universitātē. No 1925. līdz 1937. gadam bija Nacionālā teātra direktors. Līdzdarbojās Konversācijas vārdnīcas sastādīšanā, sniedza interesantus rakstnieku portretūjumus, plānoja sarakstīt latviešu teātra vēsturi, tulkoja lugas[3].
1931. gadā tiek pabeigta māja Rīgā, Mežaparkā, Poruka ielā 23. Tā celta pēc Osvalda Tīlmaņa projekta, ar daudziem teatrāliem elementiem, varenām kāpnēm, plašiem foajē. Aktieriem piepalīdzot pie pamatu likšanas, Artūrs Bērziņš sola - te reiz būs teātra muzejs. Dārzam kokus un krūmus no ārzemju ceļojumiem pārvedusi Marta Bērziņa - ģeogrāfijas skolotāja[4].
Otrā pasaules kara beigās, 1944. gadā Bērziņu ģimene devās trimdā uz Zviedriju, kur A. Bērziņš strādāja Stokholmas Drotningholmas teātra muzejā. Rakastīja recenzijas par teātra izrādēm, publicēja rakstus un grāmatas par teātru darbiniekiem. Miris 1962. gada 11. jūlijā Stokholmā.[5]
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pazīstamas sejas: 1. sējums. Pētera Mantnieka apgāds, 1944. - 317 lappuses
- Pazīstamas sejas: 2. sējums. Pētera Mantnieka apgāds, 1947. - 252 lappuses
- Kārlis Zariņš dzīvē un darbā: monogrāfija ar draugu un laika biedru veltījumiem. Rūja, 1959. - 334 lappuses
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Viese S. Mežaparks. Pilsēta priežu silā. Rīga, 2001
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Viese S. Mežaparks. Pilsēta priežu silā. Rīga, 2001
- ↑ Viese S. Mežaparks. Pilsēta priežu silā. Rīga, 2001
- ↑ «A. Apīnis lgdb.lnb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2014. gada 16. maijā.
|