Valkas novads

Valkas novads
	Valkas novads
Karogs	Ģerbonis
Centrs:	Valka
Kopējā platība:	908,8 km2
• Sauszeme:	880,5 km2
• Ūdens:	28,3 km2
Iedzīvotāji (2026):	7 501
Blīvums (2026):	8,5 iedz./km2
Izveidots:	2009. gadā
Domes priekšsēdētājs:	Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija)
Teritoriālās; vienības:	Ērģemes pagasts; Kārķu pagasts; Valkas pagasts; Valkas pilsēta; Vijciema pagasts; Zvārtavas pagasts
Mājaslapa:	www.valka.lv
	Valkas novads Vikikrātuvē

Valkas novads ir 2009. gada teritoriālajā reformā izveidots novads Vidzemes ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā Valkas rajona Valkas pilsēta un pieci pagasti: Ērģemes pagasts, Kārķu pagasts, Valkas pagasts, Vijciema pagasts un Zvārtavas pagasts. Robežojas rietumos ar Valmieras novadu, dienvidos ar Smiltenes novadu, kā arī austrumos ar Igaunijas Valgas apriņķi. Novada centrs ir Valkas pilsētā.

Daba

Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Lielāko tā daļu aizņem Ziemeļvidzemes zemiene — centrā Sedas līdzenums, rietumos Burtnieka līdzenums un dienvidos ap Vijciemu neliela Atzeles pacēluma daļa. Ziemeļdaļā gar Igaunijas robežu stiepjas Sakalas augstienes Ērģemes pauguraine. Dienvidaustrumu daļā iestiepjas Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnis.^[3]

Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: smilts un grants (Stariņi, Vijciems), kūdra. Augsnes galvenokārt smilšainas.^[4]^[5]

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar maksimumu ziemeļrietumos Sakalas augstienes nogāzēs.^[3]

Upes

Novads atrodas Gaujas, Salacas un Emajegi baseinu robežšķirtnē.^[3] Lielākās upes:

Gaujas baseins — Gauja, Vija, Kaičupe.
Salacas baseins — Acupīte, Seda ar Rikandu, Ķire.
Emajegi baseins — Pedele, Omuļupe.

Ūdenstilpes

Lielu ezeru novadā nav, lielākie atrodas Zvārtavas pagastā — Salainis (0,8 km²) un Vēderis (0,8 km²).

Dabas aizsardzība

Novada dienvidaustrumos ap Gauju atrodas aizsargājamo ainavu apvidus Ziemeļgauja. Dienvidos dabas liegums Vadaiņu purvs, rietumos uz ziemeļiem no Sedas upes iekļauj nelielu Sedas purva dabas lieguma daļu, ziemeļrietumos Kārķu purvs.

Vēsture

Senatnē novadā jaukti dzīvojušas baltu un somugru ciltis, 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā teritorijas lielākā daļa bija pakļauta latgaļu Tālavai,^[4] ziemeļrietumu daļa, iespējams, piederējusi pie igauņu Sakalas zemes.^[6]

Pēc krustnešu iekarotās Livonijas sadalīšanas gandrīz viss novads nonāca Livonijas ordeņa pakļautībā, neliela daļa dienvidaustrumos tika Rīgas arhibīskapijai.^[6]

Livonijas kara rezultātā novads nokļuva Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē kā Pārdaugavas Livonijas hercogistes daļa. Pēc ilgstoša kara 1629. gadā Zviedrija ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc Lielā Ziemeļu kara 1721. gadā novads pārgāja Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Valkas apriņķī.

Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Esošajās robežās

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Gads	Iedz.	±% g.p.
1935	13 778	—
1959	11 815	−0.64%
1967	13 186	+1.38%

Gads	Iedz.	±% g.p.
1979	13 254	+0.04%
1989	13 436	+0.14%
2000	11 664	−1.28%

Gads	Iedz.	±% g.p.
2011	9 299	−2.04%
2021	7 534	−2.08%

Apdzīvotās vietas

Pamatraksts: Valkas novada ciemu uzskaitījums

Lielākās apdzīvotās vietas
N#	Nosaukums	Statuss	Pagasts	Iedzīvotāji (2025)^[7]
1.	Valka	Pilsēta	—	5001
2.	Kārķi	Ciems	Kārķu	302
3.	Ērģeme	Ciems	Ērģemes	274
4.	Vijciems	Ciems	Vijciema	270
5.	Sēļi	Ciems	Valkas	252
6.	Lugaži	Ciems	Valkas	218
7.	Stepi	Ciems	Zvārtavas	112
8.	Turna	Ciems	Ērģemes	85

Nacionālais sastāvs

Valkas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2023. gadā^[8]

Latvieši (6146)			81.3%
Krievi (845)			11.2%
Ukraiņi (196)			2.6%
Baltkrievi (151)			2.0%
Poļi (45)			0.6%
Igauņi (39)			0.5%
Lietuvieši (30)			0.4%
Čigāni (12)			0.2%
Cita un neizvēlēta (96)			1.3%

Pašvaldība

Pamatraksts: 2021. gada Valkas novada domes vēlēšanas

Saimniecība

Transports

Valkas novada satiksmes infrastruktūra ir cieši saistīti ar blakus esošās Valgas pilsētas un apriņķa infrastruktūru. Cauri Valkas novadam iet dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži, kas tālāk savienojas ar Igaunijas dzelzceļa infrastruktūru. Uz šīs dzelzceļa līnijas Valkas novadā atrodas viena stacija — Lugaži.

Visi galvenās nozīmes un reģionālās nozīmes autoceļi, savā starpā krustojas Valkas pilsētas pievārtē. Valkas pilsētas dienvidos krustojas autoceļš A3 (Inčukalns—Valmiera—Igaunijas robeža (Valka)) un P24 (Smiltene—Valka), bet pilsētas rietumos A3 šoseja krustojas ar autoceļu P22 (Valka—Rūjiena). Uz dienvidiem no Valkas krustojas reģionālās nozīmes autoceļi P23 (Valka—Vireši) un P24.

Lugažu dzelzceļa stacija
Tilts pār Gauju uz autoceļa P24

Izglītība

Sports

Kultūra

Reliģija

Ievērojami novadnieki

Augusts Matiass Hāgens (1794—1878), vācbaltiešu gleznotājs, grafiķis
Mārtiņš Lapa (1846-1909), igauņu izcelsmes latviešu dzejnieks, publicists, tulkotājs
Andrejs Skuja (1866—1950), ārsts internists
Oto Hasmanis (1873—1941), politiķis
Jānis Kurelis (1882—1954), Latvijas armijas ģenerālis. Kureļa grupas komandieris
Edgars Hasmanis (1884—1919), luterāņu mācītājs
Jānis Ampermanis (1889—1942), zemnieks, sabiedriskais darbinieks
Roberts Garselis (1892—1936), inženieris, sabiedriskais darbinieks
Viktors Hasmanis (1892—1984), Latvijas armijas pulkvežleitnants
Pēteris Ozols (1901—1979), jurists
Alita Alkne (1904—1994), aktrise
Jānis Ciemiņš (1906—1956), ārsts
Edgars Jundzis (1907—1986), luterāņu mācītājs, teologs
Ēvalds Vilks (1923—1976), rakstnieks
Andris Buiķis (1939—2022), matemātiķis, politiķis
Velga Krile (1945—1991), dzejniece, dramaturģe
Vents Armands Krauklis (1964), politiķis, mūziķis, televīzijas raidījumu vadītājs
Aigars Fadejevs (1975—2024), vieglatlēts
Arturs Neikšāns (1983), šaha lielmeistars