Augusts Baltpurviņš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Augusts Baltpurviņš
Augusts Baltpurviņš
Personīgā informācija
Dzimis 1871. gada 21. jūnijā
Lauteres pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1930. gada 27. martā (58 gadi)
Gaujiena
Tautība latvietis
Literārā darbība
Pseidonīms Delveris
Nodarbošanās Rakstnieks, tulkotājs
Valoda latviešu valoda

Augusts Baltpurviņš (1871–1930) bija latviešu valodas skolotājs, dzejnieks, rakstnieks un tulkotājs.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1871. gadā 21. jūnijā Lauteres pagasta Kulitenu saimnieka ģimenē. Mācījās Lauteres pagastskolā (1880-1884), līdztekus Bērzaunes Mestrēnos pie mājskolotāja J. Straumes, pēc tam Vestienas draudzes skolā (1884-1886). Dienēja Krievijas impērijas armijā (1892–1895), pēc tam pārcēlās uz Rīgu, kur mācījās daiļkrāsotāja amatu. 1900. gadā laikrakstā "Mājas Viesis" parādījās viņa pirmie apcerējumi un dzejoļi, laikraksts "Dienas Lapa" publicēja stāstu "Kur laime mīt?". 1906. gadā žurnālā "Dzelmē" kopā ar saviem domubiedriem publicēja tā saukto dekadentu manifestu "Mūsu mākslas motīvi". 1907. gadā kādu laiku strādāja A. Ķeniņa skolās par latviešu valodas skolotāju.

Pirmā pasaules kara laikā bija Kurzemes bēgļu apgādāšanas nodaļas sekretārs Madonā un Lazdonā (1915–1916). Pēc skolotāju kursu beigšanas strādāja par latviešu valodas skolotāju Madonas vidusskolā (1917–1920), vēlāk Alūksnes (1920–1926) un Gaujienas (1926–1930) vidusskolās. Turpināja nodarboties ar rakstniecību.

Miris 1930. gadā 27. martā Gaujienā, apglabāts Rīgas Meža kapos.[1]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltpurviņa darbiem raksturīgs gan reālisms, gan romantisks motīvu savijums, kur trāpīgs īstenības vērojums, dzīves fragments, papildināts ar rakstnieka romantisko iztēli kā notikumu virzītāju, rada iespēju nodoties psiholoģisko problēmu risināšanai. Viņa savdabība bija pievēršanās cilvēku jūtu dzīves tēlojumam, ko autors pats apzīmējis kā "dvēseles dzīves drusciņu" uztveršanu un rādīšanu. Vairākos stāstos parādīta 1905. gada revolūcijas notikumu ietekme uz cilvēku apziņu. Populārākais ir stāsts "Saša" (1904, krājumā "Rīta skaņas", 2, 1904), rakstījis arī feļetonus, samērā daudz tulkojis, ieskaitot M. Māterlinka pasaku lugu "Zilais putns" (1908).[2]

  • "Rakstu I krājums" (1907)
  • "Agrā rītā" (krājums jaunatnei, 1909)
  • "Starp diviem krastiem" (stāstu krājums, 1921)
  • "Pēdīgais cēliens" (stāstu krājums, 1924)
  • "Atspīdumi drumstalās" (stāstu krājums, 1924)
  • Dzejas un prozas izlase "Klusumam" (1972)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]