Augusts fon Makenzens
| ||||||||||||||||||
|
Augusts fon Makenzens (vācu: August von Mackensen; dzimis 1849. gada 6. decembrī, miris 1945. gada 8. novembrī) bija vācu ģenerālfeldmaršals. Pirmā pasaules kara laikā kļuva par vienu no pazīstamākajiem vācu komandieriem.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Prūsijas Saksijas provincē. Ģimnāziju apmeklēja Hallē. 1869. gadā iestājās militārajā dienestā. Piedalījās Francijas—Prūsijas karā. Pēc kara studēja Halles Universitātē, tomēr 1871. gadā atgriezās armijā. No 1891. gada - Vācijas ģenerālštābā Berlīnē, kur ļoti ietekmējās no Alfrēda fon Šlīfena. No 1903. līdz 1908. komandēja 36. divīziju Dancigā.
Sākoties Pirmajam pasaules karam, komandēja XVII armijas korpusu, kas vācu 8. armijas sastāvā piedalījās Tannenbergas kaujā. 1914. gada 2. novembrī tika iecelts par 8. armijas komandieri Paula fon Hindenburga vietā, kas tika iecelts par Austrumu frontes komandieri. Par cīņām Lodzas un Varšavas apkaimē 1914. gada 27. novembrī saņēma Prūsijas augstāko militāro ordeni — Pour le Mérite. 1915. gada aprīlī iecelts par 11. armijas un Armijas grupas "Kijiva" (Heeresgruppe Kiew) komandieri, un veiksmīgi ieņēma Pšemislu un Lembergu.
1915. gada oktobrī tika nodibināta armijas grupa "Makenzens" (Heeresgruppe Mackensen), kurā ietilpa Vācijas 11. armija, Austroungārijas 3. armija un Bulgārijas 1. armija. Šo armiju vadībā Makenzenam izdevās salauzt Serbijas pretošanos, kaut arī pati Serbijas armija turpināja cīnīties Maķedonijā. Kad Makenzens ieņēma Belgradu, serbi cīnījās tik nikni, ka Makenzens vēlāk uzcēla pieminekli serbu karavīriem. Vēlāk Makenzena spēki cīnījās pret Rumānijas karaspēku Transilvānijā (kopējos spēkus komandēja Erihs fon Falkenhains). 1916. gada 6. decembrī Makenzena spēki iegāja Rumānijas galvaspilsētā Bukarestē. 1917. gadā Makenzens bija Rumānijas daļas militārais gubernators. Pēc Kerenska ofensīvas 1917. gada jūlijā, Makenzens vēlreiz mēģināja sakaut Rumānijas armiju. Viņam izdevās ieņemt Rumānijas teritorijas daļu, tomēr 1917. gada augustā/septembrī rumāņu spēki guva uzvaru Merešešti kaujā.
Beidzoties Pirmajam pasaules karam, līdz 1919. gada novembrim Makenzens bija karagūsteknis Futogā, Serbijā. 1920. gadā atvaļinājās no armijas. Aktīvi piedalījās kara veterānu organizācijās. Kaut arī nacistu laikā Makenzens dažkārt piedalījās sabiedriskos pasākumos, tomēr līdz mūža galam palika monarhists un nacionālists, bet ne nacists.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Augusts fon Makenzens.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
|