Pāriet uz saturu

Ļviva

Labot saites
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Lemberga)
Ļviva
pilsēta
Львів
Karogs: Ļviva
Karogs		Ģerbonis: Ļviva
Ģerbonis
Ļviva (Ukraina)
Ļviva
Ļviva
Ļviva (Ļvivas apgabals)
Ļviva
Ļviva
Koordinātas: 49°51′N 24°01′E / 49.850°N 24.017°E / 49.850; 24.017Koordinātas: 49°51′N 24°01′E / 49.850°N 24.017°E / 49.850; 24.017
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Apgabals Ļvivas apgabals
Dibināta 13. gadsimtā
Pilsētas tiesības 1353. gadā
Administrācija
 • Mērs Andrijs Sadovijs
Platība
 • pilsēta 182,01 km2
Augstums 296 m
Iedzīvotāji (2022)[1]
 • pilsēta 717 273
 • blīvums 3 942/km²
 • aglomerācija 1 498 000
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Pasta indekss 79000
Mājaslapa www.city-adm.lviv.ua
Oficiālais nosaukums: Ļviva – Vēsturiskā centra ansamblis
Tips Kultūra
Kritērijs ii, v
Iekļauts 1998 (22. sesija)
Aizsardzības nr. 865
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Platība 120 ha
Buferzona 2441 ha
Ļviva Vikikrātuvē

Ļviva[2] (ukraiņu: Львів) ir pilsēta Ukrainas rietumos apmēram 80 kilometrus no Polijas robežas. Apgabala centrs. Viens no Ukrainas svarīgākajiem ekonomikas un kultūras centriem. Vēsturiski arī svarīgs poļu un Austroungārijas kultūras centrs. Vēsturiskā Galīcijas galvaspilsēta. Pilsētas centrs ir UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Pilsētas pašvaldībā ietilpst arī Vinniku pilsēta un divi ciemati.

Nosaukums

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ļvivas pilsētas nosaukums laika gaitā ir mainījies atkarībā no valodas un politiskās varas, kas valdījusi šajā reģionā: ukraiņu valodā to sauc par Ļvivu (Львів), kas cēlies no kņaza Danilo dēla Ļeva vārda.

Poļu tradīcijā pilsēta pazīstama kā Ļvova (poļu: Lwów), kas īpaši lietots laikā, kad tā atradās Polijas sastāvā, tomēr vācu un austriešu valdīšanas periodā pilsētu dēvēja par Lembergu (vācu: Lemberg). Savukārt latīņu valodā to dēvēja par Leopoli (latīņu: Leopolis), kas tiešā nozīmē ir “lauvu pilsēta”.

Vēsture

[rediģēt | labot pirmkodu]

Pilsētu 1256. gadā svarīgu tirdzniecības ceļu krustojumā dibināja Galīcijas-Volīnijas kņazistes kņazs un Rutēnijas karalis Danilo un nosauca to sava otrā dēla un troņmantnieka Ļeva Daņiloviča (1269 — ap 1301) vārdā. 1272. gadā Ļviva Haličas vietā kļuva par karalistes galvaspilsētu.

1349. gadā Polijas karalis Kazimirs III ieņēma pilsētu un pievienoja to Polijas valstij, bet 1356. gadā piešķīra tai Magdeburgas tiesības. No 1370. gada Ļviva bija Ungārijas sastāvā, tomēr karaliene Jadviga 1387. gadā to atkal pievienoja Polijas kronim. Vēlāk pilsētā kronējās vairāki Polijas karaļi. Polijas—Lietuvas kopvalsts laikā Ļviva bija viena no ievērojamākajām valsts pilsētām. Šeit vienlaicīgi atradās trīs arhibīskapijas — katoļu, uniātu un armēņu.

Sākoties Žečpospolitas norietam, Ļviva izturēja vairākus aplenkumus — 1649. gadā to aplenca Bohdans Hmeļnickis, 1655. gadā zviedri, 1672. gadā — Osmaņu sultāns Mehmets IV, 1675. gadā — atkal osmaņi. Lielā Ziemeļu kara laikā 1704. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XII ieņēma un izlaupīja pilsētu.

1772. gadā, pēc pirmās Polijas dalīšanas, Ļviva nokļuva Austrijas sastāvā, un kļuva par Galīcijas un Lodomērijas Karalistes (vācu: Königreich Galizien und Lodomerien mit dem Großherzogtum Krakau und den Herzogtümern Auschwitz und Zator) galvaspilsētu. Pilsētu pārdēvēja par Lembergu, un par administratīvo valodu kļuva vācu valoda. 1784. gadā ķeizars Jozefs II atkal atvēra Ļvivas Universitāti. 1861. gadā Ļvivā sasauca Galīcijas Seimu un Galīcijai piešķīra diezgan plašu autonomiju. Ļviva kļuva gan par poļu, gan ukraiņu galveno kultūras centru, jo pārējos šo tautu apdzīvotajos apgabalos (Vācijā un Krievijā) šādu brīvību nebija.

Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gada septembrī Ļvivu ieņēma krievu karaspēks, bet 1915. gada jūnijā Austroungārijas armija to atkaroja. Pēc Austroungārijas sabrukuma 1918. gada 1. novembrī Ļvivā tika proklamēta Rietumukrainas Tautas Republika. Poļu—ukraiņu kara laikā pilsētā un tās apkārtnē notika sīvas cīņas — poļi sagrāba varu pilsētā un izturēja ukraiņu aplenkumu. Arī poļu—padomju kara laikā Ļvivas apkārtnē notika sīvas cīņas. Rīgas miera līgums Ļvivu iekļāva atjaunotajā Polijas valstī. Starp pasaules kariem Ļviva bija viens no Polijas galvenajiem zinātnes un kultūras centriem, un tā arī bija ukraiņu nacionālās kustības centrs. Pilsētā dzīvoja ap 340 000 iedzīvotāju, no tiem 100 000 — ebreji. Pasaules slavu ieguva t.s. Ļvivas matemātikas skola.

Otrā pasaules kara sākumā, Polijas kampaņas laikā 1939. gadā, pie Ļvivas poļu armijas daļas atsita vācu uzbrukumu, bet kapitulēja padomju karaspēkam. Liela daļa no sagūstītajiem poļu virsniekiem pēc tam tika nošauti Katiņas slaktiņā. 1940. un 1941. gadā NKVD veica masveida terora aktus Ļvivā, notika iedzīvotāju deportācijas uz Sibīriju. Kad vācu karaspēks ieņēma Ļvivu, iesākumā ukraiņu iedzīvotāji sagaidīja tos kā atbrīvotājus. 1941. gada 30. jūnijā Ļvivā Ukraiņu nacionālistu organizācija (OUN) deklarēja Ukrainas neatkarīgās valsts atjaunošanu, tomēr jau drīz pēc tam vācieši arestēja OUN līderi Stepanu Banderu, kurš līdz 1945. gadam bija ieslodzīts Zaksenhauzenas koncentrācijas nometnē. Vācu okupācijas laikā gandrīz visi ebreji tika iznīcināti. Represēti tika arī pilsētas poļu iedzīvotāji, sevišķi intelektuāļi. Speciālā akcijā 1941. gada 3. un 4. jūlijā tika nogalināti 45 poļu universitātes profesori. Sarkanajai armijai tuvojoties Ļvivai, 1944. gada 23. jūlijā notika poļu Armia Krajowa kaujinieku sacelšanās Operācijas "Vētra" ietvaros. Četru dienu kauju rezultātā pilsētu ieņēma poļu kaujinieki. Padomju varas iestādes uzaicināja sacelšanās līderus uz pārrunām un NKVD tos arestēja.

Pēc kara Ļviva atkal tika iekļauta Ukrainas PSR sastāvā, gandrīz visi poļu iedzīvotāji tika padzīti no pilsētas. Liela daļa tika pārvietoti uz Vroclavas apkārtni, no kuras savukārt padzina vācu iedzīvotājus. Liela daļa Ļvivas Universitātes mācībspēku pārvācās uz Toruņas Universitāti, kas mūsdienās ir viena no labākajām Polijā.

Padomju varas gados Ļviva turpināja būt par vienu no ukraiņu nacionālās pašapziņas centriem. Kopš 1991. gada tā ir neatkarīgās Ukrainas Republikas sastāvā.

Ģeogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ļviva atrodas valsts rietumos, tuvu robežai ar Poliju, aptuveni 296 metru augstumā virs jūras līmeņa. Pilsētas reljefs ir viļņains, jo tā atrodas Podolijas augstienes robežzonā, un tās apkārtnē sastopami daudzi pauguri un ielejas; augstākais punkts sasniedz aptuveni 409 metrus. Cauri pilsētai plūst nelielas upes, no kurām galvenā ir Poltva, kas lielākoties ievadīta pazemes kolektoros. Ļvivas klimats ir mēreni kontinentāls – ziemas parasti ir aukstas ar vidējo janvāra temperatūru ap –3 °C, bet vasaras siltas, jūlijā vidēji +18…+20 °C; gada nokrišņu daudzums ir ap 700–800 mm, un lielākā daļa nokrišņu ir vasaras mēnešos. Ģeogrāfiski pilsētai ir stratēģiska nozīme, jo tā atrodas svarīgos transporta ceļu krustpunktos, kas savieno Ukrainu ar Centrāleiropu, un tikai aptuveni 70 kilometru attālumā no Polijas robežas.

Ekonomika

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ļvivas rūpniecība ir pazīstama ar tās augsti attīstītajiem uzņēmumiem. Ļvivas elektrotransports (Львівелектротранс) specializējas tramvaju un sabiedriskā transporta vienību ražošanā. Tāpat pilsēta ir nozīmīgs farmaceitiskais centrs, kur darbojas uzņēmumi, piemēram, Darnitsa un Biopharma, kas ražo zāles un medicīniskos produktus.

Ļviva tiek dēvēta par Ukrainas IT galvaspilsētu, jo šeit atrodas vairāk nekā 500 IT uzņēmumu. Lielākie no tiem ir SoftServe, kas ir viens no lielākajiem IT uzņēmumiem Ukrainā, un piedāvā programmatūras izstrādi un konsultācijas uzņēmumiem visā pasaulē.[3] Turklāt, tādi globāli IT pakalpojumu uzņēmumi kā Ciklum un Luxoft arī ir ievērojami Ļvivas darba tirgū.

Ļviva ir svarīgs transporta mezgls Ukrainā, ar labi attīstītu dzelzceļa tīklu, kas nodrošina savienojumu ar lielākajām Ukrainas un Eiropas pilsētām. Pilsētai ir arī starptautiska lidosta — Ļvivas starptautiskā lidosta, kas katru gadu apkalpo miljoniem pasažieru un piedāvā tiešos lidojumus uz vairāk nekā 40 galamērķiem.

Ļviva ir viena no Ukrainas bagātākajām pilsētām pēc IKP uz vienu iedzīvotāju.

Izglītība

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ļviva kā izglītības centrs ir bijusi nozīmīga kopš 14. gadsimta, kad šeit tika dibināta viena no vecākajām universitātēm Austrumeiropā — Ļvivas Universitāte (vēlāk pazīstama kā Ivana Franko Ļvivas nacionālā universitāte). Tā tika dibināta 1661. gadā un līdz mūsdienām saglabājusi savu prestižu kā vadošā augstākās izglītības iestāde Ukrainā.

Vēsturiskajā kontekstā Ļviva bija arī viens no galvenajiem inteliģences centriem, kas attīstījās Polijas, Austroungārijas un Krievijas Impēriju laikā. Mūsdienās Ļviva ir mājvieta vairākām augstākās izglītības iestādēm, kas piedāvā plašu studiju programmu klāstu gan vietējiem, gan starptautiskajiem studentiem. Dažas no vadošajām iestādēm ir:

  • Ivana Franko Ļvivas nacionālā universitāte – Šī ir viena no vecākajām un prestižākajām universitātēm Ukrainā. Tā piedāvā plašu studiju programmu klāstu dažādās nozarēs, sākot no humanitārajām zinātnēm līdz inženierzinātnēm un dabas zinātnēm.
  • Ļvivas nacionālā tehniskā universitāte – Šī ir lielākā tehniskā universitāte reģionā, kas specializējas inženierzinātnēs, datorzinātnēs un tehnoloģijās.
  • Ļvivas Biznesa skolā – Biznesa izglītība Ļvivā ir ļoti attīstīta, un šī skola piedāvā augsta līmeņa MBA un citas biznesa programmas.
  • Ļvivas Medicīnas akadēmija – Šī akadēmija piedāvā augstākās medicīnas izglītības programmas un ir viena no vadošajām medicīnas izglītības iestādēm valstī.

Iedzīvotāji

[rediģēt | labot pirmkodu]

Saskaņā ar 2021. gada Ukrainas tautas skaitīšanu, Ļvivas iedzīvotāju skaits ir aptuveni 720 000 cilvēku. Tā ir piektā lielākā pilsēta Ukrainā pēc iedzīvotāju skaita, un tās iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir bijis salīdzinoši stabils, lai gan ir novērojama neliela iedzīvotāju skaita palielināšanās.

Ukraiņi ir lielākā etniskā grupa Ļvivā ir ukraiņi, kas veido vairāk nekā 90% iedzīvotāju. Ukraiņu kultūra un valoda ir dominējošā pilsētā, kas atspoguļojas gan izglītībā, gan ikdienas dzīvē.

Poļu kopiena Ļvivā ir bijusi nozīmīga vēsturiskā mantojuma sastāvdaļa, un līdz pat 20. gadsimtam poļi veidoja ievērojamu daļu no pilsētas iedzīvotājiem. Šobrīd poļi veido nelielu daļu no iedzīvotāju skaita, taču viņi ir joprojām aktīvi kultūras un biznesa dzīvē.

Vēsturiski Ļviva ir bijusi mājvieta vienai no lielākajām ebreju kopienām Austrumeiropā līdz Otrā pasaules kara beigām.

Pēdējo gadu laikā Ļviva ir kļuvusi par galamērķi cilvēkiem no citām Ukrainas pilsētām, jo īpaši no austrumu un dienvidu reģioniem, kur karš ir ietekmējis dzīves apstākļus.

Cilvēki

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ļvivā (Ļvovā, Lembergā) dzimuši:

Sadraudzības pilsētas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Ļvivas sadraudzības pilsētas ir :

Atsauces

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Чисельність наявного населення України на 1 січня 2022 року». Q115154676. Q7603543.
  2. ↑ «Kijiva, Harkiva, Ļviva, Čornobiļa – turpmāk Ukrainas pilsētu nosaukumus latviskos tuvāk ukraiņu valodas izrunai». Latvijas Sabiedriskais medijs. 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022. gada 9. martā.
  3. ↑ «SoftServe | Software Development & Digital Services Company». www.softserveinc.com (angļu). Skatīts: 2025-09-13.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ļviva&oldid=4380386"