Pāriet uz saturu

Aukštaitija

Vikipēdijas lapa
Aukštaitija
Aukštaitijas karogs Aukštaitijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Galvenās pilsētas: Panevēža, Utena
Teritoriālās
vienības:
Panevēžas apriņķis, Utenas apriņķis, Šauļu apriņķis (daļēji), Kauņas apriņķis (daļēji), Viļņas apriņķis (daļēji)

Aukštaitija ir lielākais no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, ko viduslaikos apdzīvojuši ne tikai aukstaiši, bet arī sēļi un zemgaļi.

Aukštaitija ir vēsturiskās Lietuvas pamatdaļa, tās teritorijā atradās Lietuvas dižkunigaitijas pirmā galvaspilsēta Kernave.

Pirmo reizi rakstu avotos Aukštaitija kā "aukstaišu zeme" (terra Eustoythen) pieminēta dižkunga Ģedimina valdīšanas laikā 1322. gadā.

1326. gadā Pētera no Duisburgas rakstītajā "Prūsijas zemes hronikā" (Chronicon terrae Prussiae) Aukštaitija tiek minēta kā Austechia, terra regis Lethowie ("Lietuvas ķēniņa zeme"). Tajā laikā Aukštaitija tika saprasta kā pretmets Žemaitijai un aptvēra Viļņas un Traķu kunigaitijas.

Pēc Melnas līguma noslēgšanas 1422. gadā tai pievienoja Sēlijas dienvidu daļu.

Kopš 15. gadsimta Aukštaitijas teritorija tika saukta par "īsto Lietuvu" (Lithuania propria), lai atšķirtu to no vēlāk Lietuvai pievienotajām zemēm.

Vēsturiskās zemes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Austrumaukštaitijā:

Rietumaukštaitijā:

Mūsdienās ar vārdu Aukštaitija tiek saprasti divi atšķirīgi kultūrvēsturiskie novadi:

Šāda dalījuma pamatā ir atšķirīgās lietuviešu valodas izloksnes, tradīciju, tautas amatniecības un celtniecības īpatnības.

Pastāv arī ģeogrāfiskās atšķirības — Rietumaukštaitija atrodas Viduslietuvas zemienē, kas ir Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenuma turpinājums Lietuvā, bet Austrumaukštaitija ir Aukštaitijas augstienē, bagāta ezeriem un pēc dabas līdzīga Sēlijai (Augšzemei) un Latgalei.

Ūkoju ezers Ignalinas rajonā

Aukštaitija atrodas Lietuvas ziemeļaustrumu daļā un neliela daļa novada atrodas arī Baltkrievijā. Lielākā un nozīmīgākā pilsēta ir novada centrs Panevēža, kurā dzīvo vairāk kā 100 000 iedzīvotāju.

Lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita ir:

Novads bagāts ar ezeriem, sevišķi Molētu apkārtnē. Garākā novada upe ir Sventāja, kas ietek Nerē pie Jonavas. Ignalinas apkārtnē atrodas Aukštaitijas nacionālais parks. Pie Visaginas agrāk darbojās atomelektrostacija.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]