Dzūkija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Modernais Dzūkijas ģerbonis ar latīnisku moto: "No viskareivīgākās cilts visdarbīgākie ļaudis".
Lietuvas kultūrvēsturiskie novadi

Dzūkija (arī Dainava) ir viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, visbiežāk Dzūkija definēta kā bijušās Traķu kņazistes (bez Žemaitijas) teritorija, kas austrumos sniegusies līdz Neris lejasteces — Vokes upes — Varenavas līnijai, kur tā robežojās ar Alsenes (lietuviešu: Alšėnai, baltkrievu: Гальшаны) zemi, taču pēdējā laikā mēģināts atsvaidzināt "dialektoloģiski" pamatota apzīmējuma jeb jēdziena "Lielā Dzūkija" (no Sejniem līdz Daugavpilij) lietošanu.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzūkijas nosaukums iegājās apritē tikai 19. gadsimtā, norādot uz vietējo iedzīvotāju lietuviešu valodas īpatnējo "dzūkisko izrunu".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viduslaikos mūsdienu Dzūkiju apdzīvoja jātvingi, kas dzīvoja arī tagadējās Baltkrievijas un Polijas teritorijās. Uz ziemeļiem mītošie lietuvieši viņu zemes austrumu daļu Nemunas labajā krastā dēvēja par Dainavu (dziesmu zemi), bet prūši tās rietumdaļu Nemunas kreisajā krastā par Sūdavu (purvaino zemi). Ap 1040. gadu Dainavu mēģināja pakļaut Kijevas lielkņazs Jaroslavs Gudrais, bet 1253. gadā Lietuvas karalis Mindaugs Dainavu apsolīja Vācu ordenim. 1281. gadā liels ordeņa karaspēks sakāva sudaviešu ķēniņa Skomanta (Skomanda) karavīrus. Liela daļa jātvingu gāja bojā Ziemeļu krusta karu laikā, bet atlikusī daļa saplūda ar lietuviešiem, baltkrieviem, poļiem un vāciešiem. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas 1569. gadā Dainavas rietumu daļu iekļāva Podlēzijas zemē (poļu: Podlasie - "poļiem (ļahiem) padotā zeme").

Vēsturiski lielākās Dzūkijas pilsētas bija Grodņa, Lida un Alīta, pie kam pēdējā bieži tiek saukta par "Dzūkijas galvaspilsētu", taču tagadējās Dzūkijas vēsturiskā prototipa (līdz 1413. gada pastāvējušās Traķu kņazistes) politiskais centrs atradās citur. Sākumā tā bija Merkine, no 13. gadsimta beigām vai 14. gadsimta sākuma — Vecie Traķi, no 14. gadsimta 8. desmitgades — Jaunie Traķi.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nemuna pie Druskininkiem

Dzūkija aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, arī daļu Ziemeļaustrumu Polijas un daļu Rietumu Baltkrievijas. Austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos — ar Suvalkiju.

Lielu Dzūkijas daļu aizņem meži, tādēļ visretāk apdzīvotajās novada daļās iedzīvotāju blīvums ir mazāks nekā 4 iedz./km2. Novadā atrodas vislielākais Lietuvas purvs — Čepkeļu purvs.

No pieciem Lietuvas nacionālajiem parkiem divi atrodas Dzūkijā: 1991. gadā uz austrumiem no Varēnas iekārtots Dzūkijas nacionālais parks, bet 1992. gadā Traķos un to apkārtnē dibināts Traķu vēsturiskais nacionālais parks.