Beringa jūra
| Beringa jūra | |
|---|---|
 | |
  Beringa jūra | |
| Koordinātas | 58°N 178°W / 58°N 178°WKoordinātas: 58°N 178°W / 58°N 178°W |
| Okeāns | Klusais okeāns |
| Platība | 2 315 000 km2 |
| Vid. dziļums | 1600 m |
| Maks. dziļums | 4151 m |
| Tilpums | 3 796 000 km3 |
| Valstis un teritorijas |
 ASV Krievija |
| Lielākās pilsētas | Anadira |
 Beringa jūra Vikikrātuvē | |
Beringa jūra (krievu: Берингово море, angļu: Bering Sea) ir Klusajam okeānam piederīga malas jūra, atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, savieno Kluso okeānu ar Ziemeļu Ledus okeānu. Nodēvēta Vitusa Beringa vārdā — šis Krievijas dienestā bijušais dāņu ceļotājs bija pirmais eiropietis, kas iebrauca Beringa jūrā 1741. gadā. Jūru atklāja Semjons Dežņovs 1648. gadā.
Brīva no ledus no jūlija līdz septembrim. Jūrā ietek Anadira un Jukona.
Robežas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Beringa jūra ir labi nodalīta ar kontinentiem un salu grupām. Ziemeļos atrodas Beringa šaurums, kas savieno ar Ziemeļu Ledus okeānu, Čukču pussala Krievijā un Sjuārda pussala Aļaskā. Austrumos atrodas Aļaska. Dienvidos — Aleutu salas un Komandora salas. Rietumos — Kamčatkas pussala.
Ģeoloģiskā vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēdējā Ledus laikmeta laikā Pasaules okeāna līmenis bija par 125 metriem zemāks un līdz ar to Beringa šaurums, kas atdala Ameriku un Eirāziju — šaurāks vai pat vispār nepastāvēja — eksistēja t. s. Beringa tilts (Beringija). Arī tālāk dienvidos jūras plašums starp Komandoru salām un Kuriļu salām samazinājās un arī šī salu ķēde kļuva labāk piemērota seno cilvēku pārceļošanai. Rezultātā pa vienu vai abiem šiem tiltiem cilvēki un daudzu sugu dzīvnieki migrēja no Eirāzijas uz Ameriku. Daļa speciālistu uzskata, ka šī bija pirmā reize, kad cilvēks nokļuva Amerikā, citi to apšauba un uzskata, ka pirmie cilvēki Amerikā ieradās jau pirms tam.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Beringa jūra pieder pie produktīvākajām pasaules jūrām un šeit notiek intensīva zvejniecība, šeit ASV iegūst pusi no visas savas zvejas flotes nozvejas. Jūras produktivitāti apdraud globālā sasilšana.
Beringa jūras salas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Aleutu salas (ASV)
- Karagas sala (Krievija, pie Kamčatkas krastiem)
- Komandora salas (Krievija)
- Nunivaka (ASV)
- Pribilova salas (ASV)
- Sentlorensa sala (ASV)
- Sentmetjū sala (ASV)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Beringa jūra.
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Bering Climate — a current view of the Bering Sea Ecosystem and Climate (angliski)
- The International Bering Sea Forum (angliski)
| ||||||||||||||||||||
|