Redīsi

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dārza redīsi
Raphanus raphanistrum subsp. sativus
Dārza redīsi
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Krustziežu rinda (Brassicales)
Dzimta Krustziežu dzimta (Brassicaceae)
Ģints Pērkones (Raphanus)
Suga Tīruma pērkone (R. raphanistrum)
Pasuga Dārza redīsi (R. r. sativus)
Dārza redīsi Vikikrātuvē

Dārza redīsi (Raphanus raphanistrum subsp. sativus) ir tīruma pērkones pasuga, kas tiek audzēta kā kultūraugs. Redīsi satur daudz vitamīnu un uzturvielu. Redīsu vasa aug no 20 līdz 80 cm augstumā. Sakne ir mietsakne, kas bieži ir sarkanā krāsā, bet var būt arī melnā (rutkiem) un pat zilā krāsā. Apakšējā daļā ir dobs stublājs.

Šķirnes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vispārīgi redīsu šķirnes tiek grupētas četrās grupās pēc to nogatavošanās laika posma. Visplašākā grupa ir pavasara redīsi. Redīsu šķirnes grupē arī pēc krāsām, izmēriem, saknes garuma, garšas un citām pazīmēm.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Redīsu saknes plaši izmanto kulinārijā, lai gan uzturā var izmantot arī tā lapas. Redīsu saknes bieži ēd svaigā veidā, pievienojot tos salātiem. Redīsu lapas dažreiz pievieno zupām.

No redīsu sēklām iegūst redīsu sēklu eļļu. Tās potenciālais izmantošanas veids varētu būt kā biodegviela.

Austrumu zemēs, piemēram, Japānā un Korejā, no redīsu saknes veido cilvēku figūriņas. Mūsdienās tas vairs nav tik aktuāli, bet savulaik ar šīm figūriņām spēlējās bērni. Savukārt Oahakas štata pilsētās (Meksikā) 23. decembrī, pirms Ziemassvētkiem, ir tā sauktā Redīsu nakts (spāņu: Noche de los rábanos), kurā cilvēki sacenšas, kurš ir izaudzējis vislielākos redīsus.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]