Baltkāta apšubeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baltkāta apšubeka
Leccinum albostipitatum
Baltkāta apšubeka
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Homobasidiomycetes)
KārtaBeku rinda (Boletales)
DzimtaBeku dzimta (Boletaceae)
ĢintsLācīši (Leccinum)
SugaBaltkāta apšubeka (L. albostipitatum)
Baltkāta apšubeka Vikikrātuvē

Baltkāta apšubeka (Leccinum albostipitatum, arī Leccinum leucopodium) ir Latvijā ne visai bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Pēdējā laikā šī suga bieži tiek nošķirta no parastās apšubekas (Leccinum aurantiacum),[1] kura atšķiras ar tumšām zvīņām uz kātiņa.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jauna baltkāta apšubeka Lietuvā.
  • Cepurīte: krāsa ķieģeļsarkani brūngana vai oranžsarkana. Forma jaunām sēnēm lodveida, ar kātiņam cieši pieguļošu apmali, izaugušām lakani līdz spilvenveidīgi izliekta, platums līdz 25 cm. Virsmiziņa parasti gluda, sausa, daivaini pārkaras pār malu. Mīkstums balts, griezumu un iespiedumu vietās nomelnē, ar patīkamu smaržu un garšu.
  • Stobriņi: Bālgani vai krējuma krāsā, vecumā tumši pelēki, no kātiņa krasi nodalīti. Vecumā mīksti un viegli atdalāmi no cepurītes. Atveres sākumā bālganas, vēlāk pelēkas līdz brūnganām.
  • Kātiņš: jaunām sēnēm bumbuļveida, vēlāk cilindrisks, reizēm paresnināts uz leju. Blīvs, bālgans, ar baltām zvīņām.
  • Sporas: masā olīvbrūnas, elipsoīdas-vārpstveida, 13-18/4-5,5 µm, katra no tām satur vienu vai vairākus eļļas pilienus.
  • Bazīdijas: 25-32/8-11 µm, ar 4 sporām.
  • Cistīdas: 30-50/8-15 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikorizas sēne. Aug no vasarā un rudenī parasti zem apsēm vai lazdām,[2] mežos, ceļmalās un mežmalās

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdams bez iepriekšējas novārīšanas. Gatavojot mīkstums kļūst melnpelēks.

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Neskaitot jau pieminēto parasto apšubeku, līdzīga zem priedēm augošajam sila lācītim, zem ozoliem atrodamajam ozolu lācītim un bērzu un egļu audzēs augošajai dzeltenbrūnajai apšubekai. Atšķiras no tām ar baltu kātiņu un pavadošajiem kokiem, bet kļūdai identifikācijā nav kulināras nozīmes. Visas tās ir labas ēdamās sēnes.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]