Baltkāta apšubeka
| Baltkāta apšubeka Leccinum albostipitatum | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
| Kārta | Beku rinda (Boletales) |
| Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
| Ģints | Lācīši (Leccinum) |
| Suga | Baltkāta apšubeka (L. albostipitatum) |
 Baltkāta apšubeka Vikikrātuvē | |
Baltkāta apšubeka (Leccinum albostipitatum, arī Leccinum leucopodium) ir Latvijā ne visai bieža beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Pēdējā laikā šī suga bieži tiek nošķirta no parastās apšubekas (Leccinum aurantiacum),[1] kura atšķiras ar tumšām zvīņām uz kātiņa.
Sēnes apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Cepurīte: krāsa ķieģeļsarkani brūngana vai oranžsarkana. Forma jaunām sēnēm lodveida, ar kātiņam cieši pieguļošu apmali, izaugušām lakani līdz spilvenveidīgi izliekta, platums līdz 25 cm. Virsmiziņa parasti gluda, sausa, daivaini pārkaras pār malu. Mīkstums balts, griezumu un iespiedumu vietās nomelnē, ar patīkamu smaržu un garšu.
- Stobriņi: Bālgani vai krējuma krāsā, vecumā tumši pelēki, no kātiņa krasi nodalīti. Vecumā mīksti un viegli atdalāmi no cepurītes. Atveres sākumā bālganas, vēlāk pelēkas līdz brūnganām.
- Kātiņš: jaunām sēnēm bumbuļveida, vēlāk cilindrisks, reizēm paresnināts uz leju. Blīvs, bālgans, ar baltām zvīņām.
- Sporas: masā olīvbrūnas, elipsoīdas-vārpstveida, 13-18/4-5,5 µm, katra no tām satur vienu vai vairākus eļļas pilienus.
- Bazīdijas: 25-32/8-11 µm, ar 4 sporām.
- Cistīdas: 30-50/8-15 µm.
Augšanas apstākļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mikorizas sēne. Aug no vasarā un rudenī parasti zem apsēm vai lazdām,[2] mežos, ceļmalās un mežmalās
Barības vērtība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēdams bez iepriekšējas novārīšanas. Gatavojot mīkstums kļūst melnpelēks.
Līdzīgās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neskaitot jau pieminēto parasto apšubeku, līdzīga zem priedēm augošajam sila lācītim, zem ozoliem atrodamajam ozolu lācītim un bērzu un egļu audzēs augošajai dzeltenbrūnajai apšubekai. Atšķiras no tām ar baltu kātiņu un pavadošajiem kokiem, bet kļūdai identifikācijā nav kulināras nozīmes. Visas tās ir labas ēdamās sēnes.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Apšubekas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 18. septembrī. Skatīts: 2017. gada 22. septembrī.
- ↑ Observation 145680: Leccinum albostipitatum Noordel. & den Bakker
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Baltkāta apšubeka.- Index Fungorum
- Mycobank
- Photos: Fruitbodies of Leccinum albostipitatum and L. aurantiacum.