Barklaja de Tolli piemineklis
| Barklaja de Tolli piemineklis | |
|---|---|
 Sākotnējais Barklaja de Tolli piemineklis | |
  Barklaja de Tolli piemineklis | |
| Koordinātas | 56°57′16.64″N 24°6′59.41″E / 56.9546222°N 24.1165028°EKoordinātas: 56°57′16.64″N 24°6′59.41″E / 56.9546222°N 24.1165028°E |
| Atrašanās vieta |
 Esplanāde, Rīga, Latvija |
| Autors | Vilhelms Vandšneiders[p 1] |
| Materiāls | Bronza (skulptūra), granīts (postaments) |
| Augstums | 4,77 m (skulptūra),[p 1] 3,09 m (postaments) |
| Atklāšanas datums | 1913. gada 13. oktobris[p 1] |
| Nojaukts | 2024. gada 31. oktobris |
| Veltīts | Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli |
Barklaja de Tolli piemineklis bija Krievijas Impērijas karavadonim Mihaelam Andreasam Barklajam de Tolli veltīts piemineklis, kas atradās Esplanādē, Rīgā, netālu no Kristus Piedzimšanas pareizticīgo katedrāles. Sākotnējo pieminekli uzstādīja 1913. gadā, bet pēc diviem gadiem skulptūru demontēja, saglabājot postamentu. 2002. gadā skulptūru atjaunoja tās vēsturiskajā vietā, bet naktī uz 2024. gada 31. oktobri skulptūru atkal demontēja, šoreiz kopā ar postamentu.[1]
Sākotnējais piemineklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pieminekli atklāja 1913. gada 13. oktobrī par godu Krievijas impērijas uzvaras 1812. gada karā 100 gadu jubilejai.[2] 1912. gada 14. februārī pieminekļa komiteja izsludināja konkursu, kurā tika iesniegti 44 projekti.[2] Konkursa noteikumos bija noteikts, ka piemineklis nedrīkst būt vairāk nekā 8 metrus augsts, tam ir jābūt novietotam un postamenta, kas izgatavots no granīta, un jābūt izgatavotam no bronzas.[3] Visas trīs prēmijas tikušas piešķirtas Vācijas tēlniekam Vilhelmam Vandšneideram (Wilhelm Wandschneider) no Šarlotenburgas pie Berlīnes.[2][3] Pieminekļa celtniecībai tika vākti arī ziedojumi.[2]
3,09 metrus augstais postaments[4] tika izgatavots Augusta Folca darbnīcā Rīgā no sarkanbrūnā Somijas granīta.[3] Barklaja de Tolli bronzas stājskulptūra ar feldmaršala zizli rokās bija divas tonnas smaga un 4,77 metrus augsta, tā tika atlieta Berlīnē, Vācijā.[2][3] Pieminekli rotāja uzraksts Генерал-фельдмаршал kнязь Барклай-де-Толли 1812-1912 ("Ģenerālfeldmaršals kņazs Barklajs de Tolli 1812-1912").[3] Karavadonis pietur pats savu roku, jo pēc kāda rokas savainojuma viņam bija saglabājies šāds ieradums arī pēc izārstēšanās.[5]
Pieminekli demontēja 1915. gada jūlijā, jo Rīgai tuvojās vācu karaspēks,[2] tad to aizveda uz Krasta dzelzceļa staciju.[2] Par sākotnējā pieminekļa turpmāko likteni drošu ziņu nav, pastāv vairākas versijas par tā likteni.[2][5] Barklaja de Tolli piemineklis varētu būt aizvests no Rīgas un pēc tam pārkausēts Aleksandra III muzejā Petrogradā, tāpat kuģis ar pieminekli varēja būt bijis nogremdēts.[2][6] Postaments bija saglabājies līdz mūsdienām.
Atjaunotais piemineklis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2001. gadā Sanktpēterburgā pēc Rīgas uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas atjaunoja pieminekļa stājskulptūru (tēlnieki Aleksejs Murzins un Ivans Korņejevs, bronzas lējējs Deniss Gočijajevs),[2][3][7] un to atklāja 2002. gada 1. jūlijā uz vēsturiskā postamenta.[3][8] Pieminekļa postamenta priekšpusē piestiprināja misiņa plāksni ar Barklaja de Tolli vārdu latviešu, vācu un krievu valodā.[9] Postamenta aizmugurē atradās informatīvā plāksne ar pieminekļa aprakstu latviešu, angļu un krievu valodā.[9]
Sakarā ar pieminekļa atjaunošanu sabiedrībā izraisījās visai plašas diskusijas starp pieminekļa uzstādīšanas atbalstītājiem un pretiniekiem. Filozofs Vilnis Zariņš pieminekļa uzstādīšanu nodēvēja par "absurdu apvainojumu latviešu tautai", savukārt Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs postulēja, ka "visdrausmīgākais imperiālisma mantojums ir mūsu provinciālisms un stulbums".[10] Rīgas Domē par de Tolli atrašanos Esplanādē nobalsoja 11 Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijas pārstāvji, tajā skaitā Gundars Bojārs un partijas priekšsēdētājs Dainis Īvāns, 13 PCTVL deputāti un septiņi mazo partiju pārstāvji. Pret nobalsoja 12 opozīcijas pārstāvji, bet pieci opozicionāri atturējās.[10] Domes vestibilā izvietotajās atsauksmju grāmatās 63% iedzīvotāju atbalstīja pieminekļa uzstādīšanu, bet 37% bija pret, savukārt domes pasūtītā socioloģiskā pētījuma dati liecināja, ka de Tolli pieminekļa atrašanos Esplanādē atbalstīja 59,6% rīdzinieku, bet 22,7% rīdzinieku bija pret šī pieminekļa uzstādīšanu.[10]
2024. gada 16. oktobrī Rīgas dome atbalstīja pieminekļa demontāžu un pārvietošanu.[11] Statuju pēc demontāžas plānots atdot atpakaļ dāvinātājam Gombergam, savukārt postamentu novietot Varoņu ielā 13, kur plāno izveidot pieminekļu izstādi.[11]
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Rīgā novākts de Tolli piemineklis Esplanādē». Delfi (latviešu). Skatīts: 2024-10-31.
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 537. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Ojārs Spārītis. Rīgas pieminekļi un dekoratīvā tēlniecība. Rīga : Nacionālais apgāds, 2007. 108. lpp. ISBN 9789984263069.
- ↑ «Piemineklis M.Barklajam de Tolli». Letonika.lv. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ 5,0 5,1 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 233–237. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
- ↑ Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 181. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
- ↑ «Barklajs de Tolli». Rigaspieminekli.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 6. maijā. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ «Svinīgi atklāj atjaunoto Barklaja de Tolli pieminekli .». tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 31. decembrī. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ 9,0 9,1 «CENTRA RAJONS». Rigaspieminekli.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. jūnijā. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- ↑ 10,0 10,1 10,2 De Tolli piemineklis arī turpmāk atradīsies Esplanādē. tvnet.lv
- ↑ 11,0 11,1 «Rīga nolemj demontēt Barklaja de Tolli, Andreja Upīša un Sudrabu Edžus pieminekli». lsm.lv. 2024. gada 16. oktobrī. Skatīts: 2024. gada 19. oktobrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Barklaja de Tolli piemineklis.- Viesturs Sprūde. «Kas bija Barklajs de Tolli, kura piemineklim tik sarežģīts liktenis?». LA.lv, 2013. gada 30. oktobrī. Skatīts: 2014. gada 1. jūlijā.
- Russkije.lv informācija
