Sergejs Dolgopolovs

Sergejs Dolgopolovs; Сергей Долгополов
	Sergejs Dolgopolovs 2018. gadā
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2022. gada 1. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
	12. Saeimas deputāts
	Amatā; 2014. gada 4. novembris — 2018. gada 6. novembris
Prezidents	Raimonds Vējonis; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Māris Kučinskis; Laimdota Straujuma;
	11. Saeimas deputāts
	Amatā; 2011. gada 17. oktobris — 2014. gada 4. novembris
Prezidents	Andris Bērziņš
Premjerministrs	Laimdota Straujuma; Valdis Dombrovskis;
	10. Saeimas deputāts
	Amatā; 2010. gada 2. novembris — 2011. gada 16. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
	9. Saeimas deputāts
	Amatā; 2006. gada 7. novembris — 2010. gada 2. novembris
Prezidents	Valdis Zatlers
Premjerministrs	Aigars Kalvītis; Ivars Godmanis; Valdis Dombrovskis;
Dzimšanas dati	1941. gada 3. septembrī (81 gads); Rīga, Latvijas ģenerālapgabals, Ostlande (tagad Latvija)
Dzīvo	Rīga, Latvija
Tautība	Latvijas krievs
Politiskā partija	PSKP (1967—); TSP (1994-2003); Jaunais Centrs (2004-2010); Saskaņa (kopš 2010)
Profesija	inženieris
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts

Sergejs Dolgopolovs (krievu: Сергей Леонидович Долгополов, dzimis 1941. gada 3. septembrī^[1] Rīgā) ir Latvijas krievu izcelsmes politiķis. Bijis vairāku sasaukumu Saeimas un Rīgas domes deputāts, arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks. Pārstāv partiju "Saskaņa".

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1941. gadā Rīgā. 1958. gadā absolvēja Rīgas 23. vidusskolu. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā, ko absolvēja 1963. gadā, 1968. gadā beidza studijas aspirantūrā.^[2] Strādāja Rīgas pusvadītāju rūpnīcā "Alfa", pēc tam arodbiedrību jomā un komunistiskās partijas darbā.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1967. gadā iestājies Padomju Savienības Komunistiskajā partijā.^[3] Bijis Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas Valsts un nevalstisko organizāciju sektora vadītājs, pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1990. gadu sākumā strādāja Rīgas izpildkomitejā.

Politikā iesaistījies 1994. gadā, kad nesekmīgi kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Tautas Saskaņas partijas. Tāpat vēlētāju atbalstu neguva 6. Saeimas vēlēšanās, 1997. gada Rīgas domes vēlēšanās un 7. Saeimas vēlēšanās. 1998. gadā ieņēma vietu Rīgas domē, ko bija atbrīvojuši Saeimā ievēlētie deputāti.

2001. gadā ievēlēts Rīgas domē no PCTVL saraksta, ievēlēts par Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara Bojāra vietnieku. 2003. gadā izslēgts no Tautas Saskaņas partijas pēc konflikta ar tās līderi Jāni Jurkānu, tāpēc kopā ar domubiedriem izveidoja savu politisko spēku, ko nosauca "Cita Politika". 2004. gadā uz tā bāzes S. Dolgopolovs izveidoja jaunu partiju "Jaunais Centrs" un kā tās līderis 2005. gadā tika ievēlēts Rīgas domē. Tai pašā gadā "Jaunais Centrs" kopā ar Tautas Saskaņas partiju izveidoja apvienību "Saskaņas Centrs", par kuras pirmo priekšsēdētāju kļuva S. Dolgopolovs, taču pēc neilga laika šo amatu ieņēma jaunais apvienības līderis Nils Ušakovs.

No apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta S. Dolgopolovu ievēlēja 9. Saeimā un 10. Saeimā, bija arī Rīgas domes vēl viena sasaukuma deputāts (ievēlēts 2009. gadā). Vēlētāju uzticību guva arī ārkārtas Saeimas vēlēšanās 2011. gadā, kad tika ievēlēts 11. Saeimā. Kandidēja 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no "Saskaņas Centra" saraksta, taču netika ievēlēts. Tā paša gada rudenī ievēlēts 12. Saeimā no partijas "Saskaņa" saraksta.

2015. gada sākumā "Saskaņa" izvirzīja S. Dolgopolovu kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās, taču viņš netika ievēlēts. 2018. gada rudenī ievēlēts 13. Saeimā. Kandidēja arī 14. Saeimas vēlēšanās, taču "Saskaņas" saraksts nepārvarēja 5% barjeru.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ «Sergejs Dolgopolovs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. novembrī. Skatīts: 2010. gada 5. novembrī.
↑ Kurš valdīs Rīgā?^{[novecojusi saite]}
↑ Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Sergejs Dolgopolovs

Sergejs Dolgopolovs Biogrāfija "Saskaņas Centra" mājaslapā

[1] «Sergejs Dolgopolovs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 10. novembrī. Skatīts: 2010. gada 5. novembrī.

[2] Kurš valdīs Rīgā?^{[novecojusi saite]}

[3] Saeimā strādā vismaz 19 deputāti, kuri bijuši komunistiskajā partijā

[1]

[2]

[3]