Bernāra atmatene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bernāra atmatene
Agaricus bernardii
Bernāra atmatene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
KārtaAtmateņu rinda (Agaricales)
DzimtaAtmateņu dzimta (Agaricaceae)
ĢintsAtmatenes (Agaricus)
SugaBernāra atmatene (A. bernardii)
Bernāra atmatene Vikikrātuvē

Bernāra atmatene jeb Bernarda atmatene (Agaricus bernardii, agrāk arī Psalliota bernardii un Agaricus campestris subsp. bernardii)[1] ir Eiropā bieža un Latvijā iespējami sastopama liela atmateņu dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami. Agrāk sēne tika uzskatīta par lauka atmatenes formu, pirmoreiz aprakstīta XIX gadsimtā pēc savākšanas Larošelā, Francijā.

Sēnes apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vidēja vecuma eksemplārs
  • Cepurīte: krāsa balti pelēcīga. Virsmiziņa sausa, sausā laikā bieži saplaisājusi, veidojot zvīņas. Forma izliekta, vēlāk izpletusies un bieži ar ieleiektu vidu, gaļīga. Cepurītes mala ieritināta, gluda, bieži ar plīvura atliekām. Platums līdz 15 cm. Mīkstums balts, ciets, bojājumu vietās un vecumā kļūst nedaudz rozā, ar dažādi vērtētu smaržu (to nosauc par nepatīkamu, karbola jeb fenola, urīna, patīkamu, anīsa vai siļķu smaržu)[2][3][4] un bez īpašas garšas. Ir norādes, ka iekšzemē augošām sugām garša ir maigāka,[5] un zināms, ka dažām labi smaržojošām atmateņu sugām urīna smaka parādās tikai pāraugušā vecumā (piemēram, dižsporu atmatenei), tā ka iespējams, ka daudzi avoti vienkārši pieņem atsevišķus gadījumus par normu.
  • Lapiņas: rozā, vecākām sēnēm tumši brūnas, brīvas, ļoti ciešas.
  • Kātiņš: brūns, ar šauru brūnu gredzenu, kura apmale pavērsta augšup. Garums līdz 10 cm, resnums 1—4 cm.
  • Sporas: gludas, elipsoīdas, masā purpurbrūnas vai šokolādes brūnas, 5,5—7(10)/5—5,5(7) µm.
  • Bazīdijas: četrsporu, 14—25/4—7 µm.
  • Cistīdas: pēc dažādiem avotiem, 17—30/4—8 vai 60/17 µm.

Augšanas apstākļi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Humusa saprofīte. Aug parasti grupās, sāļās augsnēs no jūlija līdz oktobrim jūras piekrastē vai sāļās stepēs un gar ar sāli kaisītām ielām un ceļiem, pļavās un ganībās reizēm veido "raganu riņķus".[6] Reizēm tikai daļēji izcēlusies no augsnes.[7]

Barības vērtība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēdama bez iepriekšējas novārīšanas, taču bez īpašas garšas un bieži aug piesārņotā vidē gar transporta maģistrālēm, kādā augušus nekādus produktus nevajadzētu lietot pārtikā. Čehu zinātnieki novērojuši, ka sēne pastiprināti akumulē no augsnes sudrabu, tomēr cilvēkam nekaitīgā daudzumā.[8]

Līdzīgās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdzīga ir pilsētas atmatene, kura nav tik gaļīga un kurai uz kātiņa ir makstveida dubultgredzens. Visas atmatenes, ar kurām Latvijā šo sugu var praktiski sajaukt, ir ēdamas. Mušmires atšķiras no atmatenēm ar savām vienmēr baltajām lapiņām.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Species Fungorum: Agaricus bernardii Quél.
  2. Pečárka nepříjemná - myko.cz (čehu)
  3. Викигриб: Шампиньон Бернарда (Agaricus bernardii)
  4. Sugu enciklopēdija
  5. Kuo, M. (2007, October). Agaricus bernardii - MushroomExpert.com
  6. T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 162. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
  7. Urban Mushrooms: Agaricus bernardii
  8. Borovička J, Kotrba P, Gryndler M, Mihaljevič M, Řanda Z, Rohovec J, Cajthaml T, Stijve T, Dunn CE (2010). "Bioaccumulation of silver in ectomycorrhizal and saprobic macrofungi from pristine and polluted areas". The Science of the Total Environment 408 (13): 2733–44. doi:10.1016/j.scitotenv.2010.02.031. PMID 20303145.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]