Pāriet uz saturu

Biķernieku mežs

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par mežu Rīgā. Par citām jēdziena Biķernieki nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Biķernieku mežs
Biķernieku mežs ziemā
Biķernieku mežs ziemā
Biķernieku mežs
Biķernieku meža atrašanās Rīgā
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Koordinātas 56°58′21.64″N 24°12′54.86″E / 56.9726778°N 24.2152389°E / 56.9726778; 24.2152389Koordinātas: 56°58′21.64″N 24°12′54.86″E / 56.9726778°N 24.2152389°E / 56.9726778; 24.2152389
Tips Sausieņu mežs
Platība 642 ha
Ezeri Linezers
Ievērojami objekti

Biķernieku mežs jeb Biķernieki ir priežu mežs Rīgā starp Mežciemu, Teiku, Purvciemu un Šmerli. Meža platība ir aptuveni 642 hektāri.[1] Tajā atrodas Linezers, Biķernieku kompleksā sporta bāze, Rīgas Austrumu Klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas centrs, Biķernieku slimnīca, bijusī Linezera slimnīca (tagad Zemessardzes 1. brigāde), kā arī Holokausta upuru memoriāls (Biķernieku memoriāls).

Mežā ir vairākas kāpu grēdas, augstākais pacēlums ir atsevišķi stāvošais Bākas kalns (21 m vjl.)[2] Tā pakājē atrodas daļa no Biķernieku memoriāla masu kapiem.

Caur mežu ved Mežtaka un tās alternatīvie maršruti.[3]

Biķernieku un blakus uz ziemeļaustrumiem esošajā Šmerļa mežā vietām sastopama aizsargājamā meža silpurene, kuras populāciju apdraud meža aizaugšana un atpūtnieki.[4]

Biķernieku purvājs zviedru laikos (1627).

Jau kopš viduslaikiem Biķernieku mežs ietilpa Rīgas landfogtejā. 1226. gadā pāvesta legāta Modenas Viļuma noteiktā Rīgas lauku novada robeža gāja no Daugavas Rumbulas krācēm līdz Piķurgas tiltam pie tās ietekas Ropažu (mūsdienās Juglas) ezerā. 1349. gadā šī teritorija tika piešķirta Salaspils līviem bišu stropu ierīkošanai, vēlāk pierobežas mežs nosaukts par Biķera mežu (Bickeren).

Aiz meža 1694. gadā uzcelta koka Biķeru baznīca, kas pilnībā sagrauta Lielā Ziemeļu kara laikā 1709. gadā, atjaunota 1766. gadā. Pēc Pirmā pasaules kara starp mežu un baznīcu izveidojās mazstāvu apbūves rajons, kas nodēvēts par Mežciemu. No 1975. līdz 1986. gadam tajā uzbūvēja daudzstāvu dzīvojamās mājas.

Otrā pasaules kara laikā Biķernieku mežā desmitiem tūkstošu cilvēku, no kuriem apmēram puse bija ebreji, pārējie — padomju karagūstekņi un vietējie politiski neuzticamie, tika nogalināti un apbedīti masu kapos.[5][6][7][8] Pavisam Biķernieku mežā atzīmētas 55 Otrā pasaules kara masu apbedījumu vietas.[9]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]