Biķeru baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Biķeru baznīca
Catherine Lutheran Church, Riga 01.JPG
Biķeru baznīca (Rīga)
Biķeru baznīca
Biķeru baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Biķernieku iela 146, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′28″N 24°14′57″E / 56.95778°N 24.24917°E / 56.95778; 24.24917Koordinātas: 56°57′28″N 24°14′57″E / 56.95778°N 24.24917°E / 56.95778; 24.24917
Piederība konfesijai Luterisms
Arhitektūras apraksts
Celtniecības sākums 1765. gada 2. maijs
Celtniecības beigas 1766
Specifikācija
Būvmateriāli Laukakmens, ķieģeļi
Aizsardzības numurs 6645
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 18. decembris

Biķeru Svētās Katrīnas Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Biķernieku ielā 146, Rīgā, Latvijā. Baznīca celta vēlā baroka stilā no laukakmeņiem, ķieģeļiem un apmesta. Blakus baznīcai atrodas sena kapsēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Biķeru draudzes novads kopš 17. gadsimta vidus bija viens no četriem Rīgas patrimoniālā apgabala draudzes novadiem. Zviedru Vidzemes laikā 1690. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu — kapelu. Ziemeļu kara laikā, 1701. un 1702. gadā, to vairākas reizes izlaupīja un izpostīja. 1703. gadā uzcēla jaunu krustveidīgu kapelu, ko 1710. gadā pilnībā sagrāva Rīgas aplenkuma laikā. Lielākā daļa draudzes locekļu izmira Lielajā mēra epidēmijā vai krita karā.[1]

1718. gadā draudzi atjaunoja un 1764. gadā tika pieņemts lēmums par jaunas baznīcas celtniecību. Tajā pašā gadā topošajai baznīcai uzdāvināja divus lielus zvanus. Pamatakmens likšana notika 1765. gada 2. maijā. Būvdarbus vadīja Ernests Heidefogels, mūrniekmeistars J. N. Bergs un namdaris Albrehts. 1766. gada 1. oktobrī baznīca tika iesvētīta par godu Krievijas impērijas ķeizarienei Katrīnai II.[1]

Piemiņas akmens represētajiem Biķeru draudzes locekļiem

19. gadsimtā tās austrumu daļā tika uzcelta sakristeja, 1891. gadā baznīcā ierīkoja apkuri. 1896. gadā draudzes mācītājs nolēma celt filiālbaznīcu, 1901. gadā par baznīcas celtniecību nolēma draudzes konvents. Uzceltā baznīca tika 1908. gadā iesvētīta par Krusta baznīcu.[1] Šī ir viena no retajām baznīcām Rīgā, kurai līdz mūsdienām bez izmaiņām ir saglabājies būvapjoms. Lieli remontdarbi baznīcā notika 1926. gadā, 1934. gadā ievilka elektrību.[1] 1939. gadā tajā tika uzcelta kapliča funkcionālisma stilā no mūra.[1]

Latvijas PSR laikā 1967. gadā baznīcu atsavināja draudzei, ēkā iekārtoja jahtu darbnīcu un stikla vitrāžu darbnīcu. Lielākā daļa baznīcas iekārtas priekšmetu tika iznīcināta. 1989. gadā baznīcā tika atsākta dievkalpojumu noturēšana.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 110.—123. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]