Bleda

Bleda
Bleda;
	pilsēta
Bled
	; Emblēma
	; Emblēma
	Bleda Bleda
	Koordinātas: 46°22′N 14°07′E / 46.367°N 14.117°EKoordinātas: 46°22′N 14°07′E / 46.367°N 14.117°E
Valsts	Slovēnija
Statistiskais reģions	Goreņskas reģions
Pašvaldība	Bledas pašvaldība
Platība
• Kopējā	188,5 km2
Augstums	507,7 m
Iedzīvotāji (2019)
• kopā	4 929
• blīvums	43,3/km²
Laika josla	CET (UTC+1)
• Vasaras laiks (DST)	CEST (UTC+2)
Pasta indekss	4260
Mājaslapa	www.bled.si
	Bleda Vikikrātuvē

Bleda (slovēņu: Bled, izrunā: /ˈbleːt'/) ; vācu: Veldes,^[1] (senākos avotos arī Feldes)^[2] ir pilsēta pie Bledas ezera Goreņskas reģionā Slovēnijas ziemeļrietumos. Tā ir Bledas pašvaldības administratīvais centrs. Bleda ir viens no nozīmīgākajiem tūristu galamērķiem Goreņskas reģionā un Slovēnijā kopumā, piesaistot apmeklētājus no visas pasaules. Pilsētā 2014. gadā dzīvoja apmēram 8 000 iedzīvotāju.

Vēsture

Apdzīvotas apmetnes šajā reģionā veidojušās kopš mezolīta laikiem , mūsdienu apdzīvotā vieta, iespējams, radusies ap 600. gadu slāvu apmetņu veidošanās laikā Austrumu Alpos. Pēc tam, kad slāvu Karantāniju 788. gadā iekaroja franku spēki, šī teritorija nonāca Bavārijas hercogistes ietekmē.

Pēc Austrijas un Ungārijas sabrukuma 1918. gadā Bleda un pārējā Goreņjes reģiona daļa nonāca Dienvidslāvijas Karalistes pakļautībā un kļuva par valdošā Karadžordževiču nama vasaras rezidenci, un šo tradīciju turpināja Dienvidslāvijas līderis Josips Brozs Tito, kad viņš uzcēla savu vasaras rezidenci šeit 1947. gadā

Mūsdienu pilsēta sāka veidoties 19. gadsimta vidū no Gradas, Mlino, Rečicas, Zagorices un Želečes ciemiem, kas ieskauj ezeru. Tajā laikā zemnieki sāka pārdot zemi gar austrumu ezera krastu turīgiem cilvēkiem villu būvniecībai, un Gradas, Zagorices un Želečes ciemi sāka apvienoties. Bleda par pilsētu oficiāli tika atzīta 1960. gadā.

Tūrisms

Bleda ir pazīstama ar ledāju veidotu Bledas ezeru, kas padara to par nozīmīgu tūrisma objektu. Uz klints, no kuras paveras skats uz ezeru, atrodas ikoniskā Bledas pils. Pilsēta Slovēnijā ir pazīstama arī ar vaniļas un krējuma kūku krēmšniti (slovēņu: : kremšnita, kremna rezina).

Mazā salā ezera vidū atrodas Marijas debesbraukšanas svētceļojuma baznīca; apmeklētāji bieži zvana tās zvanam, jo sena leģenda apgalvo, ka tas sniedz veiksmi, tam kurš skandina zvanu. Uz salu var nokļūt ar tradicionālu koka laivu ar plakanu dibenu pletnu (slovēņu: : pletna), kas ir daļa no 23 laivu flotes, kuras drīkst braukt ezerā, lai aizsargātu ezera tīrību un kuru kopš 18. gadsimta pārvalda dažas ģimenes. Bledas ezera salā ir trepes ar 99 pakāpieniem. Vietējā slovēņu kāzu tradīcija ir, ka vīrs savu jauno līgavu nes pa šiem pakāpieniem, kuru laikā līgavai jāklusē.

Atsauces

↑ Leksikon občin kraljestev in dežel zastopanih v državnem zboru, vol. 6: Kranjsko. 1906. Vienna: C. Kr. Dvorna in Državna Tiskarna, p. 146.
↑ de Luca, Ignaz. 1790. Geographisches Handbuch von dem östreichischen Staate, vol 2. Vienna: Johann Paul Krauß, p. 137.

Ārējās saites

Šis ar Slovēniju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Leksikon občin kraljestev in dežel zastopanih v državnem zboru, vol. 6: Kranjsko. 1906. Vienna: C. Kr. Dvorna in Državna Tiskarna, p. 146.

[2] Luca, Ignaz. 1790. Geographisches Handbuch von dem östreichischen Staate, vol 2. Vienna: Johann Paul Krauß, p. 137.

[1]

[2]