Pāriet uz saturu

Bodžera eļļassēklis

Vikipēdijas lapa
Bodžera eļļassēklis
Elaeocarpus bojeri (R.E.Vaughan)
Bodžera eļļassēklis
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
ApakšklaseRožu apakšklase (Rosidae)
RindaZaķskābeņu rinda (Oxalidales)
DzimtaEļļassēkļu dzimta (Elaeocarpaceae)
ĢintsEļļassēkļi (Elaeocarpus)
SugaBodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri)
Bodžera eļļassēklis Vikikrātuvē

Bodžera eļļassēklis (Elaeocarpus bojeri) ir kritiski apdraudēta koku suga, kas endēma Maurīcijai.[1][2][3]

Eļļassēkļi ir ļoti daudzveidīga ģints dienvidaustrumu Āzijas un Papua-Jaungvinejas mežos, taču nav nevienas Āfrikā sastopamas sugas. Vienīgi dažas savrupi aug Madagaskarā un Maurīcijā.

Izplatība un veģetācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Bodžera eļļassēkļi Monvertas dabas takā.

Līdz pēdējo divu eksemplāru jaunatklāšanai sugu uzskatīja par izmirušu. Šie kociņi bija saglabājušies vienīgi nelielā kalna nogāzē mākoņu mežā, blakus indiešu templim salas dienvidu daļā.

Bodžera eļļassēklim vajadzīgs pastāvīgs mitrums un mērena Saules gaisma, taču nav nepieciešams liels nokrišņu daudzums.

Saskaņā ar Sarkanās grāmatas datiem, 1998. gadā bija atlikuši mazāk nekā 10 šo nelielo kokveida augu.[1] Pēc Maurīcijas savvaļas fonda ziņām, ap 2005. gadu bija 12 Bodžera eļļassēkļu. Abos gadījumos uzskaitīti arī mākslīgos apstākļos izaudzētie koki. Global Trees Campaign norāda uz diviem kokiem, kas saglabājušies savvaļā. Augs ierindots Zemeslodes 100 visapdraudētāko sugu sarakstā.[4][5]

Neliels krūmveida koks, tā augstums līdz 6 m.

Vietējais nosaukums Bois Dentelle ("mežģīņu koks") norāda uz smalki veidotām dzeltenbrūnām vai krēmaini baltām, bārkstainām vainaglapām.[4] Ziedi grupēti raženos, lielos ķekaros. Ziedam 5 kauslapas un 5 vainaglapas. Bārkstainie ziedi ir raksturīgi daudzām dzimtas sugām, kas ir ļoti laba atšķiršanas pazīme, ja tie ir redzami. Ziedu forma iegarena, zvanveidīga.

Sugas pastāvēšanu apdraud divi faktori. Pirmais ir dabiskā vides izzušana. Ik gadu mākoņu mežu platība pasaulē sarūk par vairāk nekā 1%, un Maurīcija nav izņēmums. Sarukšanas iemesli ir cilvēku darbības rezultātā radītās klimata izmaiņas un mežu izciršana priekš lauksaimniecības un ganībām.

Otrs Bodžera eļļassēkļu izzušanas iemesls ir invazīvās sugas, it īpaši gvajave Psidium cattleyanum, kas aizņēmušas eļļassēkļu un daudzu citu vietējo augu atlikušos areālus.[4]

Sugas pēdējā patvēruma vieta tiek aizsargāta kopā ar blakus esošo tempļa kompleksu. Vairākkārt tika mēģināts izdiedzēt jaunus stādiņus siltumnīcās no sēklām, kas iegūtas no savvaļā izdzīvojušajiem kokiem. Taču sekmīgi izaudzēti tikai daži jauni kociņi.[4]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]