Braslavas rajons
Braslavas rajons Браслаўскі раён/Браславский район |
|||
— rajons — | |||
Borisa akmens pie Drujas (otrpus Daugavas - Piedrujas baznīca Latvijā) | |||
|
|||
Valsts | Baltkrievija | ||
---|---|---|---|
Apgabals | Vitebskas apgabals | ||
Centrs | Braslava | ||
Administratīvais iedalījums | 9 ciema padomes | ||
Platība | |||
- Kopā | 2 270,07 km² | ||
Iedzīvotāji (2014) | |||
- Kopā | 27 073 | ||
- Blīvums | 11,9/km² | ||
- etniskais sastāvs | baltkrievi (64,59%) poļi (18,66%) krievi (14,26%) |
||
Mājaslapa: http://braslav.vitebsk-region.gov.by/ | |||
Braslavas rajons Vikikrātuvē |
Braslavas rajons (baltkrievu: Браслаўскі раён, krievu: Браславский район) ir Vitebskas apgabala rajons Baltkrievijā. Robežojas ar Vitebskas apgabala Mjoru, Šarkavščinas un Pastavu rajoniem, kā arī Lietuvu un Latviju.
Daļa no rajona teritorijas atrodas Braslavas ezeru nacionālā parka teritorijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vienīgais Baltkrievijas reģions, kas līdz 1917. gadam ietilpa Kauņas guberņā. 1922. gadā jaunizveidoto Braslavas apriņķi iekļāva Viļņas apgabala sastāvā Pēc Polijas kampaņas to pievienoja Baltkrievijas PSR un iekļāva Viļeikas apgabalā. Vācu okupācijas laikā bija Ostlandes Glubokojes apriņķī.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Braslavas rajonā ir 2 pilsētas (Braslava un Vidzi) un tas dalās 9 ciema padomēs:
Ciema padomēs ietilpst 12 agropilsētiņas: Ahremavci, Bohina, Daļokija, Drisvjati, Druja, Ikazņa, Kazjani, Mjažani, Opsa, Pahošča, Pļusi un Slabodka.
Novadnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Braslavas rajona Meištu ciemā dzimis krievu/baltkrievu/poļu ģenerālis Staņislavs Bulaks-Balahovičs (Stanisław Bułak-Bałachowicz, 1883–1940).
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Braslavas rajons.
Šis ar Baltkrieviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |