Budžaka

Budžaka mūsdienu Ukrainas teritorijā

Budžaka iedzīvotāju etniskais dalījums mūsdienās

Budžaka administratīvais dalījums

Budžaka Rumānijas sastāvā līdz 1940. gadam

Budžaka (ukraiņu: Буджак, rumāņu: Bugeac), arī Budžakas stepe, ir vēsturiska teritorija un dabas apgabals mūsdienu Ukrainas Odesas apgabala teritorijā; fiziski atdalīta no pārējās Ukrainas, kā arī Moldovas dienvidos.

Atrodas Melnās jūras piekrastē starp Donavu un Dņestru, bijusī Moldāvijas daļa, kas atdala mūsdienu Moldovu no jūras. Teritorijas zemes satiksmes savienojumu ar Ukrainu nodrošina divi tilti pāri Dņestrai, no kuriem viens 7,4 km atrodas Moldovas teritorijā, bet ar abu valstu līgumu ir nodots Ukrainas kontrolē.

Demogrāfija

13 188 m² lielo teritoriju apdzīvo daudzas reģiona tautas – ukraiņi, bulgāri, moldāvi, gagauzi. Iedzīvotāju skaits 2012. gada 1. janvārī bija 577 574 cilvēki. Lielākā pilsēta Izmajila ar 73 651 iedzīvotāju. 2001. gadā Budžakā dzīvoja 617 200 cilvēku, no kuriem 40% bija ukraiņi, 21% bulgāri, 20% kriev, 13% moldāvi un 4% gagauzi.

Nosaukums un teritorija

Noaukums cēlies Osmaņu impērijas valdīšanas periodā (1484.-1812.), kad teritoriju turciski sauca par bucak — ‘pierobeža, nostūris’ un tas attiecās uz teritoriju kas atradās apmēram starp Bilhorodu-Dņistrovsku, Benderu un Izmajilas pilsētām.

Vēsturiski Budžaka bija Moldāvijas dienvidu stepes rajons, kuru līdz 1812. gadam sauca par Besarābiju. Pēc Moldāvijas austrumu daļas iekļaušanas Krievijas Impērijas sastāvā 1812. gadā visu teritoriju starp Dņestru un Prutu nosauca par Besarābijas guberņu.

Vēsture kopš 19. gadsimta

1806.-1812. gada krievu-turku kara laikā Moldāvijas austrumus iekaroja Krievijas Impērija, un ar 1812. gada Bukarestes līgumu teritorija uz austrumiem no Prutas upes nonāca Krievijas sastāvā. No Budžakas padzina tā turku iedzīvotājus un to vietā nometināja pareizticīgos bulgārus un gagauzus no turku kontrolētās Bulgārijas. Ekonomikas veicināšanai šeit ieradās arī vācieši, krievi un ebreji.

Pēc Krievijas sakāves 1856. gada Krimas karā daļu no Budžakas piekrastes zemēm atdeva Moldāvijai. Pēc 1877-78. gada krievu turku kara un starptautiskajiem līgumiem, kas apstiprināja Rumānijas Karalistes izveidošanu, šīs teritorijas atkal nodeva Krievijas pakļautībā.

Pēc Krievijas Impērijas sabrukuma, 1918. gada 9. aprīlī jaunizveidotā Moldāvijas Demokrātiskā Republika nobalsoja par pievienošanos Rumānijai. 1939. gada Molotova-Ribentropa līgums paredzēja, ka teritoriju varēs ieņemt PSRS, kas 1940. gada 26. jūnijā iesniedza ultimātu Rumānijai, ieprasot Besarābijas un ziemeļu Bukovinas nodošanu PSRS. Lielākajā daļā vēsturiskās Besarābijas guberņas izveidoja Moldāvijas PSR, bet Budžaku, kā Akermanas, vēlāk Izmailas apgabalu, iekļāva Ukrainas PSR sastāvā.

Sākoties Vācijas-PSRS karam, Rumānija iesaistījās karā, lai atgūtu 1940. gadā zaudētās teritorijas. Turpinot uzbrukumu, tā anektēja arī daļu Ukrainas, izveidojot Transņistrijas provinci.

1954. gada 14. februārī Ukrainas PSR notika teritoriālā reforma. Izmajilas apgabals tika likvidēts un iekļauts Odesas apgabalā, kas kļuva par teritoriāli lielāko apgabalu Ukrainā.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Budžaka.

• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)