Burunduki

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Burunduki
Tamias (Illiger, 1811)
Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus)
Sibīrijas burunduks (Tamias sibiricus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaGrauzēji (Rodentia)
DzimtaVāveres (Sciuridae)
CiltsMurkšķi (Marmotini)
ĢintsBurunduki (Tamias)
Burunduki Vikikrātuvē

Burunduki, burunduku ģints (Tamias) ir vāveru dzimtas (Sciuridae) ģints, kas apvieno 25 grauzēju sugas un kas tiek iedalītas 3 apakšģintīs.[1][2] Ir sistemātiķi, kas burundukus iedala 3 ģintīs (nevis apakšģintīs). Gandrīz visas burunduku sugas mājo Ziemeļamerikā, izņemot Sibīrijas burunduku (Tamias sibiricus), kas galvenokārt izplatīts Āzijā (1960. gados introducēts arī Rietumeiropā).[3][4]

Kopīgās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burunduks vaiga maisā var noglabāt lielu daudzumu barības, attēlā austrumu burunduks (Tamias striatus)

Burunduki ir mazi vai vidēji lieli vāverveidīgie grauzēji ar lielām acīm, kuplu asti un apaļiem vaigiem.[3] Atkarībā no sugas ķermena garums ir 10—18 cm, astes garums 7—13 cm, svars 30—140 g.[3][5] Mazākais ģintī ir mazais burunduks (Tamias minimus), bet lielākais austrumu burunduks (Tamias striatus).[5]

Visām burunduku sugām uz muguras ir piecas tumšas garenvirziena svītras, kuras vienu no otras atdala baltas vai pelēkas, vai brūnas joslas. Pārējais kažoka matojums ir sarkanbrūns vai pelēkbrūns. Tā kā visiem burundukiem uz muguras ir svītras, tad sugas nespeciālistam ir grūti vienu no otras atšķirt. Arī uz sejas ir baltas, melnas un rudas svītras. Visiem ir vaigu maisi, kuros burunduks var noglabāt un pārnest uz slēptuvi lielu daudzumu ar sēklām, riekstiem vai citu barību.[6] Maisos tas var sabāzt 3 reizes lielāku apjomu, salīdzinot ar savu galvu.[3]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Garausu burunduks (Tamias quadrimaculatus)
Hopi burunduks (Tamias rufus)
Jūintas burunduks (Tamias umbrinus)
Mazais burunduks (Tamias minimus)
Sonomas burunduks (Tamias sonomae)
Taunsenda burunduks (Tamias townsendii)

Burunduki ir vienpatņi un pa pāriem tos var novērot tikai vairošanās sezonā.[5][6] Visi burunduki diennaktī guļ apmēram 15 stundas un aktīvi ir tikai 9 stundas.[3] Aktivitātes brīdī burunduks ir ļoti veikls, kustīgs, ātrs un enerģisks.[3]

Daļa burunduku sugu migu ierīko krūmos vai koka stumbrā, tomēr lielākā daļa rok sarežģītas alu sistēmas ar ejām un vairākiem kambariem (barības noliktavas un gulēšanas migu). Eju garums var sasniegt 3—10 m. Ieeja labirintā ir labi nomaskēta. Ejas un kambari tiek uzturēti ļoti tīri, miga izklāta ar sausām lapām un zāli.[3] Burunduki ziemas periodā guļ ziemas miegu, bet ar pārtraukumiem. Oktobra beigās tie ielien savās migās un cieši aizmieg un noguļ līdz martam vai aprīlim. Sirds ritms palēlinās un ķermeņa temperatūra pazeminās. Burunduki atšķirībā no lāča neuzkrāj tauku rezerves, tādēļ periodiski tie uz īsu brīdi atmostas, dodas uz savu pārtikas noliktavu un paēduši atkal aizmieg. Reizēm burunduki ziemā ir novēroti pat ārpus alas, meklējam sēklas.[3][5]

Ienaidnieki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burunduki ir tik mazi, ka ikviens plēsējs ir tā ienaidnieks. Tos medī pūces, vanagi, sermuļi, lapsas, koijoti, jenoti, lūši, kaķi, suņi, čūskas un reizēm mazuļus nomedī pat radiniece parastā vāvere.[3] Tā kā tiem ir tik daudz ienaidnieku, burunduki ir ļoti uzmanīgi, ātri un cenšas uzturēties savas mājas tuvumā. Pie mazākām aizdomām par briesmām slēpjas savā alā vai, ja neatrodas pietiekami tuvu tai, rāpjas kokā vai krūmā.[3]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burunduki ir visēdāji un barojas ar jebko, ko var atrast. Labprāt apmeklē cilvēku izveidotās putnu barotavas. Barojas ar riekstiem, ogām, sēkliņām, graudiem, senēm, kukaiņiem, vardēm, ķirzakām, olām un putnēniem. Vasaras beigās un rudenī burunduki, izmantojot vaigu maisus, uz saviem kambariem sāk pastirpināti nest barības rezerves.[3][5]

Vairošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Riesta laiks burundukiem ir pavasarī, tad mātītes ar čirkstošām, putniem līdzīgām čivināšanas skaņām sauc tēviņus. Uzreiz pēc sapārošanās pāris izšķiras, par mazuļiem rūpējas tikai māte. Grūsnības periods ilgst apmēram 30 dienas. Piedzimst 2—8 kaili, akli un nevarīgi mazuļi. Tie attīstās ātri un 4—6 nedēļu vecumā sāk rosīties migas tuvumā, bet 2 mēnešu vecumā kļūst patstāvīgi. Jaunie burunduki jau pirmajai ziemai barības rezerves sagādā paši.[3][5]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Burunduku ģints (Tamias)[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]