Cenu pagasts
| Cenu pagasts | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
 | ||||||
|
||||||
| Novads: | Jelgavas novads | |||||
| Centrs: | Brankas | |||||
| Kopējā platība:[1] | 121,3 km2 | |||||
| • Sauszeme: | 114,4 km2 | |||||
| • Ūdens: | 6,9 km2 | |||||
| Iedzīvotāji (2024):[2] | 4 457 | |||||
| Blīvums (2024): | 38,9 iedz./km2 | |||||
| Izveidots: | 1945. gadā | |||||
 Cenu pagasts Vikikrātuvē
| ||||||
Cenu pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām. Robežojas ar sava novada Valgundes, Jaunsvirlaukas, Ozolnieku un Salgales pagastiem, Jelgavas pilsētu, Olaines novada Olaines pagastu un Bauskas novada Iecavas pagastu. Pagastā nav savas pārvaldes, ir pakalpojumu centri Brankās un Ānē[4] un kopīga vadība ar Ozolnieku pagastu.[5]
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Hidrogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdensteces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baložu kanāls, Biržiņa, Cena, Ežupe, Iecava, Lielupe, Medaine, Misa, Spulle, Vecā Jāņupe, Zaigu grāvis.
Ūdenstilpes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ānes dīķis, Griķu dīķis, Jāņu dīķis, Jelgavas mežniecības dīķis, Liegu dīķis, Lieģu dīķis, Mežakrastu dīķis, Senču dīķis, Valaku dīķis, Viesturu dīķis.
Purvi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Branku purvs, Briežu purvs, Čauku purvs, Danču purvs, Ķempju purvs, Lāču purvs, Mazais Lāču purvs, Pēternieku purvs, Vīlantu purvs.
Dabas aizsardzība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastā atrodas daļa no dabas lieguma "Lielupes palienes pļavas".
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vēsturiski pagasta teritorijā atradās Ānes muiža (Aahof, mūsdienās Āne), Cenas muiža (Zehnhof), Tetelmindes muiža (Tettelmünde, Tetele).
Cenas muižu pie Misas un Iecavas satekas 1652. gadā nopirka Bartolds fon Pletenbergs, vēlāk tā piederēja hercogam Frīdriham Kazimiram. Līdz 1800. gadam tā piederēja Frīdriham Reinholdam fon Mirbaham. Muižas ēka celta 1823. gadā klasicisma stilā ar sešu kolonnu portiku muižnieka Račinska vadībā. Savrupmājas jumtu atbilstoši tā laika modei rotāja belveders. 1906. gadā māja nodega un netika atjaunota.
Latvijas brīvības cīņu laikā tagadējā Cenu pagasta teritorijā 1919. gada 15. - 21. novembrī notika Jelgavas atbrīvošanas kaujas.
Par Cenu pagasta pirmsākumu uzskatāms Cenu ciems, ko 1945. gadā izveidoja Ozolnieku pagastā. 1954. gadā Cenas ciemam pievienoja Teteles un Annas ciemus, 1962. gadā - Dalbes ciema kolhoza "Mičurinietis" teritoriju. 1974. gadā daļa kolhoza "Druva" teritorija pievienota Sidrabenes ciemam.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[7] 2003. gadā kopā ar Ozolnieku pagastu apvienots Ozolnieku novadā. 2021. gadā Ozolnieku novadu iekļāva Jelgavas novadā.
Kultūras pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Bluķu skansts
- Dalbes luterāņu baznīca
- Piemineklis 6. Rīgas kājnieku pulka karavīriem
- Mazsilgraužu senkapi
- Silgraužu skansts
- Teteles muižas tornis
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopā ar Ozolniekiem.
|
|
| ||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagasta lielākās apdzīvotās vietas ir Brankas, Āne, Tetele.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
- ↑ «Ozolnieku novads. Pašvaldības administrācija, struktūrvienības, iestādes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 2. martā. Skatīts: 2016. gada 9. februārī.
- ↑ «Struktūra | Jelgavas novada pašvaldība». www.jelgavasnovads.lv (latviešu). Skatīts: 2024-11-16.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
.png){kind=small} | Šis ar Latvijas pagastiem saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
