Platones pagasts

Vikipēdijas lapa
Platones pagasts
Novads: Jelgavas novads
Centrs: Platone
Kopējā platība:[1] 86,6 km2
 • Sauszeme: 85,1 km2
 • Ūdens: 1,5 km2
Iedzīvotāji (2023):[2] 1 331
Blīvums (2023): 15,6 iedz./km2
Mājaslapa: www.platone.lv
Platones pagasts Vikikrātuvē

Platones pagasts ir viena no Jelgavas novada administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā, Platones upes krastos. Robežojas ar sava novada Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastiem, kā arī Jelgavas pilsētu.

Daba[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā. Augstākā vieta pagastā - 22,5 m vjl - pagasta dienvidu daļā.

Hidrogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Upes:

Ūdenskrātuves: Platones pagastā nav lielu dabisko ezeru, taču uz Platones upes izveidota 32 ha lielā Platones ūdenskrātuve.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu Platones teritorijā vēsturiski atradās Jaunplatones (Neu-Platon) muiža, Lielvircavas muiža (Groß-Würzau, Lielvircava), Pētera muiža (Peterfeld, Pēterlauki), Režu muiža (Reschenhof), Vecplatones (Alt-Platon, Platone) muiža.

1866. gada pagastu pašvaldību reformas laikā 1867. gadā no muižu pagastiem izveidoja Vecplatones pagastu. Pēc 1920. gada zemes reformas Vecplatones muižu sadalīja 41 vienībā 425 ha kopplatībā un Režu muižu 6 vienībās 132 ha kopplatībā.[4]

1935. gadā Jelgavas apriņķa Platones pagasta platība bija 52,39 km² un tajā dzīvoja 1090 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Ābelītes un Platones ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Platones ciems ietilpis Jelgavas (1949-1962, pēc 1967. gada) un Dobeles (1962-1967) rajonos. 1962. gadā Platones ciemam pievienoja Lielvircavas ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» teritoriju, 1965. gadā — Lielplatones ciema kolhoza «Sarkanā zvaigzne» teritoriju. 1974. gadā pievienoja daļas no Lielplatones un Vircavas ciemiem un Elejas lauku teritorijas, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Vircavas ciemam. 1979. gadā pievienoja daļu likvidētā Vecsvirlaukas ciema.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Platones pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Jelgavas novadā.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19351 725—    
19591 950+13.0%
19671 804−7.5%
GadsIedz.±%
19791 986+10.1%
19891 887−5.0%
20001 738−7.9%
GadsIedz.±%
20111 496−13.9%
20211 314−12.2%

Apdzīvotās vietas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Platone (pagasta centrs), Lielvircava, Pēterlauki, Poķi.

Ievērojamas personības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Jānis Ozols-Zars (1878-1968), skolotājs un sabiedriskais darbinieks. Viens no Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku partijas dibinātājiem un 1905. gada revolūcijas vadītājiem Latvijā
  • Ģederts Eliass (1887-1975), revolucionārs un mākslinieks, viens no reālistiskās glezniecības pārstāvjiem
  • Ansis Kaupēns (1895—1927), noziedznieks.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Transports[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielplatones pagastā darbojas šādi amatiermākslas kolektīvi:

  • jauktais koris "Sidrabe"
  • vidējās paaudzes deju kolektīvs "Pali"
  • vokālais ansamblis "Savējie"

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 18 janvāris 2023.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā) 2021 - 2022». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 3 oktobris 2023.
  3. Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās 01.07.2010.
  4. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 32 697. sleja.
  5. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  6. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  7. OSP