Chrysolina marginata

Chrysolina marginata; Chrysolina marginata (Linnaeus, 1767)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Kukaiņi (Insecta)
Kārta	Vaboles (Coleoptera)
Virsdzimta	Lapgraužu virsdzimta (Chrysomeloidea)
Dzimta	Lapgraužu dzimta (Chrusomelidae)
Apakšdzimta	Chrysomelinae
Cilts	Chrysomelini
Ģints	Chrysolina
Apakšģints	Chrysolina (Chalcoidea)
Suga	Chrysolina marginata
Sinonīmi
	Chrysomela marginata Linnaeus, 1758; Chrysomela songorica Gebler, 1843; Chalcoidea marginata marginata;
Iedalījums
	pasuga: Chrysolina marginata bodemeyeri (Weise, 1910); pasuga: Chrysolina marginata borealis (Medvedev, L., 1980); pasuga: Chrysolina marginata circumducta (Ménétriés, 1835); pasuga: Chrysolina marginata dierythra (Rottenburg, 1871); pasuga: Chrysolina marginata glacialis (Weise, 1884); pasuga: Chrysolina marginata iniussa Bechyné, 1950; pasuga: Chrysolina marginata luteocincta Fairmaire, 1864; pasuga: Chrysolina marginata marginata (Linnaeus, 1758); pasuga: Chrysolina marginata marginicollis (Derenne, 1949); pasuga: Chrysolina marginata portai (Bechyné, 1948); pasuga: Chrysolina marginata purini (Jacobson, 1895); pasuga: Chrysolina marginata roubali Bechyné, 1946; pasuga: Chrysolina marginata sanguineocincta Crotch, 1871; pasuga: Chrysolina marginata sculpticollis Bechyné, 1948; pasuga: Chrysolina marginata trebinjensis (Roubal, 1917); pasuga: Chrysolina marginata unificans Bechyné, 1950;
	Chrysolina marginata Vikikrātuvē

Chrysolina marginata ir lapgraužu dzimtas suga, kurā izšķir 16 pasugas.

Izplatīšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Chrysolina marginata sensu lato (visas pasugas kopā) ir izplatīta Eiropā, Ziemeļāfrikā, Kaukāzā, Anatolijā, Tuvajos Austrumos, Sibīrijā, Mongolijā, Krievijas Tālajos Austrumos un Aļaskā.^[1] Nominatīvā pasuga (Ch. marginata marginata) ir izplatīta Eiropā (arī Latvijā), Sibīrijā, Tālajos Austrumos un Aļaskā; Ch. marginata bodemeyeri ir sastopama Irākā, Irānā, Sīrijā un Centrālāzijā; Ch. marginata borealis — ziemeļu Urāla kalnos, Jamālā un Taimirā; Ch. marginata circumducta — Centrālāzijā, Kazahstānā un Mongolijā; Ch. marginata dierythra — Sicīlijā; Ch. marginata glacialis — Rietumalpos; Ch. marginata iniussa — Katalonijā (Itālijā); Ch. marginata luteocincta — Ziemeļāfrikā; Ch. marginata marginicollis — Beļģijā; Ch. marginata portai — Ziemeļitālijā; Ch. marginata purini — Rietumkaukāzā; Ch. marginata roubali — Ziemeļkaukāzā; Ch. marginata sanguineocincta — Irānā, Irākā, Sīrijā un Ēģiptē; Ch. marginata sculpticollis — Pirenejos; Ch. marginata trebinjensis — Hercegovinā; Ch. marginata unificans — Austrumturcijā un Dienvidkaukāzā.^[2]

Pieaugušo īpatņu apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieaugušo vaboļu (imago) ķermeņa garums ir 5 — 7 mm. Ķermenis ir melns ar vāju bronzas nokrāsu, bieži ar zaļu un reti ar brūnu vai pilnīgi melnu krāsu, ar metālisku spīdumu. Uz pronotuma pamatnes pa vidu ir īsas laterālās šķautnes; pronotuma vidus ar punktiem. Ķermenis ir ar rudo apmalu.^[3]

Ekoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaboles ir aktīvas nakts laikā. Tas uzsāk baroties ar parastās pīpenes putekšņiem, bet pēc tām pārvietojas uz Tanacetum millefolium, kur naktī barojas uz lapām, bet dienas barojas uz auga pamatnes. Taču vaboles baroja arī ar citiem agiem no kurvjziežu (vībotnes, krizantēmas, suņkumelītes, tīruma kumelīte, parastais pelašķis, dzelzenes) un āžloku (Triglochin maritima) dzimtām. Kāpuri barojas uz parasta pelašķa.^[1]^[2]^[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8
↑ ^2,0 ^2,1 Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.
↑ Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.
↑ Vig, Károly. Leaf beetle collection of the Mátra Museum, Gyöngyös, Hungary (Coleoptera, Chrysomelidae sensu lato). Folia Historico Naturalia Musei Matraensis. 1997. Vol. 22. P. 175–201.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Chrysolina marginata (Linnaeus, 1758). GBIF.org
Chrysolina marginata (Linnaeus, 1767). Wydział Nauk Biologicznych

[BukejsTelnov2010-1] 1,0 ^1,1 Andris Bukejs & Dmitry Telnov. On Latvian Chrysomelinae (Coleoptera: Chrysomelidae): 4. Genus Chrysolina Motschulsky, 1860. Acta Zoologica Lituanica. Daugavpils, Latvia: Institute of Systematic Biology, Daugavpils University, 2010. Vol. XX, no. 2. P. 133—150. ISSN 1648-6919. doi:10.2478/v10043-010-0013-8

[Benkowski2001-2] 2,0 ^2,1 Andrzej O. Bieñkowski. A study on the genus Chrysolina MOTSCHULSKY, 1860, with a checklist of all the described subgenera, species, subspecies, and synonyms (Coleoptera: Chrysomelidae: Chrysomelinae). — Wrocław, Polska, 2001. — Vol. 12 (2). — P. 105-235.

[JacobsonOgloblin2005-3] Г. Г. Якобсон и Д. А. Оглоблин. Практическая энтомология. Определитель жуков. / Под ред. проф. Н. Н. Богданова-Катькова. — 7. — Москва-Ленинград: Государственное издательство сельскохозяйственной и колхозно-кооперативной литературы, 1931 (2005). — С. 454. — 272 с. — 10 175 экз.

[Karoly1997-4] Vig, Károly. Leaf beetle collection of the Mátra Museum, Gyöngyös, Hungary (Coleoptera, Chrysomelidae sensu lato). Folia Historico Naturalia Musei Matraensis. 1997. Vol. 22. P. 175–201.

[1]

[2]

[3]

[4]