Iedzīvotāju migrācija
Migrācija attiecībā uz cilvēkiem ir to pārvietošanās, piemēram, pārcelšanās no vienas vietas uz citu.
Cilvēkus, kas migrē, sauc par migrantiem.
Saskaņā ar ANO Ekonomikas un sociālo lietu departamenta 2013. gada 11. septembrī publicēto ziņojumu migrantu skaits pasaulē bija 232 miljoni jeb 3,2 % no pasaules iedzīvotāju skaita.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cilvēce, kuras pirmsākumi meklējami Āfrikā, pakāpeniski apmetās uz dzīvi visā pasaulē (pēdējās apdzīvotās teritorijas bija Polinēzijas salas).
16–19. gadsimtā notika masveida eiropiešu migrācija no Eiropas uz Ameriku, Dienvidāfriku un Austrāliju, kur bija daudz brīvas zemes. Tajā pašā laikā no Āfrikas uz Ameriku kā vergi tika ievesti melnādainie cilvēki.
Pēc Otrā pasaules kara situācija mainījās: sāka pieaugt migrācija no jaunattīstības valstīm uz attīstītajām valstīm. Sākotnēji tā bija galvenokārt eiropiešu repatriācija no bijušajām kolonijām, bet pēc tam Eiropā un Ziemeļamerikā arvien vairāk sāka ierasties pamatiedzīvotāji no jaunattīstības valstīm.
Migrācijas veidi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cilvēku ieceļošana valstī vai izceļošana no tās ir ārējā migrācija. Pārvietošanās pa valsts iekšieni ir iekšējā migrācija.
Emigrācija ir piespiedu vai brīvprātīga iedzīvotāju izceļošana no savas valsts.
Imigrācija ir kādas valsts pilsoņu ieceļošana citā valstī ekonomisku, militāru, politisku, reliģisku vai citu iemeslu dēļ.
Svārstmigrācija ir cilvēku regulāra pārvietošanās turp un atpakaļ, piemēram, uz darbu.
Nelegālā migrācija ir process, kad cilvēki pārvietojas pāri robežām vai valsts iekšienē bez pienācīgiem dokumentiem vai valdības iestāžu atļaujas.
Migrācijas iemesli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iekšējās migrācijas iemesli ir darba meklējumi, dzīves apstākļu uzlabošanās, dzīves līmeņa paaugstināšanās un dzīvesveida maiņa. Iekšējā migrācija ir īpaši izplatīta valstīs ar plašām teritorijām un dažādiem dabas, klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Valstīs ar lielu teritoriju nozīmīgu vietu ieņem sezonālā darbaspēka migrācija — darbaspēka īslaicīga pārvietošanās uz lauku apvidiem sezonas un lauksaimniecības darbu veikšanai un no lauku apvidiem īslaicīga sezonāla pārvietošanās uz pilsētu.
Galvenais starptautiskās migrācijas iemesls ir ekonomisks — atšķirīgais atalgojuma līmenis, ko var saņemt par vienu un to pašu darbu dažādās pasaules valstīs. Konkrētas profesijas speciālistu trūkums noteiktā reģionā palielina šīs profesijas atalgojumu un attiecīgi stimulē migrantu pieplūdumu. Darbaspēka ārējo migrāciju raksturo augošs augsti kvalificētu speciālistu īpatsvars tās sastāvā. Šī migrācijas forma sākās 20. gadsimta 30. gados, kad ASV bija iespēja izvēlēties zinātniekus–bēgļus no nacistiskās Vācijas. Pašlaik galvenie augsti kvalificētu speciālistu migrācijas virzieni ir no Austrumeiropas uz ASV, Kanādu un vairākām Rietumeiropas valstīm.
Migrāciju daļēji veicina tādi iemesli kā karš (emigrācija no Irākas, Bosnijas, Afganistānas, Sīrijas uz ASV, Apvienoto Karalisti un Eiropu), politiski konflikti (emigrācija no Zimbabves uz ASV) un dabas katastrofas (migrācija no Montserratas uz Apvienoto Karalisti vulkāna izvirduma dēļ).
Piespiedu migrācija var kalpot kā autoritāru režīmu sociālās kontroles līdzeklis, savukārt brīvprātīga migrācija ir sociālās adaptācijas līdzeklis un pilsētu iedzīvotāju skaita pieauguma iemesls.
Migrācijas sekas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju migrācijai ir būtiska ietekme gan uz nosūtītājvalstu, gan uzņēmējvalstu sabiedrību un ekonomiku. Tā var izraisīt izmaiņas demogrāfiskajā struktūrā, kultūras apmaiņā, ekonomikas izaugsmē vai radīt sociālas un politiskas problēmas, piemēram, imigrantu integrācijas un cilvēktiesību ievērošanas jautājumus. Migrācijai var būt vairāki pozitīvi aspekti:
- Migranti var dot ieguldījumu saņēmējvalsts ekonomikā, veicinot darbaspēka aktivitāti, palielinot patēriņu, ieguldījumus un uzņēmējdarbības aktivitāti.
- Pakalpojumu nozares attīstība: Migrantu ierašanās var stimulēt tādu pakalpojumu attīstību kā veselības aprūpe, izglītība, tūrisms u.c., kas veicina jaunu darbavietu radīšanu un pakalpojumu uzlabošanu.
- Migrācija veicina kultūras apmaiņu, bagātinot kultūru daudzveidību un veicinot izpratni un iecietību starp dažādām kultūras grupām.
- Demogrāfiskā daudzveidība: migrantu ierašanās var kompensēt darbaspēka trūkumu un demogrāfisko lejupslīdi saņēmējvalstī, veicinot sociālo programmu turpmāku attīstību un saglabāšanu.
- Inovācijas un zināšanas: migranti bieži vien līdzi atved jaunas prasmes, zināšanas un inovatīvas idejas, kas var veicināt saņēmējvalsts tehnoloģisko un kultūras attīstību.
- Migranti var sūtīt naudu (naudas pārvedumus) uz savām izcelsmes valstīm, kas palīdz uzlabot dzīves apstākļus un ekonomisko attīstību šajās valstīs.
Papildus politiskajām, demogrāfiskajām un ekonomiskajām sekām liela mēroga migrācija var radīt arī veselības un epidemioloģiskās sekas.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Доклад ООН: США и Россия - лидеры по числу мигрантов». BBC News Русская служба (krievu). 2013-09-12. Skatīts: 2024-02-26.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Iedzīvotāju migrācija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |