Cinka jodīds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cinka jodīds
ZnI2structure.jpg
Cinka jodīda kristālrežģis
Citi nosaukumi cinka (II) jodīds
CAS numurs 10139-47-6
Ķīmiskā formula ZnI2
Molmasa 319,22 g/mol
Blīvums 4740 kg/m3
Kušanas temperatūra 446 °C
Viršanas temperatūra 1150 °C (sadalās)
Šķīdība ūdenī 450 g/100 ml (20 °C)

Cinka jodīds ir cinka un joda binārais savienojums, kas uzskatāms par jodūdeņražskābes cinka sāli. Cinka jodīds ir balta vai iedzeltena kristāliska viela (oktaedriskas formas[1] kubiskās singonijas[2] kristāli), kas gaismas iedarbībā lēnām sadalās un dzeltē, un gaisa mitruma iedarbībā izplūst, tādēļ jāglabā tumša stikla traukā ar pieslīpētu aizbāzni. ZnI2 ļoti labi šķīst ūdenī. Stipri atšķaidītos šķīdumos notiek hidrolīze un veidojas cinka hidroksīds. Par 0 °C zemākā temperatūrā no šķīduma var iegūt kristālhidrātu ZnI2·2H2O, kas jau virs 0,5 °C temperatūrā sāk pāriet bezūdens sālī. Cinka jodīds diezgan labi šķīst glicerīnā.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cinka jodīdu laboratorijā iegūst, cinka granulām reaģējot ar jodu ūdens vidē[3]:

Zn + I2 → ZnI2

Vispirms reakcijas maisījumu dzesē, laiku pa laikam sakratot, pēc tam silda līdz dzeltenās krāsas izzušanai. Iegūto šķīdumu filtrē Klaizena kolbā un ietvaicē vakuumā, pievienojot nedaudz nātrija tiosulfāta šķīduma un ievietojot šķīdumā spirāli no cinka lentas. Kad paliek pāri irdena masa, spirāli izņem un turpina ietvaicēšanu, kamēr uz ietvaicēšanas trauka sienām nav novērojami ūdens pilieni.[1]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdens šķīdumos sārmu metālu jonu klātienē veido kompleksos jodīdus ZnI42−.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lieto par reaktīvu augu izcelsmes šķiedru analīzēs (Šulces reaģents), kā arī medicīnā. Kopā ar osmija tetroksīdu lieto elektromikroskopijā paraugu iekrāsošanai.

Interesanti fakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Joda un cinka reakciju, kurā rodas cinka jodīds, izmanto katalīzes demonstrēšanai. Sajaucot smalki saberztu jodu ar putekļveida cinku, nekas nenotiek, taču, uzpilinot maisījumam ūdens pilienu, sākas strauja reakcija un izdalās violeti joda tvaiki.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Карякин Ю. В., Ангелов И. И. Чистые химические вещества. Москва : Химия, 1974, 399. lpp. (krieviski)
  2. Г. Реми. Курс неорганической химии. Том II. Москва, Издательство иностранной литературы, 1966, 471. lpp. (krieviski)
  3. DeMeo, S. (1995). "Synthesis and Decomposition of Zinc Iodide: Model Reactions for Investigating Chemical Change in the Introductory Laboratory". Journal of Chemical Education 72 (9): 836. doi:10.1021/ed072p836.
  4. Valdis Drinks. 456 eksperimenti ķīmijā. Rīga : Zvaigzne ABC, 1995, 255. lpp. ISBN 978-9984-560-83-0