NG-11
| Cygnus NG-11 S.S. Roger Chaffee | |||||
.jpg) Cygnus pie stacijas | |||||
| KA veids | kravas kosmosa kuģis | ||||
| Operators | Northrop Grumman,  ASV | ||||
| Izgatavotāji | Northrop Grumman, Thales Alenia Space, ASV | ||||
| Bāzes platforma | Enhanced Cygnus | ||||
| Starts | 17.04.2019. 20:46:07 UTC | ||||
| Starta vieta | MARS LP-0A ASV | ||||
| Nesējraķete | Antares 230 | ||||
| Palaists kopā ar | SASSI-2, ThinSat 1A, ThinSat 1B, ThinSat 1C, ThinSat 1D, ThinSat 1E, ThinSat 1F, ThinSat 1G, ThinSat 1H, ThinSat 1I, ThinSat 1J, ThinSat 1K, ThinSat 1L, Raavana 1, NepaliSat-1, Uguisu, SpooQy-1, EntrySat, IOD-1 GEMS, KRAKsat, Światowid, 3 × Virginia Cubesat Constellation, Aerocube-10a, Aerocube-10b, Seeker, RTFSat, Quantum Radar 3, NARSScube-2, ORCA | ||||
| Beigu datums | 06.12.2019. | ||||
| Lidojuma ilgums | 232 d 18 h 42 min | ||||
| NSSDC ID | 2019-022A | ||||
| SCN | 44188 | ||||
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Orbītas veids | LEO | ||||
| Programma Cygnus | |||||
| |||||
NG-11, saukta arī par S.S. Roger Chaffee, bija ASV uzņēmuma Northrop Grumman kravas kosmosa kuģa Cygnus Starptautiskās kosmosa stacijas (SKS) apgādes misija NASA programmā Commercial Resupply Services (CRS-1). Kravas kuģis orbītā tika palaists 2019. gada aprīlī, darbību beidza 2019. gada decembrī.
Kosmosa kuģis nosaukts par godu astronautam Rodžeram Čeifī, kurš gāja bojā 1967. gadā treniņu laikā Apollo 1.
Derīgā krava
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopējā kravas masa bija 3436 kg. Kosmosa kuģa hermētiskajā nodalījumā atradās 3162 kg kravas: lietas apkalpei (936 kg), rezerves daļas stacijas iekārtām (628 kg), krava zinātniskajiem pētījumiem (1569 kg), datoru iekārtas (5 kg), ārpuskuģa aktivitāšu aprīkojums (24 kg).
Nehermetizētā krava bija NanoRacks palaišanas iekārta ar Cubesat pavadoņiem (239 kg) un Northrop Grumman iekārtas (35 kg).
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Cygnus tika palaists 2019. gada 17. aprīlī 20:46:07 UTC ar nesējraķeti Antares 230 no Vidusatlantiskā reģionālā kosmoporta (MARS) starta laukuma LP-0A. 20:55 UTC kravas kuģis atdalījās no raķetes otrā pakāpes. 20:59 UTC no otrās pakāpes tika atdalīti pavadoņi SASSI-2, ThinSat 1A, ThinSat 1B, ThinSat 1C, ThinSat 1D, ThinSat 1E, ThinSat 1F, ThinSat 1G, ThinSat 1H, ThinSat 1I, ThinSat 1J, ThinSat 1K, ThinSat 1L.
19. aprīlī Cygnus pietuvojās stacijai. 09:28 UTC kosmosa kuģi satvēra ar stacijas manipulatoru, ko vadīja Enna Makleina. 11:31 UTC Cygnus bija pievienots pie Unity moduļa apakšējās pieslēgvietas.[1]
6. augustā 13:30 UTC ar Canadarm2 manipulatoru Cygnus tika atvienots no Unity moduļa. 16:15 UTC tas tika palaists brīvā lidojumā.
7. augustā 13:00 UTC no pavadoņu izmešanas ierīces Nanoracks NRCSD-E tika palaisti pavadoņi Aerocube-10a, Aerocube-10b. 6. vai 7. augustā no Hypergiant SEOPS/Spaceflight Inc Slingshot tika palaisti pavadoņi RTFSat, Quantum Radar 3, NARSScube-2, ORCA.
Pēc nanopavadoņu izlaišanas Cygnus veica vairāku mēnešu autonoms lidojums. Tādējādi tika pārbaudīta kosmosa kuģa avionika ilgā lidojumā, kā arī demonstrēts divu Cygnus (pēc NG-12 starta oktobrī) vienlaicīgs lidojums.
2019. gada 5. decembrī 18:40 UTC kravas kuģis pazemināja orbītu no 462 × 469 km līdz 212 × 376 km. 6. decembrī aptuveni 16:20 UTC Cygnus nogāja no orbītas virs Klusā okeāna dienvidu daļas. Tā krišanas laiks bija aptuveni 16:55 UTC
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Cygnus supply ship delivers 3.8-ton cargo load to International Space Station Stephen Clark, spaceflightnow.com, 2019-04-19
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||